Ķekavas novadā atrod dižkokus

1_cv

6. decembrī ar semināru «Dižkoki Ķekavas novadā» noslēdzās akcija «Atrodi Ķekavas novada dižkokus!» Akcija norisinājās no 15. septembra līdz 30. novembrim un tās laikā iedzīvotāji varēja iesūtīt ziņas par dižkokiem Ķekavas novadā.

Četri jauni dižkoki

Akcijā piedalījās 8 iedzīvotāji, iesūtot ziņas par astoņiem kokiem un vienu vīteņaugu. Semināra sākumā Ķekavas novada TKC direktors Juris Žilko viņiem pasniedza sponsoru sarūpētās dāvanas.

No visiem iesūtītajiem kokiem četri atbilda dižkoku statusam un ir aizsargājami. Lielākais dižkoks – ozols atrodas Misas upes krastā mazdārziņu kooperatīvā «Dzērumi» un tā apkārtmērs sasniedz 5,77 metrus. Misas upes krastā atrodas vēl divi no iesūtītajiem dižkokiem – priede ar apkārtmēru 3,77 metri un goba ar apkārtmēru 5,65 metri, bet ceturtais dižkoks, arī ozols, apkārtmērā sasniedz 4,5 metri un atrodas Daugmalē. Interesantais atradums – mežvīns, kura stumbra apkārtmērs sasniedz 21 cm apskatāms Ķekavas mazdārziņu rajonā.

Trīs no iesūtītajiem dižkokiem kā apskates objekti ir iekļauti laivu maršrutā «A7 pie Dzērumiem–Plakanciema tilts», kas pieejams Ķekavas novada TKC vai interneta vietnē www.parturismu.lv .

Kritēriji dižkoku meklēšanai

Seminārā piedalījās Dabas aizsardzības departamenta Dabas datu nodaļas vecākais eksperts Dainis Ozols, kurš klātesošos iepazīstināja ar dižkoku parametriem, to mērīšanu un datu iesniegšanu Dabas aizsardzības pārvaldē.

Katram kokam ir savi kritēriji, pēc kuriem nosakāms – vai tas ir dižkoks. Šos kritērijus katrs Latvijas iedzīvotājs var atrast Dabas aizsardzības pārvaldes interneta mājas lapā. Tā, piemēram, ozols kļūst par dižkoku, ja tas sasniedz apkārtmērā 4,0 metrus, savukārt pīlādzim, lai kļūtu par dižkoku, pietiek tikai ar 1,5 metru apkārtmēru. Vēl būtiski atzīmēt, ka ir atsevišķas pašvaldības, kas izdevušas savus noteikumus, kuros dižkoku kritēriji ir samazināti, līdz ar to arī mazāki koki konkrētajā pašvaldībā atbilst dižkoku statusam. Par katras pašvaldības noteikumiem, kas attiecas uz dižkokiem, vislabāk interesēties savā pašvaldībā.

DAP mājas lapā var atrast ziņas arī par jau katrā reģionā apzinātajiem un datubāzē «Ozols» iekļautajiem dižkokiem. Lai dižkoku iekļautu DAP datu bāzē ir nepieciešams veikt koka uzmērīšanu. Vislabāk to darīt izmantojot DAP izstrādātu anketu, kas pieejama interneta vietnē www.daba.gov.lv. Ja tomēr kāds vērtīgs koks uziets nejauši, tad svarīgi ir izmērīt koka apkārtmēru 1,3 m augstumā, vismaz aptuveni noteikt koka augstumu un, izmantojot mūsdienu tehnoloģiju iespējas, noteikt koka atrašanās vietas GPS koordinātes, kas ir ļoti būtiskas, lai varētu koku vēlāk atrast.

Pierīgas reģionālās administrācijas Dabas aizsardzības daļas direktors Andris Širovs stāstīja kā kopt un saglabāt kokus, kādas darbības kokiem ir labvēlīgas un kādas tiem nepatīk. Dabas aizsardzības speciālisti arī aicināja iedzīvotājus sadarboties ar DAP un ziņot, ja kāds dižkoks ir apdraudēts.

Vēl Dabas aizsardzības speciālisti uzsvēra, ka koks par dižkoku kļūst tajā brīdī, kad tas ir sasniedzis dižkoka parametrus, kas atbilst DAP pieņemtajiem vai konkrētajā pašvaldībā pieņemtajiem. Kokam nav jābūt iekļautam nekādā datu bāzē vai kā īpaši apzīmētam, lai tam būtu aizsargājama koka statuss, tam vienkārši jāatbilst nepieciešamajiem parametriem.

Kā pēdējā seminārā uzstājās Latvijas Valsts mežu (LVM) vecākā vides plānošanas speciāliste Maija Ārente, kas iepazīstināja ar LVM pieredzi dabas objektu apsekošanā un pieejamības veicināšanā.

Aicinām iedzīvotājus arī turpmāk iesūtīt ziņas par dižkokiem vai interesantiem un neparastiem atradumiem dabā.

Agrita Grīnberga

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.