Ko zinātnieki pēta Kalsnavas mežu novadā

Meža pētīšanas stacijas zinātnes un mācību atbalsta centrā «Vētraine» 3.oktobrī Latvijas Valsts mežzinātnes institūts «Silava» rīkoja mediju pasākumu.

Kalsnavas mežu novadā žurnālisti tika iepazīstināti ar jaunāko pētījumu rezultātiem un idejām, kopā ar vadošajiem pētniekiem apmeklējot pētniecības objektus dabā un uzzinot interesantākos atklājumus, kas veido mūsdienīgu, ilgtspējīgu un pierādījumos balstītu meža apsaimniekošanas nākotni Latvijā.

Kalsnavas mežu novadā

Meža pētīšanas stacijas Kalsnavas mežu novadā vienā no unikālākajām ilgtermiņa mežzinātnisko un vides pētījumu meža vietām Latvijā, praktiski tiek pētīti mežsaimniecībā nozīmīgi procesi – meža selekcija, koku augšanas dinamika, pielāgošanās klimata pārmaiņām, kā arī testētas jaunākās mežsaimniecības tehnoloģijas. Tas kalpo gan kā zinātnes centrs, gan praktiskās mežsaimniecības atbalsta punkts, kur ciešā sadarbībā ar zinātniekiem strādā arī nozares profesionāļi.

Selekcijas darbs neapstājas

Latvijā meža koku selekcija tika aizsākta pagājušā gadsimta 50. gadu otrajā pusē, kad meža zinātnieki sāka meklēt un apzināt labākās galveno koku sugu audzes. Meža selekcijas augļus lielākoties var novērtēt pēc vairākām desmitgadēm,  bet jau šobrīd ir pieejami pirmie rezultāti. Selekcionēts stādmateriāls nodrošina ātrāk augošus kokus, 25–30 % vairāk koksnes ciršanas vecumā. Pašlaik nepilna trešdaļa Latvijas mežaudžu tiek atjaunotas ar selekcionētu materiālu, kas galvenās cirtes brīdi sasniedz ātrāk, bet ik gadus selekcijas darbs turpinās. Meža koku selekcijai arvien lielāka nozīme ir klimata pārmaiņu radīto risku – temperatūras izmaiņu, spēcīgāku vēja brāzmu, ilgstošāku sausuma periodu un sakņu trupes mazināšanā. Jau šobrīd LVMI «Silava» strādā, lai atlasītu genotipus.

Papeļu un kārklu stādījumu pētījumi

Koku sugas – apse un kārkls ir Latvijas klimatiskajiem apstākļiem piemērotas īscirtmeta atvasāju vietējās sugas, kas labi veido atvases pēc nociršanas un spēj radīt lielāku biomasu īsā laika periodā. Tās izmantojamas Eiropā straujai atjaunojamo koksnes resursu izmantošanas apjoma kāpināšanai.

Populus ģints (papeļu un apšu) hibrīdu klonu stādījumos maksimālais pieaugums tiek sasniegts 10–15 gadu vecumā. Kokmateriālu iegūšanai nepieciešami 15–20 gadi, šķeldas ieguvei – 5 gadi.

Kārklu plantācijas paredzētas biomasas izaudzēšanai cietas, šķidras vai gāzveida biodegvielas ražošanai. Kārklu plantācijās izmanto selekcionētus ātraudzīgus kārklu klonus. No 1 hektāra kārklu plantācijās vidēji iegūst aptuveni 7–10 tonnas koksnes sausnas gadā. Pļaujot reizi 3–4 gados, iegūst 28–40 tonnas koksnes sausnas, kas atbilst aptuveni 65–80 cieškubikmetriem. Plantāciju izmantošana turpinās 25–30 gadus.

Vineta Kalve

Turpinājums MA Nr. 361 novembra numurā