Latvijas kredītreitingu saglabā līdzšinējā līmenī

Starptautiskā reitingu aģentūra «Standard & Poor’s» (S&P) paziņojusi par Latvijas kredītreitinga ilgtermiņa saistībām vietējā un ārvalstu valūtā apstiprināšanu līdzšinējā «A–» līmenī, saglabājot arī stabilu nākotnes prognozi (outlook).

Latvijas kredītreitingu joprojām pozitīvi ietekmē mēreni valsts budžeta deficīta rādītāji un valsts parāda samazināšanās, savukārt reitingu paaugstinājumu šobrīd ierobežo salīdzinoši zems IKP uz vienu iedzīvotāju, ilgtermiņa izaicinājumi saistībā ar iedzīvotāju skaita samazināšanos un riski, kas saistīti ar augsto nerezidentu depozītu līmeni banku sistēmā, norāda reitingu aģentūra.

Pakāpenisks investīciju plūsmas pieaugums un spēcīgs patēriņš iekšējā tirgū veicinās straujāku ekonomikas izaugsmi, uzskata reitingu aģentūra. S&P prognozē, ka 2015. gadā Latvijas ekonomika pieaugs par 2,4%, bet 2016.–2018.gadā izaugsmes temps jau nedaudz pārsniegs 3%.

Latvijas īstenotā stingrā fiskālā politika un budžeta izpildes rādītāji joprojām tiek minēti kā viens no nozīmīgākajiem faktoriem, kas pozitīvi ietekmē reitingu. S&P prognozē, ka vispārējās valdības budžeta deficīts 2015. gadā saglabāsies pagājušā gada līmenī – 1,6% no IKP. Reitingu aģentūra uzskata, ka 2016.gada budžeta likuma projektā iestrādātie pasākumi ieņēmumu palielināšanai un ēnu ekonomikas apkarošanas aktivitātes radīs lielāku iespēju valdībai nākotnē palielināt izdevumus sociālajiem mērķiem un infrastruktūrai.

S&P arī norāda, ka Latvijai ir viens no zemākajiem vispārējās valdības tīrā parāda līmeņiem eirozonā, un arī vispārējā valdības parāda procentu maksājumi ir nelieli.

Reitingu turpina ierobežot salīdzinoši vāja valsts ārējā pozīcija. S&P prognozē, ka, lai gan tekošā konta deficīts pakāpeniski palielināsies, tas tomēr saglabāsies daudz zemākā līmenī nekā pirms finanšu krīzes sākuma 2008. gadā. Tāpat reitingu aģentūra joprojām norāda uz riskiem, ko varētu radīt lielais nerezidentu depozītu apjoms iekšējā banku sistēmā. Vienlaikus S&P atzīst, ka stingrākas kapitāla un likviditātes prasības, kādām pakļautas uz nerezidentiem orientētās bankas, un to salīdzinoši ierobežotā klātbūtne iekšējā tirgū mazina šos riskus. Vēl pie riskiem S&P min iekšējā tirgū izsniegto kredītu apjomu samazināšanos un zemo inflācijas līmeni eirozonā.

Avots: Finanšu Ministrija

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.