Koku papildina ar latviskām zīmēm

 

Māksliniecei Andai Kļaviņai ir neliela darbnīca mājās, kur top dažādi darbi no koka. Anda zāģē, slīpē un lako, lai iepriecinātu sevi un citus ar koka darinājumiem. Grūtākais viņas darba procesā ir atrast un sagatavot kokmateriālu.

Koks dod iedvesmu

Andai Kļaviņai no Mazsalacas jau no bērnības bija izveidojusies īpaša attieksme pret koku – patika  smarža, izstrādājumi no tā, interesēja viss, kas saistīts ar koku. Tas arī pamudinājis pirms četriem gadiem pašai pamēģināt kaut ko pagatavot no šī vērtīgā materiāla. «Būdama liela koka fane, nejauši sāku gatavot auskarus no koka. Biju izdomājusi, ka vēlos sev auskarus ar latvisko dieva zīmi, un tā arī viss aizsākās,» atceras A.Kļaviņa.

Mācās darba procesā   

Anda atklāj, ka nekādu priekšzināšanu neesot bijis, taču citi atzinīgi novērtējuši pirmos darbus, un tas arī devis stimulu iesākto turpināt un pilnveidoties. «Draugs mājā taisīja remontu, bet es jokojoties paņēmu koka dēli, lai pamēģinātu to urbt. Pēc tam nopirku slīpmašīnu, nezinot, vai man kaut kas sanāks, lai gan vīzija bija skaidra, ko es vēlos izgatavot no koka,» pirmsākumus atceras darbu autore un turpina. «Šķiet, ar katru gadu mani darbi kļūst kvalitatīvāki un skaistāki. Pašmācības ceļā mācījos, kamēr sanāca – tāda ir mana pašizaugsme. Man sagādā prieku koka auskaru  gatavošana un šī procesa izbaudīšana. Tā man ir sava veida meditācija, kad atpūšos no visa un ne par ko citu nedomāju.»

Svarīgākais – pareizi izžāvēt

Anda kokmateriālu saviem izstrādājumiem vāc pati, ļoti piemērotus atrod arī jūras krastā. «Novērtēju, kāda ir koka faktūra, kā tas vizuāli izskatās. Dažus kokus atstāju ar visu sūnu – kad tā izžūst, interesanti izskatās. Jāņem vērā , kādas ir koka īpašības, to visu esmu uzzinājusi, praktiski darbojoties un no savām izjūtām.»  Darba procesā kokmateriāls gadu tiek žāvēts. Svarīgi to pareizi izdarīt, lai pēc tam neplaisātu. Strādājot ar koku, pārsvarā tiek izmantots tikai roku darbs, piemēram, latvisko rakstu iededzināšanai. «Man ir draugi, kuriem interesē folklora, latviskās tradīcijas tāpat kā man.  Uz tirdziņiem es dodos, tērpusies latviešu tautas tērpā, un arī meitiņai, kurai ir trīs gadi, esmu iedevu latvisku vārdu Austra. Viņai arī interesē man hobijs – koka auskaru izgatavošana.» Koka darbus Anda mēdz papildināt ne tikai ar iededzinātiem latviskiem rakstiem, bet arī ar dekupāžas tehniku.

Visbiežāk izmanto kadiķi

Darbu klāstā esošie auskari ir no kadiķkoka, jo tas patīkami  smaržo, un auskaru nēsātāji visu laiku to jūt. «Dekoratīvāki ir augļu koki – ābele, ķirsis, lazda, kurai ir raiba faktūra. Visvairāk patīk kadiķis, tas ir mīksts, labi padodas apstrādei. Grūtāk apstrādāt ozolu, tas ir īpatnējs, blīvs un skaists, taču nekad iepriekš nevar paredzēt, kā tas uzvedīsies, kad tiks apstrādāts. Priede un egle ir mīkstākas, bet izmantot var praktiski visus kokus. Galvenais – lai koks ir skaists, bez defektiem.» Katrs koka izstrādājums tiek apstrādāts ar lineļļu. Lineļļa ir dabīgs produkts, kas lieliski izceļ koka faktūru.

Andas darbu klāstā ir ne tikai auskari un suvenīri, arī piekariņi, lietas, kas paredzētas jaunlaulātajiem. Māksliniece izgudrojusi arī koka spēli bērniem un pieaugušajiem, kas palīdz atpazīt latviskās zīmes, taču pagaidām vairumā to neražo, lai gan pieprasījums esot. «Cilvēkiem koks patīk. Viņi vēlas to aptaustīt un pasmaržot, it īpaši, ja tas ir apstrādāts ar lineļļu. Man šķiet, ka ar koku esmu tik ļoti uz «tu», ka varētu mēģināt daudzas jaunas idejas, kuras man iedvesmojusi mana aizraušanās,» ir pārliecināta Anda Kļaviņa.

Una Zeltkalne

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.