Kā kopj boreālos mežus

Boreālo mežu kopšana ir labs piemērs tam, kā dabas aizsardzību iespējams apvienot ar meža izstrādi un koksnes pārdošanu.

Iepriekšējā Meža Avīzes numurā jau rakstījām par meža biotopu atjaunošanas darbiem Gaujas nacionālajā parkā. Paralēli darbiem purvainajā mežā, apsaimniekošana notiek arī sausajos priežu mežos.

Kopšanas darbos saudzē sausos kokus un kritalas

Zem mežaudzes pirmajā stāvā augošajām priedēm laika gaitā ienākušas egles. Samazinoties apgaismojumam, pasliktinājusies gaišajos apstākļos augošo zemsedzes sugu dzīves kvalitāte. Apgrūtināta priežu paaugas veidošanās. Kā Eiropas Savienības aizsargājamo biotopu noteikšanas rokasgrāmatā raksta meža ekologs Viesturs Lārmanis, tad  biotopā «Veci vai dabiski boreāli meži» sastopamas tādas retas sugas, kā meža silpurene, smiltāju neļķe, parastais plakanstaipeknis, trejvārpu plakanstaipeknis, kladīna, priežu sveķotājkoksngrauzis, sila ķirzaka un citas. Viens no veidiem, kā atjaunot priežu silos esošos meža biotopus, ir nevēlamo koku un krūmu izciršana. Līdz šim, atjaunojot boreālo mežu biotopus, izcirstas gandrīz visas egles un daļa no priedēm. Koku zāģēšana veikta gan ar harvesteri, gan rokas motorzāģiem. Nozāģētā koksne pārdota. Kopšanas darbos saudzēti sausie koki un kritalas, ņemot vērā to nozīmīgo lomu dabiskā mežā – mirusī koksne nodrošina nepieciešamos dzīves un barošanās apstākļus neskaitāmiem augiem, sūnām, ķērpjiem, kā arī kukaiņiem un putniem. Lai palielinātu mirušās koksnes daudzumu, daļai palikušo priežu veikta gredzenošana jeb mizas noņemšana. Kā «Meža Avīzei» atklāja kopšanas darbu koordinators Jānis Andrušaitis, sākotnēji priežu gredzenošanu bijis plānots veikt ar motorzāģiem, tomēr izrādījies, ka efektīvāks ir senāks darba instruments – slīmests. Gredzenotās priedes pakāpeniski nokaltīs, tādā veidā nodrošinot mežā mītošajām sugām nepārtraukti pieejamu mirušās koksnes apjomu. Koptajā mežā ar harvestera palīdzību izveidoti augstie celmi, lai izveidotos meža iemītniekiem nepieciešamie stumbeņi. Koku vainaga klājā izzāģēti atvērumi, tā radot piemērotus apstākļus, lai pakāpeniski varētu notikt meža atjaunošanās ar jaunām priedēm. Pēc darbu veikšanas sagaidāms, ka Gaujas nacionālajā parkā uzlabosies ne tikai sauso priežu mežu un to apdzīvojošo sugu stāvoklis un dzīves kvalitāte, bet arī aktīvās atpūtas cienītāju iespējas.

Raimonds Mežaks, mežkopis