Klimats mainās, bet mežs paliek

Klimata pārmaiņas Ziemeļeiropā vēl nav ekstensīvi jūtamas, bet dienvidos tās jau ir radījušas reālu ietekmi uz mežsaimniecību. Silto ziemu dēļ neapsalst kukaiņi, kā rezultātā, vēlāk – vasarās tiek «noēstas» milzīgas mežu platības Centrāleiropā. Dienvideiropā paildzinās sausuma periodi, kuriem seko pamatīgi un grūti kontrolējami ugunsgrēki. Mežsaimniekiem ziemeļos savā ziņā ir paveicies, jo iespējams paskatīties kā sokas atsevišķām koku sugām un mežsaimniecības praksēm dienvidos un prognozēt kā situācija varētu izskatīties nākotnē.

Skaidrs, ka sugu areāli mainīsies, pietam atsevišķās teritorijās konkrētas sugas pazudīs, bet citas nāks vietā. Šobrīd likumdošana Eiropas līmenī ir ļoti ierobežojoša pret introducētām koku sugām. «Zaļo» organizāciju nostāja pret svešzemju sugām pārsvarā ir negatīva. Lai arī pastāv risks, ka introducējot sugas, tām līdzi nāks arī to dabiskie kaitnieki, kuriem jaunajā teritorijā nebūs ienaidnieku, piemēram, Lielbritānijā tas izdevies samērā veiksmīgi, jo tur šobrīd lielākajā daļā komerciālo mežu ir introducētās sugas. Meža īpašnieki dienvidos šobrīd ir ļoti nozīmīgu izvēļu priekšā, jo atjaunojot platības, viņiem jāspēj paredzēt, kāds klimats šajā vietā būs audzes ciršanas brīdī.

Apsekojot jaunākos pētījumus par šo tēmu, ir skaidrs, ka zinātnieki nebūs vienisprātis daudzos jautājumos. Jo precīzākas ir nepieciešamās prognozes, konkrētas vietas, vai sugu kontekstā, jo grūtāk tādas ir veikt. Ir bijuši daudzi mēģinājumi paredzēt turpmāko notikumu gaitu, izmantojot dažādas modelēšanas sistēmas. Veidojot šīs prognozes, jāņem vērā daudzi indikatori un aspekti. Tāpēc, atkarībā no izvēlētajiem rādītājiem, prognozes atšķiras un atsevišķos gadījumos pētnieku rezultāti ir pat pretrunīgi.

Mežiem būs jāpielāgojas ne tikai tam, ka paaugstināsies vidējā temperatūra, bet arī klimata ekstrēmiem; vētrām, plūdiem, ilgstošiem sausuma periodiem un insektu uzliesmojumiem. Klimata izmaiņas, visticamāk, izraisīs temperatūras un nokrišņu izmaiņas reģionos. Parasti, galvenie draudi kokiem ir saistīti ar temperatūras līmeņa paaugstināšanos un ūdens pieejamības samazināšanos. 21. gadsimtā vidējā temperatūra, iespējams, paaugstināsies par 2–4,5 0C. Temperatūras paaugstināšanās ziemas beigās un agrā pavasarī var izraisīt «viltus pavasari», tas ir, agrīnu veģetācijas sākumu, kam seko salnas. Klimata pārmaiņas ziemeļu reģioniem, domājams būs mazāk smagas nekā Eiropas dienvidos, un paredzams, ka lapu koku sugas «ceļos» ziemeļu virzienā. Lai šīs negatīvās klimata pārmaiņu sekas būtu pēc iespējas mazākas, mežu īpašniekiem atliek sadalīt riskus, vai nu stādot mistraudzes, vai arī izvēloties sugas, kuru rotācijas periods ir īsāks. Nākotnes prognozes nākamajiem 30 gadiem būs precīzākas, nekā 100 gadiem. Tas nozīmē, ka arī klimats šajā laika posmā izmainīsies mazāk. Avots: Latvijas Meža īpašnieku biedrība

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.