Meža īpašnieki aicina svītrot no Atjaunojamās enerģijas direktīvas aizliegumu izmantot malku un šķeldu siltumapgādē.
Eiropas Komisijas izstrādātā jaunā Atjaunojamās enerģijas direktīvas versija paredz pēc 2030.gada pārtraukt izmantot primāro meža biomasu enerģijas ieguvei, kas nozīmē zemas kvalitātes koksnes un arī šķeldas aizliegumu izmantot enerģijas iegūšanai, tai skaitā siltumapgādē.
Protestē Eiropas Ziemeļu reģiona īpašnieki
Vairāku Eiropas Ziemeļu reģiona valstu meža īpašnieku organizācijas ir nosūtījušas vēstuli atbildīgajām personām Eiropas Komisijā (EK), Eiropas Parlamentā (EP) un arī Zviedrijas kā prezidējošās valsts atbildīgajiem pārstāvjiem ar skaidrojumu, kāpēc šis nosacījums nav atbalstāms. Diskusijas par šo direktīvu ir finiša taisnē pēc tam, kad par Eiropas Komisijas sagatavotu priekšlikumu pērn septembrī nobalsoja EP. Šobrīd diskusijas ir tā sauktajā Trialogā, kur piedalās EP, EK un šobrīd prezidējošā valsts Zviedrija, kas pārstāv dalībvalstis.
No Latvijas vēstuli parakstījušas desmit meža īpašnieku organizācijas, kas apsaimnieko vairāk kā 200 tūkstošus ha mežus: «Kopš 2022. gada 1. janvāra RED II direktīvā ir ieviesta uz risku balstīta pieeja, kas joprojām nav izvērtēta. Tomēr līdz ar RED III direktīvas priekšlikuma publicēšanu, EK rosina un EP ir lēmis par vēl jauniem ierobežojumiem meža īpašniekiem.
Šobrīd Latvijā mazās privāto mežu īpašniekus pārstāvošās organizācijas asi protestē pret jauno «primārās koksnes biomasas» klasifikāciju atjaunojamās enerģijas ražošanai, kas nosaka, ka primārās koksnes biomasa uzskatāma par neatjaunojamu un netiek atzīta enerģijas izmantošanā. Esošajā rezolūcijā risinājums soli pa solim atteikties no primārās koksnes biomasas ir principiāli nepieņemams.
Primārās koksnes biomasas izslēgšanai kā otrās šķiras izejvielai, kuras klasificēšanu kā atjaunojamo enerģiju paredzēts pakāpeniski atcelt, ir tālejošas sekas. Dalībvalstīs tas paver iespēju piemērot papildus nodokli par CO2 tai brīdī, kad malku vairs neatzīs par atjaunojamo energoresursu.
Šādi lēmumi radītu negatīvas sekas ne tikai klimata politikas ziņā, bet vistiešāk finansiāli smagi ietekmētu daudzus mazos meža īpašniekus. Tieši privātajos mežu īpašumos esošais mežsaimniecības blakusproduktu apjoms visbiežāk tiek realizēts vietējo reģionu enerģētiskās koksnes tirgos. Ja liels mazvērtīgās biomasas apjoms paliks un sadalīsies mežos, tad šajos reģionos būtiski palielināsies CO2 emisijas. Koksnes satrūdēšana mežā nekādā veidā nespēs aizstāt fosilās izejvielas, tas ir pretrunā ar «Zaļā kursa» mērķiem un tā rezultātā mums nāksies spert vairākus milzīgus soļus atpakaļ klimata aizsardzības kontekstā.
Atņemot koksnei atjaunojamās enerģijas statusu, ilgtermiņā tas var atstāt negatīvas sekas uz vietējo enerģētikas tirgu un nostāda meža īpašnieku neizdevīgā situācijā salīdzinājumā ar citiem koksnes veidiem biomasas tirgos. Tas samazina arī iespējas veikt mērķorientētus ieguldījumus mežsaimniecībā. Reģionos tas ietekmēs vispārējo enerģētikas piegādi ar atjaunojamiem resursiem un kavēs iespēju meža īpašniekiem dažādot mežaudzes ar klimata pārmaiņām piemērotākām koku sugām.»
10 organizācijas, kas zemāk parakstījušās, iebilst pret šādu politikas virzienu: 1. Meža īpašnieku apvienība «Bārbele», 2. Mežsaimnieku apvienība «Krāslava», 3. Kuldīgas Meža īpašnieku apvienība, 4. Kurzemes Meža īpašnieku apvienība, 5. Meža īpašnieku apvienība «Vidzemes augstienes meži», 6. Meža pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība «Mežsaimnieks», 7. Meža pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība «Mūsu mežs», 8. Meža īpašnieku biedrība «Meža konsultants», 9. Rūjienas meža īpašnieku biedrība, 10. Latvijas Meža īpašnieku biedrība.
Sigita Alksne