Kad intensīva koku ciršana neattaisnojas

Pagājušā gada nogalē plašu rezonansi sabiedrībā izraisīja Ērgļu novada pašvaldības plāni par intensīvas koku ciršanas veikšanu Rūdolfa Blaumaņa memoriālā muzeja tuvumā.

Koku ciršana Kārļa Rūdolfa Leonīda Blaumaņa memoriālā muzeja apkārtnē bija plānota, pārsvarā izpildot kailcirtes, bet atsevišķos nogabalos arī kopšanas un sanitārās cirtes.

Cilvēki iebilst

Tieši plānotās kailcirtes muzeja tuvumā izraisīja gan daudzu vietējo, gan arī citu Latvijas iedzīvotāju neizpratni. Pret plānoto intensīvo koku ciršanu asi iebilda Ērgļu novada opozīcijas deputāti. Notikuši vairāki protesta piketi. Lai arī cirsmas ir iestigotas, izcērtamie koki uzmērīti un ciršanas apliecinājumi saņemti, augošu koku izsoli pagaidām pašvaldība atlikusi. Nav īsti zināms, kad process varētu atsākties.

Skaidrs, ka pašvaldībai ir nepieciešama nauda, tas ir saprotams. Maksimāli lielāko naudas apjomu vienā reizē var iegūt, veicot kailcirtes. Tomēr šajā situācijā nebija ņemts vērā, ka vairākas plānotās kailcirtes atrodas kultūrvēsturiskā objekta tiešā tuvumā, kā arī vairāki meža nogabali paši par sevi ir ar kultūrvēsturisku nozīmi, tajos atrodas dabas takas un vides objekti. Informatīvie uzraksti  pie «Brakiem» vēsta, ka plānotās kailcirtes teritorijā atrodas tādi objekti kā «Zibens šķeltais akmens», «Simtsoļu taka», skulptūra «Edgars», bērzu birztala un citi.

Cirst iespējams dažādi

Lai arī no mežsaimnieciskā viedokļa koki sasnieguši galvenās cirtes vecumu, tomēr tas nenozīmē, ka tie kuru katru brīdi gāzīsies un apdraudēs cilvēkus. Apskatot «Brakiem» tuvumā esošos bērzu nogabalus, var redzēt, ka lielākajai daļai bērzu augtspēja nav zudusi. Mežaudzes 2. stāvā un paaugā atrodamas pārsvarā veselīgas un perspektīvas egles.

Ņemot vērā, ka «Braki» ir sabiedrībai nozīmīga vieta, tās tuvumā būtu jāplāno pakāpeniska koku ciršana. Vērojot šādu mežu, ir grūti saprast, kāpēc apsaimniekotājs ir izvēlējies cirst kailcirti.

Latvijas lepnums

«Braku» muzejs nav nomaļa vieta, kur interesenti ierodas tikai Muzeju naktī. Dienā, kad apmeklēju muzejam pieguļošos mežus, jau astoņos no rīta autostāvvieta pildījās ar spēkratiem un cilvēki rāmā straumē plūda uz muzeju.

Nevienam nav noslēpums, ka R. Blaumanis ir viena no atslēgas figūrām Latvijas literatūrā. Viņš savā īsajā mūžā radījis ap 50 darbu – pasakas, stāstus, noveles, lugas, dzeju un feļetonus. Plašāk zināmākie starp tiem «Skroderdienas Silmačos», «Purva bridējs», «Raudupiete», «Nāves ēnā», «Velniņi», «Trīnes grēki», «Indrāni» un citi.

Viedokļi dalās

Šaubos, vai muzeja apmeklētāji, kuri ieradušies iepazīt izcilā literāta dzimtās mājas, pamanījuši izcirtumus «Braku» tuvumā, spēs domāt vienīgi par Blaumaņa dzīvi un daiļdarbiem. Arī Vietējo Ērgļu novada iedzīvotāju domas par plānoto intensīvo koku ciršanu «Braku» tuvumā dalās. Nav zināms, ka būtu veikta aptauja, lai noskaidrotu iedzīvotāju viedokli.

Esmu sastapies gan ar intensīvās ciršanas pretiniekiem, gan atbalstītājiem, gan arī cilvēkiem, kuriem ir vienalga. Kāds vietējais meža īpašnieks atklāja, ka par ieceri veikt intensīvu ciršanu «Brakos» viņš zina jau kopš 2018. gada maija, un kopā ar domubiedriem paudis savu neapmierinātību jau pašā sākumā. Viņu pārsteidzis tas, ka pašvaldība nerēķinās ar to, ka meža izstrādes laikā varētu tikt sabojātas dabas takas un vides objekti. «Lai takas uzturētu, katru gadu vietējie cilvēki iegulda savu darbu un laiku, bet tagad tās pārvērtīs par izcirtumu», neapmierināts ar pašvaldības lēmumu ir meža īpašnieks.

Savukārt, kāds cits iedzīvotājs uzskata, ka ciršana ir nepieciešama tāpēc, ka laikā, kad «Brakos» dzīvoja R. Blaumanis, tuvāko mežu nemaz nebija. Tāpēc ainava jāatbrīvo no pāraugušiem kokiem. Skaidrs, ka «Brakos» arī šogad ies «karsti». Tomēr atliek cerēt, ka pašvaldība ņems vērā sabiedrības intereses un vēlreiz izvērtēs piemērotāko cirtes izpildes veidu katram meža nogabalam.

Raimonds Mežaks, mežkopis

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *