Kādi ceļi ejami Latvijas izaugsmes virzienā?

Jau šodien Vācijā, Austrijā un Šveicē cilvēki arvien vairāk izvēlas dabiskus produktus ne tikai pārtikai, bet arī visās citās jomās.

Mēbeles tagad ir vienīgi no koka. Un tie, kas to var atļauties, arī savas mājas un mitekļus ceļ no koka. Austrijā nupat uzcelta 24-stāvīga koka daudzdzīvokļu māja.

 

Šodienas izaugsmes fons –  pakalpojumi un ražošana

 

Pakalpojumi

Vēl pirms dažiem gadiem ekonomisti un labklājības politiķi bija pārliecināti, ka tādām attīstītām valstīm kā ASV un arī Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis ir jākoncentrējas uz pakalpojumu sniegšanu un eksportēšanu, lai tā veicinātu un izvērstu ražošanu mazāk attīstītās valstīs, kā toreiz Ķīna, Indija, arī Krievija. Tā panāktu ekonomiski atpalikušo valstu ekonomisko izaugsmi un to iedzīvotāju labklājības celšanu. Tas veicinātu arī ASV un ES turpmāko izaugsmi, jo pieprasījums pēc pakalpojumiem augtu, organizējot ražošanu mazāk attīstītās valstīs.

Par pārliecinošu pierādījumu šai ievirzei varēja ņemt Luksemburgu. Vēl 1939. gadā Luksemburga bija viena no trūcīgākām Viduseiropas valstīm  – daudz trūcīgāka kā toreiz Latvijas Republika. Sākot piedāvāt finanšu un nodokļu pakalpojumus tām  ES valstīm, kuras it sevišķi priekš Londonas, kā ES galvenā vieta šiem pakalpojumiem, bija par nenozīmīgām, Luksemburga izauga par bagātāko ES valsti. Pagājušā gadsimta 90. gados Luksemburgā darbojās vairāk nekā 100 bankas. Lai Luksemburgas pilsoņiem nebūtu problēmu, ja kāda no šim bankām bankrotētu, Luksemburga ieviesa ģeniālu risinājumu: Luksemburgas valūtu franku sadalīja tirgus frankā un banku frankā. Banku darbība noritēja tikai ar banku franku. Algas un reāli pirkumi bija maksājami tirgus frankos, kurus bankas ieguva no Luksemburgas centrālās bankas, maksājot ar banku frankiem. Tā ne Luksemburgas iedzīvotāji, ne Luksemburgas valsts necieta, ja kāda banka cieta zaudējumus vai pat bankrotēja.

Sākot no 1993. gada biju Vācijas diplomātiskā dienesta ietvaros IKD – Integratīvā Konsultatīvā Dienesta – vadītājs Rīgā, mana stratēģija bija veicināt Latvijas izaugsmi par Ziemeļeiropas Luksemburgu. Ieteicu latu dalīt tirgus latā un banku latā un veicināt Latvijā tirgot bijušās Padomju Savienības kā arī Āzijas valstu valūtas. Tam nebija piekrišanas, un tā Latvijā cieta no Bankas Baltijas un vēlāk no Parex bankas bankrota.

Ražošana

Pēc finanšu krīzes 2008. un 2009. gadā skats uz izaugsmes ceļiem kā ASV tā ES ir mainījies, un tiek atkal uzsvērta ražošanas nozīme arī ekonomiski attīstītās valstīs. Tā Eiropas Komisija uzskata, ka ES ir vajadzīga reindustrializācija, lai ražošana ES valstīs būtu vismaz 20% no IKP. Šim priekšlikumam uz pašlaik notiekošās migrācijas fona ir vērā ņemama nozīme. Pasaules iedzīvotāju skaits galvenokārt aug mazattīstītās zemēs. Lai tie nekļūtu par migrantiem, tur ir jāattīsta ražošana, kuras pamatā būtu rūpniecības iekārtas un preces no attīstītām zemēm.

Jauna nozīme pakalpojumiem

Taču argumenti, ka arī pakalpojumu nozīme, it sevišķi attīstītās valstīs, pieaugs, ir  pareizi. Ja ir nodrošināta materiālā dzīve ar attiecīgiem ienākumiem un dzīves apstākļiem, tad rodas vajadzība pēc augstvērtīgiem pakalpojumiem medicīnā, izglītībā, kultūrā un brīvā laika pavadīšanā.

Taču arī ražošanas procesi arvien vairāk ir saistīti ar pakalpojumiem ceļā uz ražošanu. Veidojas divi ceļi: uzņēmumi ražo preces un piedāvā arī pakalpojumus loģistikā, pētniecībā un jaunu produktu attīstībā, sadarbojoties ar klientiem. Bet arī otrs ceļš ir ejams un tiek iets:  uzņēmumi atsakās no pakalpojumu sniegšanas un tos deleģē, piemēram, loģistikā specializētiem uzņēmumiem, un  jaunu produktu attīstību uzdot universitātēm vai pētniecību institūtiem.

Jauna nozīme finanšu pakalpojumiem

ES komisijas plānotā vispārējā  aptverošā depozītu sargāšanas nodeva attieksies  vien uz privātām bankām, bet ne uz krājbankām un krājaizdevu sabiedrībām. Pamatojums ir skaidrs: privātās bankas veicina alkatību pēc naudas un tā ar spekulatīviem darījumiem izraisa finanšu krīzes, no kurām cieš visi attiecīgās valsts iedzīvotāji. «Parex bankas» bankrots tam ir labs pierādījums. Turpretī krājbankas un krājaizdevu sabiedrības finansē sociālas tirgus saimniecības attīstību, kura ir ES ekonomiskais pamats. Krājbankas un krājaizdevu sabiedrības arvien vairāk veido reģionālos vērtībniekus, tā attīstot uzņēmējdarbību attiecīgā novadā.

Jauna nozīme nodokļu politikai

Ar nodokļiem ir jāfinansē valsts aizsardzība, izglītība, veselības aprūpe un infrastruktūras veidošana un uzlabošana. Galvenie nodokļi ir diferencēts, pozitīvi diskriminēts PVN, progresīvs ienākumu nodoklis, īpašumu nodoklis un transakciju nodoklis. Pateicoties digitalizācijai arvien mazāk ienākumus ir iespējams paslēpt bankās, kā Šveicē, tā Luksemburgā  vai Maltā. Paliek pāri iespēja dibināt Šveicē, Luksemburgā, Maltā vai kur citur pastkastīšu uzņēmumu, ar kuru veido transakcijas, kuras mazina nodokļu maksājumus attiecīgā valstī. Šādas transakcijas apliek ar 100% transakciju nodokli.

Jauna nozīme ražošanai

Digitalizācija ir ceļš uz ražošanu. Digitalizācija jau tagad  veicina divus svarīgus ražošanas aspektus: lokalizācija un internacionalizācija – vēlāk globalizācija. Lokalizācija izmanto tos izejmateriālus, kuri attiecīgā valstī atrodas jeb kurus importē no citām valstīm. No izejmateriāliem ražotās preces paliek lokālā tirgū jeb daļēji vai pilnībā tiek eksportētas.  Digitalizācija arvien vairāk un vairāk veicina eksportu un importu kā ražošanai tā pakalpojumiem.

Vai ir pareizi noteikt 20% ražošanu ES dalībvalstīm?

ES satricinājums sakarā ar finanšu krīzi 2008./9. gadā bija nepašaubāmi pamatīgs – arī priekš Latvijas. No pirmā acu uzmetiena varētu likties, ka ir pareizi palielināt ES ražošanu, lai tā mazinātu alkatīgo pakalpojumu nozīmi, kuri bija finanšu krīzes pamats. Tomēr ir labāk ierobežot vai stingrāk kontrolēt alkatīgos pakalpojumus un veicināt attiecīgas valsts izaugsmi kā ražošanā tā pakalpojumu sniegšanā, ņemot vērā tās materiālās un intelektuālās iespējas. Pamatā jābūt attīstībai no apakšas uz augšu, lai veicinātu katras inovatīvas idejas realizāciju. Lai to panāktu un realizētu, ES ir LEADER programma, kuras intensīvākais izmantotājs patlaban  ir Luksemburga – ES savienības bagātākā valsts.

 

Rītdienas Latvijas izaugsmes ceļi – uz šodienas fona veidot savu izaugsmi

 

Šodienas fona secinājumi Latvijas izaugsmei

Svarīgākais secinājums ir tas, ka Latvijas izaugsmei ir nepieciešams mainīt banku un finanšu struktūru. Latvijā ir vajadzīgas krājbankas, kuras pieder pašvaldībām un pilsētām, kā arī  krājaizdevu sabiedrības, kuras pieder sabiedrības biedriem. FKTK nav jāuzrauga ne krājbankas, ne krājaizdevu sabiedrības. Tās uzrauga krājbanku apvienība un krājaizdevu sabiedrības apvienība. Šīs apvienības ir bankas, kuras uzrauga un refinansē attiecīgas krājbankas un krājaizdevu sabiedrības. FKTK ir jākoncentrējas uzraudzīt un arī veicināt privāto banku aktivitātes ar austrumu valūtām.

Lai veicinātu Latvijā ražotus produktus –  pārtikas produktu labu realizāciju, tad šīm precēm būtu jāpielieto diferencēts pozitīvi diskriminējošs PVN. Transakciju nodoklis, lai mazinātu nekaunīgu nodokļu nemaksāšanu. Lai veicinātu  it sevišķi lauku attīstību un izaugsmi – LEADER programma, lai neietu zudumā neviena inovatīva ideja. No viensētas uz tirgiem Latvijā un ārzemēs.

Pakalpojumu izaugsme Latvijā uz šodienas fona

Latvijas atrašanās vieta starp rietumiem un austrumiem dod loģistikas svarīgas izaugsmes iespējas. Veidojas jaunais zīda ceļš – ne pa upēm un jūrām, bet gan pa dzelzceļu. Ir jāpieliek visas pūles, lai dzelzceļa zīda ceļa gala stacija būtu Latvijā un tur konteinerus pārkrautu tālāk vešanai ar Rail Baltica. Jāiet vēl viens svarīgs solis tālāk. Ķīnā un Āzijā ir preces, kurām zīda ceļš ar vilcienu būs par lēnu. Tās atmaksātos transportēt uz Latviju ar lidmašīnām un tad tālāk pie pasūtītājiem galvenokārt austrumu un ziemeļu Eiropā. Tātad priekš gaisa zīda ceļa ir vajadzīga speciāla preču pārvadātāja lidsabiedrība: «AirBaltic cargo». Šeit vajadzētu sastrādāties ar Luksemburgas Luxair Cargo, lai Luxair Cargo nosegtu Dienvideiropu, bet AirBaltic cargo Ziemeļeiropu. Varētu pārņemt preces no Luxair Cargo, lai tās ātrāk nonāktu Ziemeļeiropā.

Nozīmīgai pakalpojumu izaugsmei vajadzētu būt izglītībai universitātēs un arī veselības aprūpei.  Veselības aprūpes eksports veicinās farmācijas ražošanas izaugsmi Latvijā. Uz šī fona ir grūti saprast notikumus saistībā ar Ķemeru sanatorijas likteni.

Latvijā ir šādi pamatlīdzekļi, lai veidotu ražošanu: tīrs ūdens, lauksaimniecības zeme, meži, sapropelis, kūdra un cilvēku intelekts.

Tīrs ūdens jāmin tā dēļ pirmajā vietā, ka tīrs ūdens paliek arvien lielāka problēma pasaulē. Būtu pareizi, ja uz šī fona Latvijā neražotu lauksaimniecības produktus, kuru audzēšanai vajag herbicīdus un pesticīdus. Tie ar laiku Latvijas tīro ūdeni padarīs par netīru. Latvijai kā zaļai zemei būtu  smaguma punkts jāliek uz dabisko produktu ražošanu un eksportu.  Uz šī fona ir jāveicina Latvijas cilvēku intelekta pievēršana digitālu risinājumu ražošanā un tā veicināt Latvijas nākotnes izaugsmi ļoti svarīgā tirgū.

Lai veicinātu ražošanas attīstību, it sevišķi laukos,  ir jāveicina aptveroša LEADER programmas pielietošana, lai katra  ražošanas ideja varētu tiktu realizēta. LEADER programma veicina attīstību no apakšas uz augšu, kas ir it sevišķi svarīgs ceļš visām postpadomju valstīm.

Vēl kāda laba ziņa ražošanas izaugsmei Latvijā. It sevišķi Vācijā, Austrijā un Šveicē cilvēki arvien vairāk izvēlas dabiskus produktus ne tikai pārtikai, bet arī visās citās jomās. Mēbeles tagad ir  vienīgi no koka. Un tie, kas to var atļauties, arī savas mājas un mitekļus ceļ no koka. Austrijā nupat uzcelta 24-stāvīga koka daudzdzīvokļu māja.

«The HoHo Wien» ir pasaulē pirmais 24-stāvu debesskrāpis ar koka konstrukcijām, kas ir jau gandrīz gatavs. Koka ēka ir 84 m augsta un ir lielākā koka ēka pasaulē (līdz šim – 10-stāvu ēka Melburnā, 14-stāvu ēka Bergenā). Tās būvniecībā ieguldīti aptuveni 65 000 000 €. Ēkā plānotas 19 500 m2 lielas komercplatības.

Latvijas izaugsmi veicinātu, ja Latvija ar saviem mežiem un kokiem ieņemtu vadošu lomu ES un citviet, koka konstrukciju un māju būvniecībā. No šī viedokļa ir grūti saprast, ka tas uzņēmums, kas priekš šīs izaugsmes varēja kļūt par Latvijas «Nokia», faktiski ir nobankrotējis un nestrādā. Tas ir SIA «Dendrolight Latvija» Ventspilī – nesaprotami, jo Ventspilī esot tik daudz vadošu personību kā nekur citur Latvijā.

Dr. Kārlis I.Āboliņš

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.