Kā pašvaldībām veicas ar meža apsaimniekošanu?

2021. gads aizritējis pašvaldību zīmē.

Pirmkārt,  vasaras sākumā notika vēlēšanas pēc kurām dzīvē sākās pamatīgas pašvaldību strukturālās reformas. Daudzi nelieli novadi tika pievienoti lielākiem. To vai no reformas būs kādi ieguvumi, rādīs laiks. Tuvojoties 2025. gada vēlēšanām iedzīvotāji varēs pavērtēt, kuri deputāti darbu padarījuši labi un teicami un kuri darījuši maz vai arī nav darījuši neko, un tāpēc zaudējuši savu uzticības kredītu.

Otrkārt, 2021. gada sākumā «Meža avīze» uzsāka pētījumu par Latvijas pašvaldības mežu stāvokli. Lūdzām visas Latvijas pašvaldības atbildēt uz jautājumiem: vai zeme ar mežu ir uzmērīta, vai meža zemei veikta inventarizācija, kāda ir pašvaldībai piederošo meža zemju kopējā platība, vai tiek veikta mežsaimnieciskā darbība, vai ir ierobežojumi un vai ir savs mežsaimniecības speciālists. Ar atbildēm, kādas sniedza pašvaldības jūs varējāt iepazīties visa 2021. gada garumā lasot «Meža avīzi». Lai arī atbildes sniedza 70 pašvaldības, nevarētu teikt, ka bija iespējams gūt pilnīgu ieskatu, jo laikā, kad tika uzdoti jautājumi, Latvijā bija 119 pašvaldības. Tātad 49 pašvaldības uzdotos jautājumus ignorēja un atbildes nesniedza.

Secinājumi par 2021. gadā veikto pētījumu

Jāsaka, ka no 70 pašvaldībām, kuras sniedza atbildes, trīs neatbildēja pat uz vienu jautājumu. Tās bija Priekuļu, Viesītes un Garkalnes pašvaldības. Šo trīs pašvaldību pārstāvji atbildē norādīja, ka viņiem nav pienākums atbildēt. Reformas rezultātā tās ir pievienotas citām pašvaldībām un pašlaik vairs nepastāv. Tātad, daļai no pašvaldībām ir zināmas problēmas ar izpratni par Iesnieguma likumu.

Situācija katrā pašvaldība ir atšķirīga. Arī mežu platības atšķiras. Sākot no dažiem hektāriem līdz pat vairākiem tūkstošiem hektāru. Vairākas pašvaldības nemaz nezināja cik lielas meža zemju platības viņiem pieder. Arī zemju mērniecība daudzviet nav pabeigta.

Iespējams, ka 49 pašvaldībām, kuras atbildes nesniedza, ir bijušas kādas tehniskas ķibeles. Lūk neatbildējušo pašvaldību saraksts: Ādažu, Alojas, Baltinavas, Cesvaines, Ciblas, Dundagas, Durbes, Engures, Ērgļu, Grobiņas, Gulbenes, Ikšķiles, Inčukalna, Jaunpils, Kandavas, Kocēnu, Kokneses, Krāslavas, Krimuldas, Kuldīgas, Ķeguma, Līvānu, Madonas, Mālpils, Mazsalacas, Mērsraga, Neretas, Ozolnieku, Pāvilostas, Pļaviņu, Rēzeknes, Riebiņu, Ropažu, Rugāju, Rūjienas, Salacgrīvas, Saldus, Sējas, Skrīveru, Stopiņu, Strenču, Tērvetes, Tukuma, Varakļānu, Vārkavas, Vecumnieku, Viļānu un Zilupes novads. Neatbildējušo sarakstā ar viena republikas pilsēta – Rēzekne.

Domāju, ka būtu interesanti pētījumu atkārtot pēc trīs gadiem un pārbaudīt, vai pašvaldības būs mainījušas savu attieksmi un atbildēs uz jautājumiem.

Raimonds Mežaks, mežkopis