Kā savas viesošanās laikā LLU Meža fakultātē atklāja Drēzdenes Tehniskās universitātes profesors H. Röhle, pašlaik no visa pasaulē iegūstamā koku apjoma gada laikā, kas nedaudz pārsniedz 3.5 miljardus kbm, apmēram 47% tiek rūpnieciski pārstrādāti, bet pārējie 53% tiek izlietoti siltuma enerģijas ieguvei. Savukārt, tā kā meža platība uz vienu iedzīvotāju pasaules mērogā ar katru gadu samazinās, tad nepieciešams meklēt citādākus paņēmienus, kā iegūt vairāk koksnes izejvielu.
Profesors atzīmēja divus galvenos virzienus: pirmkārt – īsa cirtmeta atvasāju plantāciju ierīkošana, izmantojot Salix un Populus sugas, otrkārt – izmantot kokaudžu sastāvu ar mērķi palielināt iegūstamo krāju no hektāra. Šajā virzienā daudzi zinātniski pētījumi tiek veikti Vācijā, panākot, ka mežaudze sastāv no koku sugām ar dažādu augšanas ātrumu un tādējādi nodrošinot, ka pat jau 85 gadu vecumā krāja uz hektāra var sasniegt 1150 kbm.
Kopumā var teikt, ka pašlaik Vācija ir atteikusies no mērķa iegūt maksimālo labumu no visas audzes un nospraudusi mērķi iegūt maksimālo koksnes izejvielu iznākumu no katra atsevišķā koka mežaudzē. Lai to varētu īstenot, meža apsaimniekošanā vairs netiek paredzētas kailcirtes.
Avots: mf.llu.lv