Konstatē bīstamu alkšņu slimību

Kaut arī alkšņi dažkārt tiek uzskatīti pat par «neiznīdējamu nezāli», izrādās, ka šos kokus var apdraudēt bīstamas slimības.

Kā informē Valsts augu aizsardzības dienests (VAAD), pagājušajā gadā VAAD Nacionālajā fitosanitārajā laboratorijā pirmo reizi konstatēta alkšņu slimību izraisoša sēne ‘Phytophthora alni’, kas ir plaši izplatīta visā Eiropā, tajā skaitā šī slimība ir konstatēta arī Lietuvā.

Biežāk inficēts melnalksnis

Dienesta mājas lapā VAAD Nacionālās fitosanitārās laboratorijas eksperte (mikoloģe) Kristīne Pāruma norāda, ka ‘Phytophthora alni’  izraisa nopietnu alkšņu (Alnus spp.) saslimšanu. Biežāk tiek inficēts melnalksnis (Alnus glutinosa), retāk baltalksnis (Alnus incana).

Kristīne Pāruma: «Raksturīgie simptomi ir mazāka izmēra lapu veidošanās inficētajiem kokiem. Vērojama arī lapu dzeltēšana un koku vainagu izretināšanās. Uz stumbru mizas, tuvāk zemsedzei, veidojas melni, nekrotiski plankumi «darvas pleķi», no kuriem izdalās eksudāts. Šādus plankumus uz stumbra var novērot pat divu līdz trīs metru augstumā no zemsedzes. Bojātajās vietās audi atmirst, veidojot izteiktas robežu līnijas starp veselajiem un atmirušajiem audiem (1. attēls). Phytophthora alni skartie audi iekrāsojas nedaudz sarkanīgi brūnā līdz tumši brūnā krāsā. Laika gaitā eksudējošie plankumi paliek sausi. Infekcijai pastiprinoties, koki vairumā gadījumu aiziet bojā.

‘Phytophthora alni’ galvenie izplatīšanās veidi ir ar ūdeni un stādāmo materiālu. Dabiskajos biotopos upju ūdens pārnes ‘Phytophthora alni’ zoosporas vai mizu un koksnes gabaliņus ar patogēna micēliju. Šādā veidā tiek inficēti alkšņi, kas aug upju vai ūdenstilpju krastos vai netālu no tiem. Inficēšanos var arī sekmēt, ja koki aug pārplūstošās vietās. Stādaudzētavās un apstādījumos slimību var izplatīt ar stādāmo materiālu un ūdeni, ko izmanto augu laistīšanai.»

Lielākus ekonomiskos zaudējumus var radīt slimības izplatīšanās melnalkšņu, kuru koksni izmanto arī mēbeļrūpniecībā un finiera ražošanā, audzēs. Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes aplēsēm 2014. gadā Latvijā baltalksnis aizņēma 309 tūkstošus, bet melnalksnis – 183 tūkstošus hektārus.

Āris Upenieks

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.