Koka mūžs. Mežsaimniecības gadsimts

Sestdien, 2. aprīlī, Ogres Vēstures un mākslas muzejā, klātesot meža jomas profesionāļiem un draugiem, tika atklāta izstāde «Koka mūžs. Mežsaimniecības gadsimts».

Izstāde veidota Ogres vēstures un mākslas muzeja sadarbībā ar biedrību «Meža vēstures muzejs» un  aptver nozares simtgadi. Tā iepazīstina ar nozares pārmaiņām un vadošajiem darbiniekiem, kā arī ar viņu ieguldījumu mežu apsaimniekošanas problēmu risināšanā, meža izglītības vēsturi, īpaši izceļot Ogres meža tehnikuma (bijušā Aizupes MT) un Ogres «Kursu bāzes» nozīmi savas jomas speciālistu sagatavošanā un kvalifikācijas paaugstināšanā.

To savā izstādes atklāšanas uzrunā uzsvēra arī Ogres Vēstures un mākslas muzeja direktore Evija Smiltniece: «Ir likumsakarīgi, ka šāda izstāde atrodas Ogrē, jo tieši mūsu pilsēta daudzus gadu desmitus ir bijusi meža izglītības centrs. Te būtu jāpiemin Ogres mežrūpniecības tehnikuma (1945 – 1959), Ogres meža tehnikuma (1985 – 2011) un Ogres Kursu bāze (no 1966. gada) devums savas jomas speciālistu sagatavošanā un tālākizglītošanā.»

Koka mūžs no sēkliņas līdz nobriedušai mežaudzei saimnieciskajā mežā ir 100 gadu. Zīmīgi, ka šis laiks teju sakrīt ar to, cik ilgi Latvijas valstī notiek organizēta un pārdomāta mežu apsaimniekošana. Vēsturiskais atskats mežsaimniecības nozarē apzināti noslēdzas ar Latvijas neatkarības atjaunošanu. «Šīs pārmaiņas un šodienas aktualitātes nākotnē vēl tikai gaida savas jomas speciālistu un vēsturnieku izvērtējumu», izstādes anotācijā saka S. Šustere, Ogres Vēstures un mākslas muzeja vēstures speciāliste un viena no izstādes veidotājām.

Izstādē eksponētie darba rīki ļauj izsekot koka audzēšanas posmiem – meža stādīšanai, kopšanai, atsevišķu koku un cirsmu mērīšanai, atsveķošanai un ciršanai. Senos koksnes transportēšanas veidus ilustrē koku pludināšana un meža dzelzceļš.

Izstādes tapšanā kā ierosme un pamats ir biedrības «Meža vēstures muzejs» materiālu un senlietu krātuve. Kā atzina E. Smiltniece, «Izstādē eksponēta neliela daļa no materiālu kopuma, kas glabājas biedrības «Meža vēstures muzejs» kolekcijā. Katrā ziņā tas ir labs sākums jaunam muzejam», atzinīgi biedrības paveikto novērtēja E. Smiltniece.

Jāatzīmē Jāņa Vanaga pētījums par meža nozares galveno vadītāju veikumu 100 gadu perioda, kas atspoguļots planšetēs. Bez vadītāja personīgā ieguldījuma, tajās redzama mežaudžu struktūra, apmežotās platības kopēja izstrāde diagrammu un paskaidrojuma veidā, dažādu darbarīku pielietojums, kā arī citi ar nozari saistītie pasākumi.

Kā viens no izstādes interesantākajiem izstādes eksponātiem jāizceļ unikālais mācību trenažieris – baļķis koka atzarošanai, kura novitāte novērtēta ar 2. vietu PSRS Tautas saimniecības izstādē Maskavā 1981. gadā.

Tāpat oriģināls ir cits izstādē eksponēts mācību līdzeklis – dendroskops. Lai atvieglotu koku īpašību apguves procesu, 1960. gados mežkopis J. Kļava pašrocīgi kā mācību līdzekli izgatavoja divus dendroskopus. Nospiežot slēdzi, iespējams pārbaudīt zināšanas par  40 Latvijas koku sugu raksturīgākajām pazīmēm. Viens no izgatavotajiem dendroskopiem tika lietots Kursu bāzē, otrs – Rankas meža skolā (Gulbenes nov.). Mūsdienās abi dendroskopi glabājas biedrības «Meža vēstures muzejs» kolekcijā Ogres Kursu bāzē.

Izstāde Ogres Vēstures un mākslas muzejā skatāma līdz 29. maijam.

Valdis Kupcis, Biedrība «Meža vēstures muzejs»

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.