Kokmateriālu eksports nodrošina kopējo pieaugumu

Galvenais koksnes eksporta dzinējspēks pērn bija koksnes materiāli un izstrādājumi ar relatīvi zemu pievienoto vērtību, piemēram, apaļkoku malka, neapstrādāti un sazāģēti kokmateriāli.

K ā liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati par Latvijas preču ārējo tirdzniecību iepriekšējā gada oktobrī, pēc neliela preču eksporta krituma iepriekšējā mēnesī, kad eksporta vērtība gada griezumā samazinājās par 1,0%, eksporta pieaugums 2018. gadā oktobrī ir atjaunojies. Preču eksporta vērtība gada izteiksmē palielinājās par 6,8% līdz 1157 miljoniem €, ar to uzstādot kārtējo rekordu, viena mēneša ietvaros eksporta vērtībai sasniedzot augstāko līmeni kopš statistikas uzskaites sākuma 1995. gadā. Fiksētais eksporta pieaugums liecina par to, ka ārējais pieprasījums joprojām ir noturīgs. To apliecina arī Latvijas rūpniecības eksporta apgrozījuma pieaugums par 8,8% šā gada oktobrī. Taču, ņemot vērā to, ka eksporta kāpums oktobrī ir mazāks nekā gada vidējais eksporta kāpums pirmajos desmit mēnešos (8,3%), kā arī eksporta kritumu septembrī, var secināt, ka eksporta pieaugums bremzējas.

Lielāko devumu jeb gandrīz pusi no eksporta izaugsmes oktobrī nodrošināja koka un koka izstrādājumu eksporta kāpums par 20,1%, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo mēnesi, ko pamatā nodrošināja garumā sazāģēto kokmateriālu eksporta pieaugums uz Apvienoto Karalisti un Igauniju, kā arī neapstrādāto kokmateriālu pieaugums uz Zviedriju. Pozitīva koksnes eksporta izaugsme fiksēta jau kopš pērnā gada vidus, bet 2018. gada pirmajos desmit mēnešos pieaugums ir mērāms ar divciparu skaitli, vidēji mēnesī sasniedzot gandrīz 18% pieaugumu un tādējādi būtiski veicinot arī kopējo preču eksporta izaugsmi 2018. gadā.

Lai arī galvenais koksnes eksporta dzinējspēks pērn bija kokmateriāli ar relatīvi zemu pievienoto vērtību, arī koksnes eksports ar augstu pievienoto vērtību nedaudz, bet pieaug, piemēram, koka lādes, kokskaidu plātnes, loksnes finierim un citi koksnes izstrādājumi.

Preču eksporta vērtība pērnā gada pēdējos mēnešos visticamāk būs augstāka, vērtējot pret iepriekšējā gada attiecīgajiem mēnešiem, taču pieaugums būs mazāks par vidējo eksporta pieaugumu līdz šim. Latvijas preču eksporta attīstību negatīvi ietekmējoši riski kopš šā gada sākuma pastiprinājušies. Ārējās vides nenoteiktība, ko rada protekcionisma pieaugums pasaules tirdzniecībā, pakāpeniski atspoguļojas lēnākā pasaules ekonomikas pieauguma tempā. Neskatoties uz to, ka ES uzņēmēju noskaņojums joprojām saglabājas ļoti augstā līmenī, tomēr pēdējo mēnešu dinamika ir lejupvērsta un ekonomikas sentimenta indeksa vērtība pērn novembrī sasniedza zemāko līmeni kopš pērna gada vidus. Savukārt, ES reāla iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugums trešajā ceturksnī gada griezumā pirmo reizi kopš 2017. gadā sākuma noslīdēja zem 2%. Lēnāka ekonomikas izaugsme ES vidējā termiņā varētu mazināt arī pieprasījumu pēc Latvijas eksporta.

Avots: Finanšu Ministrija

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.