Kā sodīja par koku zagšanu pirms 100 gadiem | Meža Avīze

Kā sodīja par koku zagšanu pirms 100 gadiem

Cīņa pret pārmērīgu mežu izciršanu, ugunsnelaimēm, kaitēkļiem, nelikumīgiem cirtējiem, malu medniekiem un citiem meža kaitniekiem norisinājās jau pirmskara Latvijā.

Toreiz meža tiesisko stāvokli noteica civilā likumdošana – Civillikuma 1128., 1200., 1201., 2160., 2199. pants. Speciāls likums par meža aizsardzību noteica pienākumus meža aizsardzībā valsts, pašvaldību un privātpersonu mežos. Likumu pārkāpēji tika saukti pie atbildības.

Viesītē, Viesītes miertiesnesis 1931.gada 13.maijā par patvaļīgu mežu ciršanu Smeltes apgaitā sodīja A.Alašausku ar piecu dienu aresta un K.Zvaigzni ar trīs dienu aresta, piedzenot no katra par labu valstij 3 kartēju koku vērtību.

Ozolniekos, notikusi patvaļīgā koku ciršana. Policijai izdarot izziņu pret Jāni Milleru no Augstmaņiem un Jāni Bresi no Grobiņām par patvaļīgu koku izciršanu gar Klijēnu – Ozolmuižas 3.šķiras ceļu savu māju robežās. Visi minētie mājīpašnieki atzinās izcirtuši tikai vecus kokus. Uz policijas izziņas pamata Jelgavas apriņķa miertiesnesis sodīja Nadziņu Milleru un Bresi katru ar vienu dienu arestā.

Meža tīrīšanas nolūkā Berzsīpeles virsmežniecības Kalnciema novadā Grezas apgaitas mežsargs Augusts Šmits februāra mēneša sākumā pienācis Teodoru Dončenko no vietējiem Ūdriem, ka viņš valsts mežā līdz ar pirktiem kokiem patvaļīgi nocirtis un pārvedis uz mājām vēl arī 9. virsmežniecībai piederīgus kokus. Saukts pie atbildības Jelgavas apriņķa miertiesā par patvaļīgu meža ciršanu, Dončenko atzinās par vainīgu, paskaidrodams, ka kokus nocirtis kā nekam nederīgus kokus meža tīrīšanas nolūkā. Bet miertiesnesis bija citos ieskatos un piesprieda Dončenko divu dienu arestā.

Popes Virsmežniecības 5. iecirkņa mežzinis J.Vaivars, apstaigājot savu dienesta rajonu, pamanījis, ka sazāģēta un aizvesta kāda vēja izgāzta egle. Par notikušo zādzību mežzinis nekavējoties ziņojis policijai. Pateicoties tās enerģiskai rīcībai, vainīgo drīz panāca. Tas izrādījās Ances pagasta Medniekos dzīvojošo Žani Vincovski. Viņš zādzībā arī atzinās. Minētā dienā vedis paša mežā cirstos kokus uz tuvējo M.Leibsona koku zāģētavu, pie Virpes stacijas. Ceļā gadījusies vēja izgāzta egle un to, lai atbrīvotu ceļu braukšanai, sazāģējis un pārdevis minētā zāģētavā. Tur kluči arī atrasti un mežzinis J. Vaivairs tos uzzīmējis par meža zagtajiem. Pret Vincovski ievadīta izziņa un tam nāksies atbildēt tiesā par patvaļīgu koku ciršanu valsts mežā.

Patvaļīga meža ciršana

Marta mēneša sakumā Bērzsīpeles virsmežniecības Klīves novadā Zibu apgaitas mežsargs Helmuts Bāliņš pieķēris 47.g.v., Jāni Rudzīti no vietējiem Rudzīšiem, ka tas valsts mežā līdz ar pirktiem kokiem patvaļīgi nocirtis arī 4 viņam nepiederīgus kokus.  Saukts pie atbildības Jelgavas apriņķa miertiesā par patvaļīgu meža ciršanu, Rudzītis atzinās par vainīgu un lūdza sodu mīkstināt. Miertiesnesis piesprieda Rudzītim trīs dienas arestā, tomēr šī soda izpildi nosacīti atliekot.

Patvaļīgas ciršanas lieta

Sesavas muižas kalējam Mārtiņam Drustam aptrūcies malkas, iztrūkstošo malku piegādāt kalējam apsolījies vietējo Meiju 15.g.v., Boriss Šaršukovs no sava malkas krājuma mājās. Viņš Drustam pievedis 12 sausas apsītes, tikai ne no savas malkas, bet no valsts meža, kur tās patvaļīgi nocirtis. Šinī nedarbā viņu pieķēris Bauskas virsmežniecības Rundāles novada Vasariņu apgaitas mežsargs Kārlis Zalcmanis. Pie kalēja Drusta atrastas 12 apsītes apķīlāja un tiklab Drustu, kā arī mazo Šaršukovu sauca pie atbildības Jelgavas apriņķa miertiesā par patvaļīgu koku ciršanu valsts mežā. Tiesā Šaršukovs mātes klātbūtnē atzinās par vainīgu un māte lūdza nodot viņu viņas uzraudzībā. Drusts par vainīgu neatzinās, paskaidrodams, ka nezinājis, ka Šaršukovs viņam pievedis patvaļīgi cirstu malku. Miertiesnesis sodīja Šaršukovu ar divām nedēļām cietumā, pārvēršot šo sodu ievietošanā audzināšanas iestādē uz vienu gadu, bet šī soda izpildi nosacīti atliekot. Drustu pierādījumu trūkuma dēļ attaisnoja.

Mežu lietu birums Kurzemē

Kārlis ar Vili Gulbji, tēvs ar dēlu, no Ulmales, izcirtuši 52 kārtis. Tēvs vainu noveļ uz dēlu, pēdējais par to arī nesaka ne vārda. Tiesnesis tomēr saskata arī tēva līdzdalību, un soda ar 2 nedēļām aresta katru, tēvam sodu nosacīti atlaižot, bet nepilngadīgajam dēlam to pārvērš brīdinošā pamācībā.

Krists Gudermanis no Alšvangas par vienas sausas priedītes nociršanu saņem 3 nedēļu aresta, sodu nosacīti atlaižot. Pēteris Silkauls no Jūrkalnes aprāvis kokiem skujas un taisnojies, ka lasījis čiekurus. Viņu soda ar 20 Ls, vai 5 dienām arestā.

Beidzot iekritusi arī kāda sieviete Zuzanna Gausmane no Sakas. Viņa izcirtusi četras sausas priedītes, par ko saņem 5 dienas aresta.

Sods par patvaļīgu ciršanu

Zālītes virsmežniecības Zālītes novada Sēliešu apgaitas mežsargs Žanis Attāls 28.janvārī pieķēris 32.g.v., Žani Ģēveli no Mežotnes pagasta Ģinartiem, ka tas valsts mežā patvaļīgi nocirtis vienu priedi 5,35Ls vērtībā un to novietojis savu pirkto koku grēdā pārvešanai mājās. Saukts pie atbildības Jelgavas apriņķa miertiesā par patvaļīgu ciršanu valsts mežā, Ģēvelis atzinās apsūdzībā par vainīgu un paskaidroja, ka izcirzdams valsts mežā pirktos 73 kokus, aiz pārskatīšanās nocirtis arī minēto priedi. Miertiesnesis sodīja Ģēveli ar 10Ls vai 3 dienām arestā, piedzenot no viņa arī visus tiesas izdevumus.

Par meža ciršanu – cietums

Februāra mēnesī Vircavas virsmežniecības Elejas novada Eižātu apgaitas mežsargs Žanis Veinbergs pieķēris 38.g.v., Vili Zusteru no vietējām mājām Teiksmām, patvaļīgā ciršanā valsts mežā. Viņš kopā ar saviem pirktiem kokiem nocirtis uz aizvedis 1 priedi un 6 bērzu kārtis. Saukts par šo patvaļību Jelgavas apriņķa miertiesā, apsūdzētais par vainīgu neatzinās un taisnojās, ka priede, kuru sazāģējis jau dēļos, pirkta, bet 6 bērzu kārtis atradis uz ceļa. Miertiesnesis tomēr atzina Zusteru par vainīgu un sodīja viņu ar 2 nedēļām cietumā, šī soda izpildi nosacīti atliekot.

Normunds Bukovskis

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *