Kāds būs koku ciršanas maksimāli pieļaujamais apjoms 2016.–2020. gadam?

 

Valsts meža dienests (VMD) aprēķinājis koku ciršanas maksimālo apjomu valsts mežos hektāros un kubikmetros sadalījumā pa valdošajām koku sugām, ko atļauts nocirst galvenajā cirtē nākamajā piecgadē.

Meža konsultatīvās padomes sēdē 14. oktobrī nozares eksperti no Valsts meža dienesta, Latvijas Lauksaimniecības universitātes Meža fakultātes un Latvijas Valsts Mežzinātnes institūta «Silava» sniedza savu vērtējumu par aprēķinātajiem apjomiem un vērtēja šo apjomu ietekmi uz ilgtspējīgu meža apsaimniekošanu un koksnes resursu pieejamību nākotnē.

Pamatojums

Zinātnieku pamatotie galvenās cirtes ciršanas apjomu aprēķinu vienādojumi, kuri nodrošina piesardzīgu meža resursu izmantošanu un ilgtermiņā veicina mežaudžu vecuma struktūras izlīdzināšanu, veikti atbilstoši Meža likuma 45.pantam un MK 2015.gada 5.oktobra rīkojumam Nr. 611 «Par meža un saistīto nozaru attīstības pamatnostādnes 2015.–2020. gadam».

Aprēķinos iekļautās platības

Aprēķinu sākumposmā izmantotā Valsts mežu kopējā platība sastāda 1493,6 tūkst. ha. Aprēķinos nav iekļauti 177,1tūkst. ha, jeb 11.8% meži, kuros aizliegta mežsaimnieciskā darbība, meža galvenā izmantošana un meža kopšana, meža galvenā izmantošana. Aprēķinos iekļauti meži, kuros nav saimniecisko ierobežojumu un meži kuros aizliegta kailcirte, kopā 1316,5 tūkst. ha.

Meža apsaimniekotāju platības

AS «Latvijas valsts meži» valdījumā aprēķinos izmantoti 1406,2 tūkst. ha,  nav iekļauti 132,4 tūkst ha, jeb 9,4% mežu. VARAM valdījumā aprēķinos izmantoti 59,2 tūkst. ha,  nav iekļauti 41,8 tūkst ha, jeb 70,6% mežu. Aizsardzības ministrijas valdījumā aprēķinos izmantoti 4518 ha,  nav iekļauti 553 ha, jeb 12,2% mežu. Zinātnes un izglītības ministrijas valdījumā aprēķinos izmantoti 3179 ha,  nav iekļauti 175 ha, jeb 5,5% mežu. Valsts zinātniskās izpētes mežu (MPS) aprēķinos izmantoti 26727 ha,  nav iekļauti 3141 ha, jeb 11,8% mežu.

Aprēķinu metodes 

VMD aprēķinu veikšanai izmantoja metodes, kuras tika izmantotas aprēķinos 2011.gadā. Pēc vecuma pirmā cirsma – apjoms, ha gadā, kā vidējais no briestaudzēm un pieaugušajām audzēm. Metode tiek lietota, veicot aprēķinus bērza, melnalkšņu, apšu, ošu un ozolu mežaudzēs. Pēc vecuma otrā cirsma – apjoms, ha gadā, kā vidējais no briestaudzēm, vidēja vecuma un pieaugušajām audzēm. Metode tiek lietota, veicot aprēķinus priežu un egļu mežaudzēs.

Aprēķinu ietekme uz meža fondu

Valsts mežos aprēķinos izmantotajās platībās saimniecisko gatavību, jeb galvenās cirtes vecumu  sasniegušās audzes veido 285,9 tūkst. ha (ekspluatācijas fonds). Kopējais maksimāli pieļaujamais ciršanas apjoms galvenajā cirtē aprēķināts 92258 ha uz pieciem gadiem, jeb vidēji gadā 18452 ha; Vidēji gadā izcērtamais apjoms sastāda 6,5% no kopējā ekspluatācijas fonda. Gadā ekspluatācijas fondu papildinošo audžu apjoms svārstās starp 95–105% no vidējā izcērtamā apjoma, tādejādi kompensējot nocirsto un saglabājot ekspluatācijas fondu. Līdzšinējā praksē noteiktais maksimāli pieļaujamais ciršanas apjoms ne reizi nav ticis pilnībā «izpildīts».

Aprēķināto rezultātu novērtēšana 

Mg.sc.ing. Salvis Daģis LLU un Dr. silv. Dagnis Dubrovskis LLU novērtējuši, vai VMD aprēķinātie maksimālie ciršanas apjomi (MCA) ir ilgtspējīgi, vērtēšanā izmantojot meža apsaimniekošanas stratēģisko lēmumu atbalsta sistēmu MESTRA un VMD Meža valsts reģistra datus. Ilgtspējīgas meža apsaimniekošanas kritēriji un indikatori MK 30.07. 2013. noteikumi Nr.434) Tikusi vērtēta

• augošu koku krāja (koksnes ieguvei pieejamā un nepieejamā augošu koku krāja), • mežaudžu vecumstruktūra (mežaudžu platība un krāja pa valdošajām koku sugām un vecuma desmitgadēm), • oglekļa uzkrājums (meža augsnē un koksnes biomasā uzkrātais ogleklis), • pieaugums un koksnes ieguve (koksnes ikgadējais pieaugums, koksnes ieguves apjoms un to attiecība koksnes ieguvei pieejamās platībās), • apaļie kokmateriāli (pārdoto apaļo kokmateriālu apjoms un vērtība), • kopējie ienākumi (mežsaimniecības, kokrūpniecības un mēbeļu ražošanas uzņēmumu peļņa un neto apgrozījums), • meža nozares darbaspēks (nodarbināto skaits, darba samaksa un sociālie maksājumi mežsaimniecībā, kokrūpniecībā un mēbeļu ražošanā) Meža apsaimniekošanas optimizācijas uzdevuma ierobežojumi
• Vecumklašu struktūras izlīdzināšana atbilstoši VMD aprēķinātajiem MCA (maksimāliem ciršanas apjomiem), • Tīrās tagadnes vērtības maksimizēšana, • Noturīgu tīro ienākumu profila nodrošināšana.

Secinājumi

Secināts, ka maksimālie ciršanas apjomi nodrošina ilgtspējīgu koksnes resursu izmantošanu, nodarbinātības līmeņa saglabāšanos līdzšinējā līmenī, C02 piesaistes stabilitāti, veicina rezerves fonda uzkrāšanos LVM apsaimniekotajos mežos, bet nesekmē tā izmantošanu, nodrošina tīrās tagadnes vērtības noturīga profila saglabāšanos ilgtermiņā LVM apsaimniekotajos mežos.

Vineta Kalve