Labākā maltīte – jaunaudzes

Ziemā alnis diennaktī apēd ap 15–20 kilogramiem augu izcelsmes barības, bet vasarā – 30–40 kilogramus.

Svaigie dzinumi ir īpašs gardums alnim, tas labprāt uzkavējas priežu, egļu un apšu jaunaudzēs, lai pamielotos, dažkārt mežsaimniecībai nodarot pamatīgu postu.

Izvēlas svaigu barību

Lai apmierinātu savu apetīti, alnis vispirms vienmēr cenšas sameklēt svaigu barību – jaunus kociņus. Aļņi dzīvesvietu sev izvēlas noteiktā teritorijā un viens no galvenajiem izvēles iemesliem ir tas, vai šeit ir pietiekami daudz gardumu, ar ko regulāri remdēt apetīti. Priežu un lapu koku jaunaudzes un tajās atrodamie svaigie dzinumi ir īsts gardums aļņa vēderam. Lielākā skāde var tikt nodarīta tieši izkoptajām jaunaudzēm.

Barības, kas ir aļņa augumā, tiek notiesāta pirmā, jo tas prasa vismazāko piepūli.

Nolaužot galotni jaunai eglītei – kociņš būs sakropļots, tomēr izdzīvos, taču mazā priedīte bez galotnes, visticamāk, aizies bojā. Arī bērzu un apšu audzēs galotnes var tikt apēstas veselai rindai kociņu.

Aļņu skaits pieaug

Valsts meža dienesta (VMD) publicētā informācija liecina, ka 2010./ 2011.gada medību sezonā uzskaitīti 16,4 tūkst. aļņi un tas pakāpeniski pieaug 2013./2014.gada medību sezonā sasniedzot jau 20,5 tūkstošus aļņu. Palielinājies arī staltbriežu skaits, kas arī neatsakās no koku jauno dzinumu, lapu, koku zariņu mielasta vasarā diennaktī patērējot 9–30 kg, ziemā – 1,5–6 kg barības. Saskaņā ar VMD statistiku, staltbriežu skaits 2013./2014.gada medību sezonā pārsniedzis 51 tūkstošus.

Aizsardzības paņēmieni ir dažādi – gan mehāniskie aizsardzības līdzekļi – aizsargsieti, cilindri, kastes, spirāles, gan ķīmiskie. Par to plašāk pastāstīsim nākamajā Meža avīzes numurā (Nr. 227).

Vineta Kalve