Latvijas Meža īpašnieku biedrības aktualitātes | Meža Avīze

Latvijas Meža īpašnieku biedrības aktualitātes

«Šogad Latvijas Meža īpašnieku biedrība plāno strādāt pie vairākiem meža īpašniekus interesējošiem jautājumiem.

Saistībā ar jaunās Meža valsts reģistra versijas ieviešanu sākot ar 2016. gadu, ir diezgan lielas neskaidrības un jautājumi no meža īpašnieku puses, par kurām līdz šim mēs neesam saņēmuši atbildes no valsts iestāžu puses. Piemēram, vai pareizi tiks aprēķināts nekustamā īpašuma nodoklis, ja Valsts meža dienesta jaunajā sistēmā meža platība atšķirsies no tās, kas reģistrēta Valsts zemes dienestā. Pašlaik ir ļoti nopietnas bažas par to, ka meža īpašniekiem netiks piemērotas atlaides par jaunaudzēm, aizsargājamām platībām, jo Valsts zemes dienests (VZD) pēc datu salīdzināšanas ar Valsts meža dienesta (VMD) datu bāzi, īpašumus, kuros atšķirība būs lielāka par noteiktiem procentiem, noliks malā, nepiemēros atlaides. Līdz ar to cietīs zemes īpašnieki.

No šī jautājuma izriet arī neskaidrības īpašumu pārdošanas gadījumā, jo, lai aprēķinātu valsts nodevu, tiek ņemts vērā, cik  mežs konkrētajā īpašumā ir un ja atšķirības dažādās datu bāzēs  – VMD un VZD ir būtiskas, tad jau šobrīd ir darījumi, kuri līdz galam nevar tikt realizēti un jautājums ir jārisina pēc iespējas ātrāk.

Tāpat rodas neskaidrības ar cirsmas platībām, kuras norāda ciršanas apliecinājumos. Jau gada sākumā bija izveidojusies absurda situācija, kad meža īpašnieks, lai saņemtu ciršanas apliecinājumu, pareizi iezīmē platību dabā, pareizi uzmēra un iesniedz šos mērījuma rezultātus VMD, kur platība  ir pavisam cita, piemēram, atšķirība 0,2 ha. Rodas jautājums, vai meža īpašniekam jācērt to, kas reāli dabā, vai to, kas norādīts ciršanas apliecinājumā un kādu informāciju norādīt cirsmas pārdošanas dokumentos.

Katru gadu VMD aktualizē Meža valsts reģistra datus. Jaunajā versijā, dati tiek aktualizēti visām sastāvu veidojošajām koku sugām, bet pašlaik piemērotais algoritms īsti tam nav piemērots. Pēc aktualizācijas nereti meža īpašnieki ieskatoties Meža valsts reģistrā var konstatēt, ka tur ir savādāks audzes sastāvs. Nereti mainās valdošā koku suga. Lai veiktu izmaiņas atbilstoši tam, kāda ir situācija dabā, jāpērk maksas pakalpojums. Tā kā šī nesakritība nav veidojusies meža īpašnieku dēļ, Meža īpašnieku biedrība strādā pie tā, lai šādu neprecizitāšu labošana tiktu veikta, neprasot par to samaksu.

Šogad valsts ir ieplānojusi veikt nodokļu sistēmas revīziju. Ir bažas par to, ka varētu tikt mainītas nodokļu likmes un varētu tikt sagrauta tā sistēma, kura ir pašlaik, attiecībā uz nodokļiem meža īpašniekiem. Mūsuprāt tā ir laba, jo, ja atceramies kā gāja no 2000. līdz 2010. gadam, tad bija daudz neskaidrības, darījumi skaidrā naudā, VID dažādi traktēja, kad ir saimnieciskā darbība, kad nav, kad ir jāmaksā IIN kad nav. Tagad tas ir precīzi piefiksēts, ja tiek pārdoti augoši koki vai mežā sagatavoti kokmateriāli, tad tā netiek uzskatīta par saimniecisko darbību un tiek piemērota fiksētā likme 10%. Cilvēki izvēlas nodokļus maksāt. Un šī likme mūsuprāt ir samērīga un pieņemama, ņemot vērā, ka mežu audzē 80–100 gadus. Šī sistēma strādā – pircējs naudu ieskaita valsts kasē un mūsuprāt viss ir pareizi. Nebūtu labi, ja, ceļot nodokļu likmi, parādītos vairāk skaidras naudas darījumu, kā rezultātā nekāds lielāks ieguvums nebūtu, tikai vairāk negodīgu darījumu tirgū. Bet izmaiņas, ko varētu veikt, attiecībā uz IIN – šo nodokli pārskaitīt nevis pašvaldībai, kurā ir reģistrēta meža īpašnieka dzīvesvieta, bet tai, kurā notiek koku ciršana. Ņemot vērā, ka meža īpašnieki liela daļa nedzīvo pie saviem īpašumiem, saimnieciskā darbība notiek vienā novadā, bet IIN tiek maksāts pilsētai, kurā meža īpašnieks dzīvo. Nozare šo priekšlikumu ir jau prezentējusi Ilgtspējīgas attīstības komisijai Saeimā.

Pieteikšanās Valsts un Eiropas atbalsta maksājumiem nākošai kārtai paredzēts jau šī gada maijā, līdz tam plānots pārskatīt MK noteikumus. Pēc pagājušā gada rezultātiem redzam, ka īpašnieku aktivitāte bijusi ļoti liela. Pieprasījums bija divas reizes lielāks nekā pieejamais finansējums. Tas lika domāt, ka nosacījumi būtu nedaudz jāpārveido, lai tieši mazie meža īpašnieki vairāk saņemtu atbalstu, radot viņiem labvēlīgākus nosacījumus pie projektu rindošanas.

Plānots risināt jautājumu, kā mēs apsaimniekojam savus mežus platībās, kur ir aizliegta kailcirte. Jo redzot, kas notiek ar priežu audzēm, kurās ir aizliegta kailcirte un tiek veikta izlases cirte, ir jāmeklē risinājums. Pie šādiem nosacījumiem, kādi tie ir pašlaik, ka jāsaglabā biezība  0,4, ļoti lielās platībās priede vairs neaug, jo ir saulmīlis.  Tur aug visādas krūmu sugas, lazdas, bērzi, bet priede nonīkst, jo apgaismojums ir par mazu. Mūsuprāt, šeit varbūt nebūtu jāpiemēro parastās kailcirtes nosacījumi 5 vai 10 ha, bet būtu jādod iespēja veidot kādus atvērumus bez kokiem, kas dotu pietiekošu apgaismojumu, lai šī priede varētu normāli attīstīties.

Ņemot vērā, ka esmu ievēlēts par Eiropas meža īpašnieku konfederācijas valdes locekli un turpmākos 3 gadus pārstāvu Baltijas valstu mežu īpašnieku intereses Eiropas mežu īpašnieku organizācijā, tad protams paredzēts darbs arī pie jautājumiem, kas parādās Briseles dienas kārtībā. Lai gan Eiropā nav kopējas mežsaimniecības politikas, ar katru gadu parādās aizvien vairāk jautājumu, kas skar meža nozari. Aizvien vairāk tiek runāts par meža apsaimniekošanas jautājumiem un ir svarīgi, lai arī Latvijas meža īpašnieki tiktu pārstāvēti šajās diskusijās.»

Arnis Muižnieks, Latvijas Meža īpašnieku biedrības valdes priekšsēdētājs

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *