Konstatēta jauna ozolu slimība

Latvijā pirmo reizi konstatēta bīstama ozolu slimība – akūtā ozolu kalšana (Acute oak decline). Slimība novērota dabas parkā «Talsu pauguraine», kur Valsts meža dienesta speciālisti konstatēja kalstošus ozolus. Slimība ir zināma nesen un tās ierosinātāji ir vairākas zinātnei pilnīgi jaunas baktērijas. Pagaidām nekur citur Latvijā šī slimība nav konstatēta.

Akūtā ozolu kalšana sevišķi izplatīta ir Lielbritānijā, kur šobrīd arī notiek intensīvi šīs slimības pētījumi. Pēc britu zinātnieku teiktā, slimība skar galvenokārt tikai nobriedušus ozolus – tādus, kas ir vecāki par 50 gadiem un kuru diametrs krūšu augstumā ir vairāk nekā 30 cm. Slimība ozolus apdraud gan dabiskās, gan mākslīgās ekosistēmās, tai skaitā mežos, parkos, lauksaimniecības zemēs un pilsētvidē.

Svarīgākā pazīme, pēc kuras slimību iespējams atpazīt, ir tā, ka no inficētā koka stumbra tek tumšs, lipīgs šķidrums, kas izdalās pa mazām, vertikālām plaisām. Iesākumā tumšā šķidruma izdalīšanās vērojama vienu līdz divus metrus virs zemes, bet pēc tam tā var būt novērojama arī koka lapotnē, šķidruma izdalīšanās parasti vērojama pavasarī (martā–jūnijā) un rudenī (oktobrī–novembrī). Inficētajos kokos gandrīz vienmēr konstatējama šaurspārnu krāšņvabole (Agrilus biguttatus), kas iespējams ir slimības pārnēsātāja.

Pagaidām zinātniekiem vēl nav īsti skaidrs, kā slimību izraisošās baktērijas izplatās no koka uz koku, zināms vien tas, ka slimība izplatās diezgan strauji.

Reizēm inficētie ozoli daļēji atkopjas no slimības, tomēr vairumā gadījumu tie samērā ātri aiziet bojā – parasti 3–5 gadu laikā kopš pirmo simptomu parādīšanās. Pēc britu zinātnieku domām, akūtā ozolu kalšana ir kompleksa saslimšana, kas attīstās vairāku atšķirīgu faktoru (ne tikai baktēriju) ietekmē.

Pagaidām slimība vēl ir pārāk maz izpētīta, lai varētu sniegt kādus konkrētus ieteikumus tās apkarošanai, līdz ar to labākais variants būtu inficētos kokus likt mierā un turpināt to novērošanu.

Gadījumā, ja Jūs ievērojat ozolus ar iepriekšminētajām pazīmēm, lūdzam informēt Valsts meža dienesta inženieri meža aizsardzības jautājumos: Oskars Zaļkalns – tālr. 26188968; Vasilijs Kolačs – tālr. 29441040.

Avots: Valsts meža dienests