Lai pietiktu pašiem un dabai

Lai labāk iepazītos, kā savā meža īpašumā saimnieko Andris Baranovskis un viņa dēls Mārtiņš Baranovskis, saulainā marta sestdienā devāmies nelielā pastaigā.

Nelielais apsaimniekojamais īpašums Cēsu novada Vaives pagastā, Gaujas nacionālajā parkā ir ģimenei piederošs meža īpašums, kuru ģimene galvenokārt izmanto pastaigām.

Iepazīstamies ar Andra un Mārtiņa mežu

Lielākajā meža nogabalā aug vairāk kā simts gadus veci ozoli, lapegles, priedes un arī citas koku sugas. Mežaudzes otrajā stāvā un nelielajos atvērumos savu vietu ieņēmušas kļavas un atsevišķas liepas, kas iespējams pēc daudziem gadiem nonāks audzes pirmajā stāvā un pakāpeniski nomainīs jau pagurt sākušos ozolus. Ozolu mežs no vienas puses robežojas ar vecu bērzu mežu, bet no otras puses ar bijušajā lauksaimniecības zemē ieaugušu, divdesmitgadīgu bērzu jaunaudzi, kuras paaugā savu vietu stabili ieņēmušas dažāda garuma egles. Vietās, kur bijušajā lauksaimniecības zemes gabalā neaug bērzi, attīstās jaunie oši, ozoli, priedes un pat gobas. Daļu no priedēm pirms vairākiem gadiem iestādīja Andris un Mārtiņš. Mežam pirms dažiem gadiem veikta inventarizācija, īpašuma robeža dabā labi redzamas un uzturētas kā nākas. 

Mežu izmanto pastaigām

Pastaigas laikā Andris atklāj, ka mežu ģimene pamatā izmanto pastaigām, ierīkota pat neliela taka. Nelielā apjomā iegūst mājsaimniecībai nepieciešamo malku. Uzmanība regulāri tiek pievērsta koku sanitārajam stāvoklim. «Mūsu mežā ir diezgan daudz ozolu, tomēr ne visiem kokiem ir laba veselība. Vairākiem vecajiem kokiem ir kalšanas pazīmes. Iespējams nākotnē būs jādomā par bojāto koku ciršanu, jo tie apdraud mūsu drošību. Kad koki kritīs, nezinu, daži bojātie ozoli stāv jau vairākus gadus. Ozols tik izturīgs, ka nemaz tik viegli nekrīt,» spriež Andris Baranovskis. Vecajā mežā īpašnieki rūpējas arī par bioloģisko daudzveidību. Saglabāta mirusī koksne un resnu koku stumbeņi, lai dzeņiem un citiem meža iemītniekiem būtu nodrošināta barības bāze un dzīves vieta. Ejot cauri vecajam meža pārņem sajūta, ka esam īstā un pilnvērtīgā dabas un cilvēka veidotā sistēmā.

Bērzu jaunaudze

Pēc lielo koku apskates, nonākam bērzu jaunaudzē, tā izveidojusies pēdējo 20 gadu laikā. Andris un Mārtiņš tuvāko gadu laikā nolēmuši veikt bērzu retināšanu. Kā jau dabiskā mežaudzē, bērzi dažādi. Gan tādi, kas līdzīgi selekcionētiem, gan arī mežsaimnieciski mazvērtīgāki – ar līku stumbru, resniem zariem un vairākām galotnēm. Līdz šim kopšana nogabalā nav veikta, tāpēc daudz augšanā atpalikušu bērzu, kurus vajadzēs nozāģēt un izmantot malkā. «Veicot kopšanu, katrs koks jānovērtē. Pirmajā reizē nedrīkst nocirst labākos. Nogabalā ir vairākas perspektīvu priežu grupas, dažas paši stādījām. Svarīgi veicot zāģēšanu un pievešanu tās nesabojāt. Nogabalā ir daudz jauno egļu, domājam arī par to saudzēšanu. Jaunaudzē arī ozoli un oši. Vairāki ošiem jau redzamas kalšanas pazīmes, tomēr lielākā daļa pārsteidzoši veselīgi un garākie jau pārsnieguši sešu metru garumu. Kā kokiem ies nākotnē, rādīs laiks. Jādomā arī par to, kā nozāģētos kokus izvest no cirsmas. Plānojam izmantot jau esošas robežstigas, kuras uzturam labā stāvoklī. Tur, kur stigu nav, veidosim pievešanas ceļus,» stāsta Andris.

Pastaigu noslēdzam nelielā apšu jaunaudzē. Koki pārsteidzoši veselīgi, bez pārnadžu bojājumiem. Izrādās saimnieks pirms dažiem gadiem apses izretinājis, bojātās apses izzāģējis. Laikam aļņi devušies uz citiem mežiem.

Raimonds Mežaks, mežkopis