Komisija vērtē konkursam pieteiktos mežu īpašumus

No 13 saņemtajiem pieteikumiem, konkursa «Sakoptākais mežs» otrajā kārtā iekļuva septiņi mežu īpašumi.

Augustā konkursa komisija devās mežu īpašumu vērtēšanas izbraukumos un šobrīd ir uzsākusi detalizētu izvērtēšanu, bet rezultāti tiks paziņoti meža nozares gada balvas «Zelta čiekurs» pasniegšanas ceremonijā decembrī.

Pie Valda Janitena

Limbažu novadā

Konkursam bija pieteikts īpašumus, kura platība ir 7,5 ha. Saimnieks ir bijis mežsaimnieks visu mūžu un jau no sākta gala ir zinājis, ka strādās mežā. Valdis uz mežu dodas teju katru dienu. Īpašumā redzamas atzarotas egles un bērzi. Uzmanība pievērsta arī daudzveidībai, un katram stādam mežā tiek atrasta vieta. Nelielos apjomos redzami arī priežu, liepu, melnalkšņu un citu koku puduri.

Pie Jura Ozoliņa

Valmieras novadā

Pieteikts 14,1 hektāru liels īpašums. Ikdienā Juris apsaimnieko aptuveni 500 hektārus lielus meža īpašumus, taču šajā īpašumā ļoti strādāts pie meliorācijas sistēmas, lai glābtu mežu no pārlieku liela mitruma. Mežaudzes tiek atjaunotas gan dabiski, gan mākslīgi. Turklāt saimnieka īpašumā atrodami arī dažādi mežaudžu tipi un dabas vērtības. Pieņemot lēmumus par saimniekošanu mežā, tiek domāts arī par dabu un meža iemītniekiem. Piemēram, ap skudru pūzni aplikta neliela koka barjera, lai kāds tam nejauši neizdara pāri.

Pie Edgara Keiča

Bauskas novadā

Edgars Keiča īpašums atrodas Vecumnieku teritorijā. Konkursam esot pieteikušies pirmo reizi – gan izmēģināt, kas tas ir, gan ar domu, ka varbūt iegūs kādu labu padomu vai varēs salīdzināt paveikto ar citiem mežu īpašumiem.

Pie Andreja Ieraga un Alda Bondara

Madonas novadā

Madonas novadā tika apciemoti divi saimnieki – Andrejs Ierags un Aldis Bondars. Abi īpašnieki ar meža apsaimniekošanu saistīti jau ilgi. Andrejam tēvs un vectēvs bijuši mežsargi, savukārt Aldis ikdienā pats ir mežzinis, ko var just arī saimniekošanā.

Andreja Ieraga apsaimniekotajā mežā varēja novērot savā ziņā saudzīgu saimniekošanu. Koki tiek cirsti tikai tad, ja rodas tāda vajadzība. Kā saka pats saimnieks: »Ēdot vakariņas, jāatstāj arī kas brokastīm.» Taču tajā pašā laikā mežā notikuši arī stādīšanas darbi un veikta veco meliorācijas grāvju pārrakšana. Lielākā daļa jaunaudžu veidotas aizaugušo pļavu vietā, kur pirms tam auguši tikai krūmi.

Aldis Bondars savu īpašumu ir nopircis un, turot doto vārdu iepriekšējiem saimniekiem, atteicies to pārdot tālāk, un ar pilnu krūti sācis tajā saimniekot pats. Gadu gaitā mežā veikti dažādi apsaimniekošanas darbi – jaunaudžu kopšana, neproduktīvo audžu nomaiņa un lauksaimniecībā neizmantojamo platību apmežošana. Īpaši izceļami īpašumā veiktie meliorācijas darbi – atjaunota sena grāvju sistēma, kas palīdzēja nosusināt un apmežot iepriekš neizmantojamu īpašuma daļu. Alda īpašumā ikviens var brīvi ogot un sēņot, taču saimnieku sarūgtina tas, ka cilvēki aiz sevis mēdz atstāt atkritumus. Ne tikai sēņojot vai ogojot, bet arī atvedot uz mežu nolietotos dīvānus vai būvgružus.

Pie Rišarda Petraškēvica

Talsu novadā

Rišards Petraškēvics apsaimnieko apmēram 500 hektārus meža, taču konkursam pieteikts 150 hektārus lielais īpašums «Pērles 1». Šī saimnieka pieeja apsaimniekošanai bija — vispirms sakārtot infrastruktūru un tikai tad kārtīgāk sākt strādāt mežā. Tāpēc viena no pirmajām lietām, kas tika izdarīta, bija meliorācijas grāvju sistēmas izveide. Kā stāsta pats saimnieks, atšķirība tajā, kā koki sāka augt, bija pamanāma teju uzreiz. Mežā veikti arī citi apsaimniekošanas darbi — jaunaudžu kopšana, meža atjaunošana, lauksaimniecībā neizmantojamo audžu apmežošana. Rišards stāsta, ka vēlas saimniekot ilgtspējīgi. Tā, lai mežs paliek arī nākamajām paaudzēm.

Pie «PK Mežs»

Bauskas novadā

Uzņēmuma īpašnieki savos īpašumos uzmanību pievērš ne tikai mežam, bet arī ainaviskumam un kultūrvēsturiskajam mantojumam. Piemēram, komisijai izrādītajā īpašumā saglabāts cara laiku ceļš.

Pie Rūdolfa un Silvijas Paeglēm

Kuldīgas novadā

Rūdolfs un Silvija apsaimnieko 31 hektāru lielo īpašumu «Druvnieki». Ceļš līdz savam īpašumam bija ilgs, un ieguldītais darbs — smags. Silvija, lai kopā ar vīru varētu atļauties iegādāties noskatīto īpašumu, devās meklēt darbu ārzemēs un tur nostrādāja 10 gadus, kamēr mežā un mājās viens pats saimniekoja vīrs ar dēlu. Tagad pa māju un mežu abi saimnieko kopā un lielu uzmanību pievērš tieši jaunaudžu kopšanai. Saimnieks Rūdolfs balstās ne tikai uz savu pieredzi, bet arī regulāri seko līdzi jaunākajai nozares informācijai, pētījumiem un atziņām. Tāpat izmantots arī ES finansējums no dažādiem projektiem. Komisija īpaši izcēla saimnieku darbu pie jaunajiem stādījumiem, jo par spīti šī gada karstajai vasarai tie aug izcili.

Komisijas viedoklis

«Mēs redzējām mežus, kuru apsaimniekošanā ieguldīts iespaidīgs darbs. Gribas izcelt to, kā saimnieki pieņem lēmumus – atbildīgi pret mežu, kas ir viņu īpašumā. Turklāt ir prieks, ka šie nav vienīgie saimnieki, kas pret savu īpašumu izturas atbildīgi. Citi, iespējams, ar to nelielās, neatrāda pārējiem savu darbu, bet patiesībā mums ir ļoti daudz šādu atbildīgu saimnieku. Un tas priecē,» stāsta Valsts meža dienesta ģenerāldirektore Aina Stašāne.

«Konkursā «Sakoptākais mežs» satiktie saimnieki ir tuvā mijiedarbībā ar dabu. Katrs saimnieks šo mjiedarbību varbūt izprot citādāk, taču tāda ir ikvienam, ko konkursā esam satikuši. Ir patiess prieks redzēt, ka mums ir cilvēki, kas izvēlas darbu mežā un dara to ar prieku, pašapziņu un zināmu lepnumu par paveikto,» stāsta komisijas pārstāve Ilze Silamiķele.

«Līdzīgi kā iepriekšējos gados, arī šogad saimnieki aktīvi pieteikušies konkursam. Komisijai nācās rūpīgi izvērtēt visus saņemtos pieteikumus, lai izvēlētos labākos. Prieks redzēt saimniekus, kuri ne tikai smagi strādā, bet arī ir gatavi atrādīt sava darba augļus un dalīties pieredzē. Paldies visiem, kas pieteicās. Arī tiem, kas šoreiz netika nākamajā kārtā,» teic Latvijas Meža īpašnieku biedrības valdes priekšsēdētājs Arnis Muižnieks.

Konkursa balvu fondā šogad ir praktiski pielietojams motorinstruments jaunaudžu kopšanai un divas dāvanu kartes meža stādāmā vai dekoratīvā materiāla ieguvei, kuras sadalīs starp trīs visaugstāk novērtētāko meža īpašumu saimniekiem. Trīs visaugstāk novērtētie īpašnieki tiks arī pieteikti prestižajai meža nozares gada balvai «Zelta čiekurs» nominācijā «Par ilgtspējīgu saimniekošanu».

LMĪB

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.