Kas nosargās meža īpašnieku mežus no piesārņošanas?

Agitas Vītolas mežs atrodas tuvu šosejai, līdz ar to diezgan skarbā veidā nācies saskarties ar dabas piesārņošanu.

Šajā gadījumā teorētiski meža īpašniecei bija iespēja vērsties pret piesārņotāju tiesā, jo tas bijis zināms, taču tas negarantētu, ka nauda tiktu atgūta. Tomēr, piesaistot advokātu un samaksājot valsts nodevu par dokumentu iesniegšanu tiesā, izmaksas pieaugtu vēl vairāk.

Atkritumus izvedēji izgāž tuvākā mežā

Šķetinot notikumu virkni, Agitai Vītolai izdevies noskaidrot, kādā veidā atkritumi nonākuši viņas meža īpašumā.

Kādas Valmieras bankas īpašumā nonāca reiz ieķīlāta privātmāja. Pirms mājas pārdošanas to vajadzēja atbrīvot no atkritumiem. Banka ar sludinājuma starpniecību atrada personas no Rīgas, kuras par zināmu samaksu piedāvāja atkritumus savākt un nogādāt poligonā. Tie tika savākti, bet netika aizvesti uz izgāztuvi, kā bija plānots sākotnēji, bet gan aizvesti uz manu zemesgabalu un izgāzti vietā, kur cirsmu izstrādes laikā atradās kokmateriālu krautuve. Uz manas zemes bija izgāztas riepas, tualetes podi, novalkātas drēbes, plastmasas maisi un vēl dažādas nepatīkamas lietas. Nodarījumu pret vidi atklāja kaimiņš. Viņš nekavējoties informēja policiju. Kad ierados apskatīt vietu, apraudājos. Mana zeme izskatījās pēc izgāztuves. Vēlos pateikties par Kocēnu novada pašvaldības policijas darbu. Viņi strādāja labi. Rakņājās izmestajās mantās, kamēr atrada pierādījumus par atkritumu izcelsmi. Vainīgos sameklēja ātri un administratīvi sodīja.

Par negodprātīgo rīcību nākas maksāt meža īpašniekiem

Atkritumus gan aizvākt nācās man, turklāt par savu naudu. Noslēdzu līgumu ar atkritumu apsaimniekošanas kompāniju par atkritumu aizvākšanu, par ko samaksāju 700 euro. Teorētiski bija iespēja vērsties pret piesārņotājiem tiesā, tomēr, zinot ka procesā jāiegulda nauda, laiks un nervi, nolēmu apstāties, jo iespēja atgūt ieguldīto naudu bija maza. Varēja sanākt tieši pretēji, piesaistot advokātu un samaksājot valsts nodevu par dokumentu iesniegšanu tiesā, izmaksas pieaugtu vēl vairāk. Lai uzturētu kārtību, katru pavasari apstaigāju īpašumu un salasu vienu maisu ar atkritumiem. Ar aizdomām skatos uz katru, kurš ieradies manā zemē. Pēc šiem notikumiem, kad izgāza atkritumus, manī radusies pretestība. Ja kādu cilvēku satieku, tad noteikti painteresējos par to, kāpēc viņš šeit atrodas. Uzskatu, ka vienīgais veids, kā var mainīt cilvēku ieradumu piesārņot, ir palielināt administratīvo sodu un konfiscēt noziegumā izmantoto transportlīdzekli. Varbūt tad pazudīs vēlme atkritumus bērt kur pagadās,» savu pārliecību pauž Agita Vītola.

Raimonds Mežaks, mežkopis

Redakcijas viedoklis

Kā varam secināt no šī raksta, meža apsaimniekošana un kvalitatīvu kokmateriālu izaudzēšana nebūt nav vienīgais meža īpašnieka pienākums. Kā šajā gadījumā, meža kopšanai atvēlētā nauda, jātērē arī negodprātīgu sabiedrības locekļu «mēslu» savākšanai. Kā noprotams, šādā situācijā nav atbildīgās institūcijas, kas spētu  negodprātīgajiem darboņiem likt izlabot un aizvākt savu radīto dabas piesārņojumu un samaksāt meža īpašniekam morālo kaitējumu. Tādēļ aicinām meža nozarei rast risinājumu, kā meža īpašnieks varētu izkļūt no šādas situācijas bez materiāliem zaudējumiem un par piesārņojuma aizvākšanu maksātu pārkāpuma izdarītājs.