Koka vērtību atklāj daudzveidīgos darbos

Jelgavnieks Māris Sirmis no koka izgatavot pulksteņus un citus izstrādājumus sācis pavisam nejauši, un tie kļuvuši par vaļasprieku un interesantu nodarbi ikdienā.

«Pirms nepilna gada ar dzīvesbiedri Ingu izdomājām, ka virtuvē pie sienas ir vajadzīgs pulkstenis un mājās nav kur glabāt lietussargus. Veikalu piedāvājums  un cenas mūs neuzrunāja, tāpēc nolēmu tos pamēģināt izgatavot pats,» stāsta Māris. Šobrīd koka darbu klāstā nav tikai sienas pulksteņi, tos papildina arī aproču pogas un lietussargu turētāji.

Svarīgākais – laba ideja

Internetā uzzinājis, ka iespējams iegādāties pulksteņu mehānismus, Māris nopircis koka dēli un ķēries pie darba, nenojauzdams, ka tam sekos  turpinājums. Sākumā tapuši koka darbi draugiem, paziņām, un, kad tie atzinīgi novērtēti, pamazām atraduši arī ceļu pie citiem koka izstrādājumu cienītājiem.  Darbu autors teic, ka šobrīd esot izveidojis nelielu ģimenes uzņēmumu, jo abi ar Ingu esot koka darbu ideju ģeneratori. Lielu atbalstu sniedzot arī Ingas vecāki.  Māris neslēpj, ka attiecīgas galdnieka izglītības viņam nav, tāpēc pilnveidojas un mācās darbu veidošanas procesā. «Ar koku biju darbojies skolā un skatījies, kā tēvs strādāja. Tagad to turpinu darīt pašmācības ceļā. Labākā skola ir prakse. Mācos strādājot, arī dzīvesbiedre man daudz palīdz ar idejām, kuras apvienoju ar savējām. Pats svarīgākais darba procesā  –  laba ideja,» atzīst Māris.

Prioritāte esot pulksteņi, jo to izgatavošanā varot izmantot plašāku fantāzijas lidojumu. «Dizains man arī ir sveša joma, kas ir vēl jāapgūst un jāpilnveido,»  teic viņš.  Stāstot par iecerēm, atklāj, ka nākotnē vēlas izgatavošanas procesu automatizēt, lai tajā varētu izmantot pēc iespējas mazāk roku darba. Tas ļautu uzlabot precizitāti. Tā darbā ar koku ir ļoti svarīga, it īpaši strādājot ar sīkiem mehānismiem, kādi ir pulksteņiem.

Mazāk roku darba

«Latvijā diemžēl roku darbs nav tā novērtēts kā ārzemēs, tāpēc amatniekiem neklājas viegli,» viņš secina. Sākotnēji koka izstrādājumu izgatavošanā izmantota priede un egle, bet plāno pamazām pāriet uz osi un ozolu, kas esot vizuāli gan pēc krāsas, gan tekstūras pievilcīgāks un arī pēc cietības apstrādei piemērotāks izmantojamais kokmateriāls. «Esmu veicis dažādus eksperimentus ar koku  – veiksmīgus un mazāk veiksmīgus, taču no savām kļūdām arī var mācīties.» Māra veidoto darbu klāstā neesot divu vienādu,  jo ir daudzveidīgas iespējas ikvienu darbu padarīt individuālu un atbilstošu katra klienta vēlmēm. «Konkurence šajā jomā ir liela, bet katram kokapstrādes meistaram ir savs atšķirīgs rokraksts.»

Apstrādei izmanto lineļļu

Māris uzsver, ka cenšas saglabāt koku pēc iespējas dabīgāku.  To galvenokārt apstrādā ar lineļļu, kas aizsargā koku no pūšanas un palīdz saglabāt tā sākotnējo struktūru, nevis ar laku. Eļļas uzklāšana ir darbietilpīgāks process, taču ir tā vērts. «Laku izmantojam tikai lietussargu turētājiem, jo tiem nepieciešama lielāka aizsardzība pret mitrumu. Taču lineļļai raksturīga specifiska īpašība, ka tā ik pēc laika ir jāatjauno, it īpaši, ja koka izstrādājums atrodas siltumā vai saules staru iedarbībā.» Savukārt pulksteņiem tas neesot aktuāli.

Una Zeltkalne