Latvieša ilgas pēc dzimtenes

Martins_Talbergs_cv

Divdesmit piecus gadus vecais Mārtiņš Tālbergs zina, ko vēlas no dzīves – paša būvētu mājvietu šeit – mājās – Latvijā.

Lai piepildītu sapni par mājvietu ar savu roku darinātām koka mēbelēm un apdari, uzstādīts mērķis sakrāt naudu nopietnai galdnieka darbnīcai. Viņš «Meža Avīzes» lasītājiem neslēpa, kā līdz šim veicies.

Latvijā nopelnīt grūti

Savā ceļā uz nosprausto mērķi viņš ir strādājis gan meža darbos Latvijā, gan ārzemēs Amazon.com noliktavā Lielbritānijā. Šobrīd pievērsies prasmju pilnveidošanai IT nozarē.

«Esmu pieredzējis neaizmirstami skaistus dabas skatus,» Mārtiņš sāk stāstu par pieredzi kociņu stādīšanā netālu no Stendes. Darbs tolaik sācies piecos no rīta un ildzis līdz pusdienlaikam, pēc tam sekojusi atpūta. Starp viņa darba biedriem bijis interesants čigānu tautības vīrietis, kurš pastāvīgi lietojis pretsāpju medikamentus, un vienaudzis, kurš otro maiņu vienmēr uzsācis vēlu, lai nebūtu jāmokās pa karstumu. Uzturoties purvainās vietās, novēroti nekur citur neredzēti augi un koki. Vienu reizi pāri klajumam pat pārskrējusi mežacūka ar sivēnu baru. Labi, ka tā nav ieraudzījusi diendusā guļošos strādniekus!

Vasarai paejot, Mārtiņš izmēģinājis roku kā galdnieka palīgs. Reģistrējies kā pašnodarbinātais un saņēmis mazliet virs minimālās algas. Pēc tam piestrādājis celtniecībā – licis jumtu, reģipsi un bruģi, krāsojis. Ir bijis, ka šajā nozarē par padarīto nesamaksā vispār.

Pamazām attīstījies sapnis par galdnieka darbnīcu, kas vilinājis ar iespēju pašam noteikt savu peļņu, darba apjomu un dzīves ritmu. Lai darbnīcai nopelnītu naudu, devies uz Lielbritāniju.

Vilšanās Lielbritānijā

Ierodoties Lielbritānijā jau pašā sākumā piedzīvota smaga vilšanās, jo Latvijas darbā iekārtošanas uzņēmējs izrādījies noziedzīgs – naudu savācis, bet solījumus nav turējis. Mārtiņš uzrakstījis rakstu interneta portālam par šo uzņēmumu, minot negodprātīgo personu vārdus un uzvārdus. Meklējis darbu un atradis to uzņēmuma Amazon.com noliktavā par preču kārtotāju. Dzīvojis noplukušā istabiņā. Šad tad pavīdējusi doma to uzlabot. Bet kāpēc gan, ja tās nav viņa mājas? Jo mājas ir šeit – Latvijā!

Atgriešanās Latvijā

Atgriezies dzimtenē, Mārtiņš uzsācis darbu finiera rūpnīcā. Problēmu ar algām nav bijis. Kad bijusi iespēja, klausījies austiņās audio lekcijas par kristietību. Taču tad aizvien biežāk pie viņa nācis brigādes vadītājs. Sācis rādīt darbus, kuru veikšana neietilpusi Mārtiņa pienākumos. Puisis sapratis – vadītājs vēlējies Mārtiņu apmācīt par savu vietnieku, lai pats varētu kāpt augstāk par karjeras kāpnēm uzņēmumā. Taču jauneklis neizrādīja vēlmi ieņemt šo paaugstinājumu. Pēc diviem mēnešiem priekšnieks licis saprast: «Ja nevēlies nākt manā vietā, tad ej vispār prom no uzņēmuma.» Mārtiņš aizgājis.

Īsu brīdi viņš strādājis celtniecībā un licis logus, bet tad sapratis – lai sakrātu naudu nopietnai galdnieka darbnīcai, nepieciešams saistīties ar augošāku nozari. Tā nu kopš pagājušā gada novembra puisis apgūst web attīstītāja prasmes, krādams kapitālu, zināšanas un kontaktus.

Mārtiņš jau tagad ir izsapņojis, kāda būs viņa paša veidotā mājvieta. Savu roku darinātas mēbeles un apdare. Nekādu lētu poļu laminātu. Mājas – tā viņam būs vieta, kur veltīt laiku sev un ģimenei. Mārtiņš tic: «Ja vīrietis spēj savus plānus kārtīgi nospraust galvā, tad tie tiks īstenoti arī dzīvē.»

Lauris Krolis

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.