Koku kaitēkļa invāzija

Šovasar atkārtoti, pēc viena gada miera perioda, tiek novērota masveidīga priežu audžu tīkllapsenes izlidošana Daugavpils pilsētas mežos, Stropos. Masveida savairošanās šajos mežos tika konstatēta 2013. gadā. Bet 2014. gadā lielākā daļa ziemojošo kāpuru bioloģisko īpatnību dēļ neizlidoja un priežu vainagi spēja atjaunoties.

Par kritisku mežaudzēm tiek uzskatīts izlidojušo tīkllapseņu blīvums, kas pārsniedz 20 īpatņus uz 1 m2. Šajā gadījumā izlidojošo tīkllapseņu skaits būtu desmitkārt lielāks – ap 250 uz 1 m2. Priežu audžu tīkllapsenei raksturīga diapauze – nosacīti miera periodi starp izlidošanām, kuri tiek pavadīti zemsedzē eonimfu stadijā, kas var ilgt līdz 6 gadiem. Šī iemesla dēļ tīkllapsenes populācijas savairošanos var ilgt vairākus gadus. Priežu dzīvotspēja tiek būtiski apdraudēta, ja priežu vainagi tiek pilnībā atskujoti vairākus gadus pēc kārtas. Šādā gadījumā novājinātās priedes būtiski apdraud arī sekundārie kaitēkļi, piemēram, priežu lielais lūksngrauzis.

Tīkllapsenes (imago) sāk lidot no maija trešās dekādes līdz jūnija vidum. Pēc 2–3 nedēļām izšķiļas kāpuri, kuri sāk intensīvi baroties, graužot skujas, vienlaicīgi veidojot ap tām satīklojumus. Kāpuri grauž gan vecās, gan jaunās skujas, tādejādi masveida savairošanās gadījumos priedes var tikt atskujotas pilnībā.

Daugavpils mežos novērota priežu audžu tīkllapsenes masveida savairošanās ir otrā Latvijas vēsturē. Pirmo reizi priežu audžu tīkllpasenes savairošanās tika novērota Krāslavas pusē, 200 ha platībā, kura sākās 1966. gadā; diapauzes dēļ masveida savairošanās saglabājās līdz 1976. gadam.

Avots: Zemkopības ministrija

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.