Kā izvairīties no dīkstāves, strādājot ar meža mašīnām

«Ekonomisti uzskata, ka ekonomisko efektivitāti sabiedrība var sasniegt, ja ir brīvā konkurence, jo tad ierobežotos resursus iegūs tas, kas strādā efektīvi.»

atvijas meža nozarē ik gadu nocērtamais koksnes daudzums, kas nodrošina mežsaimnieciskās ražošanas cikla procesā iesaistīto darba iespējas, ir ierobežots. Lai nodrošinātu efektīvu darbu ar augstu darba ražīgumu valsts apsaimniekojamo mežu platībās, AS «Latvijas valsts meži» atbalsta sistēma augtākas kvalitātes pakalpojumu nodrošināšanai, paredz meža mašīnu operatoru kvalifikācijas celšanu. Gan strādājošo izglītība un kvalifikācija, gan stimuli jeb ieinteresētība darbā ir svarīgi faktori, kas veicina darba ražīguma pieaugumu. Kāpināt darba ražīgumu ir ieinteresēta ne tikai valsts, bet arī uzņēmumu darbinieki un darba devēji, jo tas nodrošina gan lielāku atalgojumu darbiniekiem, gan lielākas iespējas uzņēmējiem iegūt pasūtījumu, savstarpējas konkurences apstākļos.

Viens no negatīviem faktoriem mežizstrādē, kas ne tikai ietekmē darba ražīgumu, bet rada uzņēmumam arī papildus izmaksas, ir dīkstāve. Jo ilgāka dīkstāve, ja mazāk ir arī saražotās produkcijas, attiecīgi mazāks kļūst arī darba ražīgums. Viens no samērā biežiem dīkstāves iemesliem mežizstrādē ir tehnikas grimšana. Kādēļ tā notiek un ko darīt, lai šādi gadījumi būtu pēc iespējas mazāk, aptaujājām MeKA Meža mašīnu operatoru mācību centra vadītāju, meža mašīnu operatorus, mežizstrādes uzņēmumu vadītājus ar pieredzi. Lūk, būtiskākie viedokļi.

Svarīgas ir operatoru zināšanas

SIA «Beavers» direktors Armands Putniņš (uzņēmējs, kurš ir bijušais forvardera operators): «Meža tehnikas grimšanas biežums būtiski ietekmē mežizstrādes uzņēmuma darba ražīgumu. Tādēļ ir svarīgi, lai pats uzņēmējs pārzinātu operatora darba specifiku un nepieļautu tehnikas nogremdēšanu. Ko darīt, lai tas nenotiktu – ir jāmeklē katram uzņēmējam pašam. Es sava uzņēmuma noslēpumus, kā no tā mēģinu izvairīties, atklāt nevēlos, jo konkurēju ar pārējiem mežizstrādes pakalpojumu sniedzējiem. Lai novērtētu operatora zināšanas, man pietiek ar pāris viņa atbildēm uz maniem uzdotajiem jautājumiem, par viņa iespējamo rīcību vienā vai otrā situācijā. Izvairīties no tehnikas nogremdēšanas var tikai balstoties uz pieredzi, tehnika ir jājūt. Šobrīd ar moderno tehniku sajust pat traktora iegrimšanas sākumu neuzmanīgākam operatoram var būt diezgan grūti. Svarīgs faktors ir meža tehnikas nodrošinājums ar kāpurķēdēm, pretslīdēšanas ķēdēm. No cirsmām, kurās prognozējama tehnikas grimšana, ir iespējams atteikties, iespējams arī gaidīt piemērotākus laika apstākļus, piemēram, salu. Neskatoties uz to, ka pamatojoties uz savām zināšanām, cenšos novērst neparedzamas situācijas, manā vadītajā uzņēmumā gadījumi, kad meža tehnika grimst atgadās apmēram reizi mēnesī. Tad ir svarīgi, lai, konstatējot, ka paša spēkiem galā tikt neizdosies, operators laicīgi to saprastu un nekavējot laiku tiktu meklēti papildspēki – cita meža tehnikas vienība tuvumā vai «meža kaķis», kas varētu palīdzēt. Protams, darba devējam tas nozīmē papildus izmaksas –gan tehnikas izvilkšana, gan remonts, bet, jo vairāk tehnika bojāta, jo lielākas ir izmaksas. Ražošanas apstāšanās un tehnikas dīkstāve neatbrīvo darba devēju ne no līzinga maksājumiem, ne citām izmaksām, kuras šādos gadījumos nesedz arī apdrošināšana.»

Mazāk buksēt, ātrāk nopakot ceļu

Edmunds Krišāns, koku gāšanas ar motorzāģi sacensību uzvarētājs Latvijā un pasaulē, meža mašīnu operators: «No saviem 48 gadiem, mežā esmu nostrādājis 22 gadus, 14 no tiem kā meža mašīnu operators uz Timberjack, John Deere, Ponsse forvarderiem. Sākumā vienu mēnesi mācījos Ogres «Kursu bāzē» pie pasniedzēja Baha, pēc tam vēl papildus 1 mēnesi SIA «INTRAC Latvija» pie apmācību instruktora mežizstrādes tehnikas operatoriem Aināra Bazuļa. Mani neviens speciāli neapmācīja, kā rīkoties situācijā, kad forvarders draud nogrimt. Galvenokārt esmu mācījies no savas pieredzes un forvarders man, īpaši pirmajos gados, ir iestidzis vairākkārt. Pēdējos gados šādas situācijas, kad paša spēkiem nav iespējams izbraukt gan gadījušās reti. Tas, vai forvarders nenogrims uz pievešanas ceļa, lielā mērā atkarīgs no uzņēmuma vadības, darba organizēšanas uzņēmumā un harvestera operatora. Protams, arī pašam forvardera operatoram jāseko meža augsnes sastāvam. Tur, kur ir aizdomas, ka izvešana varētu sagādāt problēmas, izstrādājot mežu harvesters ar zariem izklāj (nopako) pievešanas ceļu. Ja zari samesti haotiski, nogrimt var ātri, tādēļ forvardera – harvestera operatoriem jāstrādā tandēmā. Jāskatās, vai nav nepieciešama papildus ceļa pakošana izvešanas laikā. Dažreiz zarus nākas vest no blakus cirsmām. Vairāk grimst lietainā laikā, kad augsne ir izmirkusi, īpaši purvainās vietās. Apstākļi mēdz būt dažādi, vienādi gadās reti, bet skaidrs ir viens – jo vairāk buksēt, jo dziļāk grims. Saglabājot vēsu prātu, padomājot kā salikt zem riteņiem apakšā zarus un malku – ar manipulatoru ļoti uzmanīgi sasverot tehniku, pieturoties pie kāda celma vai kā citādi, bieži diezgan ātri ir iespējams novērst tikko pamanītu forvardera grimšanu. Taču tas ir diezgan riskants pasākums, jo to darot nepareizi, iespējams salauzt tehniku. Lai tiktu ārā paša spēkiem pa nepiemērotu vai nesagatavotu pievešanas ceļu, pakošana braukšanas laikā forvardera operatoram prasa vairāk laika, samazina darba ražību. Līdz ar to cieš viss mežizstrādes uzņēmums. Izņēmums ir plūstošās smiltis, no kurām nav iespējams izkļūt. Tad noteikti uzreiz jāsauc palīgā «meža kaķis» – vecais padomju laiku meža treilēšanas traktors. Iegrimušam forvarderam izkļūt var palīdzēt arī skidders.»

Svarīga ir cirsmas apstākļu novērtēšana

Roberts Keraitis, MeKA Meža mašīnu operatoru mācību centra. vadītājs: «Kopš 2009.gada piedāvājam mežizstrādātājiem apgūt teorētiskās zināšanas un praktiskās iemaņas darbam ar meža mašīnām – harvesteru un forvarderu, kurās ietilpst arī seminārs par cirsmas apstākļu novērtēšanu. Pirms tam nebija ne tehnikumu, ne arodskolas, kas to mācītu un meža mašīnu operatori, lai nenogremdētu tehniku, mācījās viens no otra un savas pieredzes. Parasti galvenie faktori, kas ietekmē tehnikas grimšanu ir zemas nestspējas augsne, paaugstināts augsnes mitrums un operatoru profesionālās pieredzes trūkums. Slikta pieredze rāda, ka jauns operators aiz pieredzes trūkuma un neuzmanības meža tehniku var nogremdēt pat dziļākā grāvi, var nepamanīt meža dīķīti, kurš pārklājies ar plāna ledus kārtu. Trakākais ir tas, ka ļoti bieži, tā vietā, lai meklētu palīgus, operators pats uz vietas sāk izdomāt nez kādus brīnumainus variantus, kā nedaudz iegrimušo tehniku saviem spēkiem izdabūt laukā. Rezultātā, visbiežāk mašīna iegrimst vēl dziļāk, tiek bojāti tehnikas mezgli, no nelielas dīkstāves pasākums pārtop daudz lielākā un ievērojami dārgākā dīkstāvē.

Tāpat var gadīties, ka valsts mežu apsaimniekotāja meistari piedāvā uzņēmumam izstrādei laika apstākļiem ne pārāk piemērotu cirsmu, bet uzņēmuma meistars to kaut kādu iemeslu dēļ akceptē, radot sarežģītus darba apstākļus sava uzņēmuma operatoriem. Protams ka šāda uzņēmuma mežizstrādes darbu meistara neuzmanība, nenovērtējot apstākļus, var radīt uzņēmumam lielas problēmas, jo pēc būtības uzņēmumam ir tiesības atteikties no cirsmām, ja redzams, ka konkrētajā mēnesī pie konkrētajiem laika apstākļiem šīs  cirsmas izstrādāt bez paaugstināta tehnikas nogrimšanas riska nav īsti iespējams. Kārtīgi neizvērtējot potenciālos tehnikas nogrimšanas riskus, pēc tam var gadīties, ka ne tikai rodas dīkstāves, bet arī pēc veiktās cirsmas izstrādes mežā paliks ļoti dziļas rises, būs jāmaksā soda naudas, kā rezultātā uzņēmumam plānotās peļņas vietā būs tikai zaudējumi.

Protams, ne vienmēr pie vainas ir pašu uzņēmumu neuzmanība – var gadīties arī tā, ka jau kādu laiku ir bijis sals un viss liecina, ka ir atbilstoši apstākļi, lai konkrēto cirsmu būtu iespējams izstrādāt, tiek uzsākta šīs cirsmas izstrāde, bet tad strauji sākas atkusnis vai lietavas, pirms sagatavotie kokmateriāli ir sākti pievest. Sevišķi mitrās vietās tad vienā mirklī pievešanas ceļš var būt jau tik daudz atkusis, ka forvarders ar pilnu kravu sāk grimt. Piemēram, šobrīd ir vietas, kur pievešanas ceļi kļūst nelietojami burtiski vienas vai divu dienu laikā. Ja iepriekš nav izvērtēts, ka šāds risks pastāv un pievešanas ceļš nav pietiekoši nopakots, skaidrs, ka iegrimšanas iespējamība strauji palielinās. Ir cirsmas, kuras var izstrādāt un izvest tikai ziemā vai ļoti sausās vasarās pēc ilgākiem bezlietus periodiem, tāpēc uzņēmumu meistaru ziņā ir prast izvērtēt, kur un kādas cirsmas izstrādāt. Savukārt operatoru ziņā ir prast laikus pamanīt iespējamos tehnikas nogrimšanas riskus un darīt visu, lai tie tiktu minimizēti. Harvestera operatoram vienmēr jāatceras, ka cirsmu izstrāde ir komandas darbs – labu un peļņu nesošu gala rezultātu var sasniegt tikai tad, ja harvesters un forvarders strādās kā vienota komanda! Harvestera operators šur tur noslinkojot un pienācīgi nenopakojot pievešanas ceļu, kur tas tiešām ir svarīgi, ievērojami var apgrūtināt forvardera operatora darbu.

Meža mašīnu operatoru mācību centrā mācam kā novērtēt cirsmu, lai tehnika nenogrimtu, kad  un kā nepieciešams izmantot zarus, kādā gadījumā harvesteram zāģējot zari jāliek pievešanas ceļā, kā plānot, kā jau laikus izvērtēt iespējamos grimšanas riskus. Gan harvestera gan operatora darba uzdevumā parādās visi galvenie apstākļi, kas jāņem vērā, izstrādājot cirsmu. Normāli, ja pirms darba uzsākšanas, vispirms meistars, bet pēc tam arī harvestera un forvardera operatori apskata un novērtē cirsmu, saplāno, kā un ko darīs, lai maksimāli samazinātu tehnikas nogrimšanu un tās radītās dīkstāves. Ja visi visu izdara pareizi un līdz galam, kļūdas un risks samazinās līdz minimumam. Skaidrs, ka vispār bez tehnikas nogrimšanas diez vai iztikt, bet darīt visu, lai to samazinātu ir pašu uzņēmumu un to darbinieku ziņā. Protams, var gadīties arī kādi pilnīgi neprognozējami apstākļi – piemēram, pazemes avotu izskalojumi zem augsnes virskārtas, kurus tāpat kā uz lielceļiem vai pilsētu ielām, arī mežā nav iespējams paredzēt.»

Kā nodrošināt, lai tehnika negrimtu?

Nav vienkāršas atbildes uz šo jautājumu, jo, kā izrādās, arī pašam labākajam mežizstrādes tehnikas operatoru apmācību instruktoram nav iespējams paredzēt visas situācijas, kādas ar tehniku var atgadīties mežā. Tomēr meža mašīnu operatoriem ir jābūt pietiekami kvalificētiem, lai balstoties uz visiem konkrēto situāciju ietekmējošiem apstākļiem un faktoriem, pieņemtu tā brīža optimālāko lēmumu. Lai to izdarītu, jābūt zināmai darba pieredzei un zināšanām, gan mežsaimniecības, gan meža tehnikas jautājumos, tās regulāri jāatsvaidzina. Tieši tādēļ Meža mašīnu operatoru mācību centrs, apvienojot visu nozares dalībnieku intereses, strādā ar katru meža mašīnas operatoru un mežizstrādes uzņēmumu, apmācot adekvāti un profesionāli reaģēt visās stresa un nestandarta situācijās. Savukārt, lai nodrošinātu ekonomisko efektivitāti, LVM motivējošie nosacījumi mežizstrādes pakalpojumu sniedzējiem paredz kritērijus piemaksu saņemšanai par augstākas kvalitātes pakalpojumu nodrošināšanu, tai skaitā darbinieku kvalifikācijas celšanu un pakalpojuma kvalitātes uzlabošanu.

Grimšanu ietekmējošie faktori:

• Augsnes tips (vājas, zemas nestspējas augsnes);

• Augsnes mitruma pakāpe;

• Mežistrādes meistara un mašīnu operatora kvalifikācija vai pieredze;

• Darba organizēšana uzņēmumā;

• Laika apstākļi;

• Tehnikas nodrošinājums ar kāpurķēdēm, pretslīdēšanas ķēdēm.

Vineta Kalve

Meža Avīze (www.mezaavize.lv)