Koka dizaina idejas no Latvijas dabas un apkārtējās vides

2012-06-17-162-2_cv

Mākslas akadēmijas maģistratūras funkcionālā dizaina apakšnozares 1. kursa studentei Gunai Pogai koks šķiet piemērots materiāls vides objektu veidošanā. Koks ir tepat, Latvijā, pieejams. Tajā brīdī, kad koks tiek nocirsts vai nozāģēts, tas savu dzīvi neizbeidz, bet turpina dzīvot tālāk un mainīties,» uzskata vides dizaina māksliniece Guna Poga.

Koks vides mākslā

Mākslinieces vienkāršo un viegli uztveramo vides dizaina objektu klāstā ir darbi no dažāda izmēra koka dēlīšiem – egles, gotiņas, daudzkrāsains vainags, kuri izstādīti pilsētvidē un līdz ar to izraisījuši arī plašas sabiedrības novērtējumu un diskusijas. Pārsvarā kā darba materiālu Guna izmanto priedi, jo tā ir pieejamākā. Priedei ir mīksta šķiedra, tāpēc ar to ir viegli strādāt un mākslinieciski pieskaņot pašas vēlmēm. Idejas darbiem, arī interjera priekšmetiem, autore smeļas no Latvijas dabas un apkārtējās vides.

Egles ceļš 

Pirmā viņas koka egle tapa pirms Ziemassvētkiem 2011. gadā un tika izstādīta Rīgā, Valdemāra ielā, pie Mākslas akadēmijas, tādējādi piedaloties vides objektu ikgadējā festivālā «Ziemassvētku egļu ceļš». Darba nosaukums – «Egles liksta». Tai vidū bija novietots gaismas objekts, kas vakaros izgaismoja pilsētu, kurā toziem sniega praktiski nebija. Kad egle mēnesi bija interesentu aplūkota, tā aizceļoja uz Latvijas meža nozarei veltītu izstādi «Iepazīsties – koks!» Mežaparkā, kur bija skatāma gadu. «Tajā dienā, kad veidoju šo egli, bija liela vētra. Internetā pat parādījās ziņa, ka pie Mākslas akadēmijas ir apgāzusies egle,» atceras Guna, taču viņa apzināti veidojusi guļošu egli. Blakus uz zemes novietotajai eglei bija palicis nocirsts citas egles stumbrs. «Ziemassvētkos egles tiek nogrieztas un pārvēršas kokmateriālos,» mazliet ar ironiju secina Guna.

2013. gada nogalē Bastejkalnā, kanāla malā, tika izstādīta otra Gunas egle, kura pēc formas bija sarežģītāka. Veidota no koka dēlīšiem, kuras karkasu no iekšpuses papildināja skārds. Egle bija varena – 10 m gara un 4,5 m augsta. «Mana koncepcija – egle atvesta uz pilsētu, tai ir skumji Ziemassvētkos, tāpēc ikviens interesents to var aplūkot un sarunāties, kā arī «iekāpt» eglītē iekšā,» atklāj vides dizainere. Abas egles māksliniece apzināti izlēmusi prezentēt horizontālā veidolā, lai gan daļai cilvēku, darbus apskatot, radās šaubas, vai tikai egle nav apgāzusies. Vispirms viņa idejas uzliek uz papīra, pēc tam gatavo objektus un uzstāda vidē. Projektu realizācijā daudzos koka dēlīšus palīdzot sarūpēt vairāki sponsori. Iespaidīgākā procesa daļa ir darbu uzstādīšana un pirms tam – aizvešana uz izstādīšanas vietu.

Aiz astes paraustīt

2012. gadā Rīgā, piecās dažādās sabiedriskās vietās, parādījās vērienīgākais Gunas veikums – 18 dažādu formu koka gotiņas ar virves astēm, kuras varēja paraustīt, ja radās šāda vēlēšanās. Vēlāk puse radīto gotiņu aizceļoja uz Bērnu klīniskās universitātes slimnīcu, lai tās var aplūkot arī mazie pacienti, bet pārējās pirms Dziesmu un deju svētkiem 2013. gada vasarā atkal iznāca «pastaigāties» Rīgas ielās, simboliski papildinātas ar ozollapu vainagiem. No veterinārijas speciālistiem Guna esot saņēmusi jauku komplimentu – gotiņas esot pareizi anatomiski izveidotas. Pati atklāj, ka ir pilsētniece un ar laukiem saistības nav bijis, tāpēc koka brūnaļas esot īpaši mīļš tēls. Ar tām vēlējusies laukus «ienest» pilsētvidē. «Iepriekš no govīm baidījos, bet tagad esam sadraudzējušās. Koks ir pateicīgs materiāls. Gotiņas tapa neregulāras, koku izmantojot kā veidojamo masu, kas pēc zināma perioda laika apstākļu iespaidā kļuva pelēcīgs. Tāpēc govis ieguva «Latvijas zilās» statusu.» Guna uzskata, ka gotiņas bijis līdz šim apjomīgākais projekts. «Biju iecerējusi veidot 9 gotiņas, bet folkloras festivāla «Baltica» rīkotājiem un Rīgas domei mana ideja patika, tāpēc to skaitu palielināju.» Sadarbībā ar Rīgas domi pērn Gunai bija iespēja piedalīties galvaspilsētas izrotāšanā pirms Vasarsvētkiem. Galvenais tēls bija 5 metru augsts vainags, kurš tika novietots pie Jaunās Ģertrūdes baznīcas no koka dēlīšiem, kas tika nokrāsoti dažādās krāsās. «Koka vainaga simboliskā nozīme – trejdeviņu ziedu vainadziņš tiek pīts Jāņos. Tas man bija izaicinājums – dēlīšos kompozicionāli skaisti salikt krāsu toņus.»

Būs jauni objekti

Guna prāto, ka, iespējams, turpmāk pilnveidos koka dēlīšu līniju. «Katrs projekts nāk ar jaunu pieredzi un blakus kokam tiek izmantots vēl kāds cits materiāls, tāpēc darbi kļūst sarežģītāki.» Viņa esot gatava arī turpmāk dzimto Rīgu papildināt ar kādu vides objektu. Diezgan agri un pārdomāti izvēlējusies mērķi studēt Mākslas akadēmijā, pirms tam mācījusies Dizaina mākslas vidusskolā. Bērnībā kaut ko paticis būvēt no dabas materiāliem un papīra. «Man patīk kaut ko iekārot un tad sasniegt mērķi,» saka Guna, norādot uz savām rakstura īpašībām.

Viņa augusi arhitektu ģimenē, vectēvs bijis inženieris, tāpēc izvēlētajam ceļam vides dizaina jomā ir savs izskaidrojums. «Svarīgi, ka, uzstādot savus objektus, varu līdzdarboties. Es tos plānoju un būvēju. Darba procesā jāizvērtē, cik lieli būs objekti un kā tie izskatīsies apkārtējā vidē, jo tiem jābūt pamanāmiem.» Uzmanība jāpievērš arī drošībai – tie nedrīkst sabrukt, jārēķinās, ka vējš var nodarīt bojājumus. «Lai arī esmu nākusi no Rīgas, man patīk pastaigas un skriet pa mežu, arī aktīvā atpūta, ko var apvienot ar atrašanos dabā.» Viņas iecere – izpētīt koku no funkcionālās puses un to ietvert dizainā. «Pirmie darbu vērtētāji ir čaklākie rīdzinieki, kas agri ceļas, bet akadēmijas pasniedzēji ir lielākais atbalsts, kad notiek process no idejas līdz realizācijai.

Sev esmu uzstādījusi mērķi pilnveidoties. Skatītājiem ir augstas prasības, un tas nozīmē vēl lielāku atbildību,» saka māksliniece.

Una Zeltkalne

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.