Kā cīnīties ar Sosnovska latvāņiem

Latvanu_audze_2_cv

Viena no Latvijas nopietnākajām ilgi nerisinātajām problēmām ir Sosnovska latvāņu lielā izplatība. SIA «Bergvik Skog» vēlas aktīvi strādāt, lai ierobežotu latvāņus savā teritorijā. SIA «Bergvik Skog», kam Latvijā pieder vairāk nekā 100 tūkstoši ha apsaimniekojamo zemes īpašumu, cīņai ar latvāņiem 30. aprīlī Ludzā rīkoja semināru, kurā piedalījās Integrētās audzēšanas skolas (IAS) pārstāvji.

Latvāņu ienākšana Latvijā

20. gadsimta 40. gadu beigās un 50. gadu sākumā latvāņi tika ievesti Latvijā kā kultūraugs, perspektīvs lopbarības augs, taču izrādījās, ka Sosnovska latvāņi ir tipisks invazīvs augs, kurš izkonkurē vietējās sugas un strauji pārņem teritoriju, to izplatība Latvijā ir izgājusi no kontroles. Sākot šī auga audzēšanu lopbarībai, nav ievērots viselementārākais piesardzības princips. Tagad tas plaši izplatījies dažādās teritorijās, īpaši nekoptās zemes platībās un grāvjos. Ja latvāņi aug ap upēm un citām ūdenstilpnēm, tiem izdodas izplatīt sēklas plašā apkārtnē. Sosnovska latvānis Heracleum sosnowskyi ir ļoti ekspansīva suga – var ieviesties un saglabāties ne tikai nezālienēs un ceļmalās, bet arī dabīgās augu sabiedrībās. Iznīdēt ielaistus latvāņus ir gandrīz neiespējami un jālieto viss iespējamais agrotehnisko un bioloģisko paņēmienu komplekss.

Latvāņu dzīvotspēja

2–4 metrus garajiem latvāņiem lapas plātne var sasniegt 1,5 metrus. Augs uzzied, nogatavina vairāk kā 20 000 sēklu un aiziet bojā. Sēklas dīgtspēju saglabā līdz pat pieciem gadiem Tādēļ, ja tas ir sācis ziedēt, nedrīkst ļaut tam nogatavināt un izsēt sēklas. Pēc appļaušanas ziedkopas nepieciešams sadedzināt.

Būtiska arī tā augstā reģenerācijas spēja, kuras dēļ pļaušana viena pati nenodrošina latvāņa iznīcināšanu (ja vien tā netiek veikta tik regulāri kā golfa zālienam). Latvāņu dīgsti ir salizturīgi un pacieš – 4o C līdz – 7o C temperatūru. Sākot ar otro dzīves gadu, bezsniega laikā tie iztur līdz – 25o C, bet zem sniega pat – 45o C.1

Semināra dalībniekiem IAS pastāstīja par jaunām un efektīvām latvāņu apkarošanas metodēm un būtiskāko, lai sasniegtu labu rezultātu. Šogad SIA «Bergvik Skog» veiks nopietnus sagatavošanās darbus, lai nākamā gada pavasarī uzsāktu darbu pie latvāņu apkarošanas.

Likums pieprasa cīnīties

Ministru kabineta noteikumi paredz, kas ar latvāņiem invadētās teritorijas tiesiskajam valdītājam jāiesniedz Valsts augu aizsardzības dienestā (VAAD) informācija par invadētajām teritorijām un par izvēlētajām metodēm, kas paredzētas cīņai ar latvāņiem. Ierobežošanas pasākumi jāplāno līdz pilnīgai audzes iznīcināšanai, un pēc tam teritorija jānovēro vēl vismaz piecus gadus. Savukārt Augu aizsardzības likumā noteikts pienākums invazīvās augu sugas iznīcināt un sniegt informāciju VAAD par to izplatību. Šo pasākumu neveikšanas gadījumā zemes valdītājs vai īpašnieks var saņemt brīdinājumu vai naudas sodu.

Izraisa kaitējumu veselībai

Latvāņi ir ne vien kaitīgi lauksaimniecībai, bet arī bīstami veselībai. Lai gan pieskaršanās latvāņiem nav sāpīga, tomēr to šūnsula, saskaroties ar ādu, ultravioleto staru iedarbībā rada apdegumiem līdzīgus bojājumus, kuri var kļūt jūtami pēc 15–20 stundām. Latvāņu sulas savienojumi ir kancerogēni (izraisa vēzi) un teratogēni (izraisa embriju bojājumus). Cilvēkam, kurš apdedzinājies ar latvāņu sulu, vairākus mēnešus var saglabāties pigmenta plankumi, bet vairākus gadus āda var kļūt jūtīgāka un tumšāka. Tāpat var rasties ilgi dzīstošas un sāpīgas brūces un, ja sula iekļuvusi acīs, īslaicīgs vai ilglaicīgs aklums. Visbīstamākais cilvēka veselībai ir Sosnovska latvānis.

Tādēļ, ierobežojot latvāņus, nepieciešams ievērot darba aizsardzības prasības. Jālieto ūdensnecaurlaidīga materiāla apģērbs, zābaki, aizsargcimdi, sejas aizsargmaska vai aizsarbrilles, kā arī jāņem līdzi ūdens trauks, ar kuru pēc darbu beigšanas latvāņu sula jānoskalo no darbarīkiem un apģērba. Aizsargtērpam jābūt ar slēgtām piedurknēm. Brilles vai aizsargmaska nedrīkst aizsvīst. Cimdos ieteicams iebērt mazliet talka pulvera, lai nesvīstu rokas. Zābakos jāģērbj zeķes. Jāņem vērā, ka saskare ar latvāņu šūnsulu var būt tieša vai netieša – caur apģērbu, kā arī karstā un saulainā laikā ar tvaikiem.

Ierobežošanas metodes

Pastāv četri latvāņu ierobežošanas metožu veidi – mehāniskais, ķīmiskais, bioloģiskais un kombinētais. Mehāniskās metodes ir vairākas –ziedu čemura nogriešana, centrālo rozešu izduršana, noklāšana ar melnu (gaismas necaurlaidīgu) plēvi vai citu mulču, nopļaušana ar tratorvilkmes vai ar rokām darbināmu tehniku. To veic vai nu 2 – 4 reizes veģetācijas periodā, apmēram ik pēc 2 – 3 nedēļām, kad latvānis sasniedzis 15 – 20 cm augstumu, vai arī vienu reizi ziedkopas ziedēšanas sākumā. Metode pielietojama regulāri vismaz 6 – 8 gadus.

Augsnes apstrāde

Augsnes apstrādi veic lauksaimniecībā izmantojamajās zemēs, kur iespējams izmantot lieljaudas tehniku, no aprīļa līdz septembrim. Šī apstrāde nedod iespēju jaunajiem latvāņiem nostiprināt sakņu sistēmu un pārziemot, bet vecajiem neļauj uzkrāt barības vielas. Sistēma ietver aršanu, frēzēšanu, lobīšanu, kultivēšanu, ecēšanu un šļūkšanu. Šī ir viena no visefektīvākajām metodēm, ar ko salīdzinoši ātri var iznīcināt latvāni (3 – 4 gadu laikā), tomēr tā ir salīdzinoši dārga. Pēc metodes veiksmīgas īstenošanas nedrīkst pieļaut jaunu augu iesēšanos apstrādātajā teritorijā.

Ķīmiskā un bioloģiskā metode

Ķīmisko ierobežošanu veic, izmantojot līdzekļus, kuru sastāvā ir dabīgā viela glifosāts. Izvēlēto augu aizsardzības līdzekli nelieto kombinācijā ar citiem ķīmiskiem preparātiem, jo ķīmiskā kombinācija var zaudēt efektivitāti. Metodi pielieto bezvējā, uz sausiem augiem un ja tuvāko divu stundu laikā nav gaidāms lietus.

Vecās latvāņu audzēs pirmo reizi to pielieto aprīļa beigās, maija sākumā un atkārto pēcdzinumu masveida parādīšanās. Ja latvānis ir kādā no nākamajām tā attīstības stadijām, pirms tam veic nopļaušanu. Atklātās platībās apstrādi veic ar lieljaudas tehniku, bet ierobežotās platībās – ar muguras smidzinātāju. Atsevišķiem augiem – ar aplikatoru vai injekciju veidā.

Bioloģiskajai ierobežošanas metodei jeb noganīšanai izmanto liellopus, aitas un kazas. Vislabāk tā pielietojama pavasarī. Ja latvāņus mājdzīvniekiem izmanto kā monobarību, tie var radīt līdzīgas traumas kā cilvēkiem, tādēļ mājdzīvniekus jānodrošina ar pilnvērtīgu papildus barību.

Kombinētā metode

Kombinētā ierobežošanas metode ir ļoti efektīva. Lauksaimniecības zemēs augsni rudenī loba vai uzar 10 – 15 cm dziļi, pavasarī šļūc, kultivē, kā arī pirmajos gados sēj ātraudzīgas kultūras (eļļas rutku, rapsi u.c.). Papildus mehāniski neļauj nostiprināties latvāņu sakņu sistēmai. Nākamajos gados sēj miežus, vasaras kviešus, lieto divdīgļlapu nezāļu herbicīdus un veic optimālu augsnes apstrādi. Tā turpina vismaz 2 -3 gadus, papildus pielietojot augsnes apvēršanu vai ķīmisko metodi.

Ņemot vērā Sosnovska latvāņu negatīvo ietekmi uz lauksaimniecību, ainavas skaistumu un cilvēku veselību, nepieciešama aktīva rīcība, lai tos ierobežotu un galu galā iznīdētu. Savstarpēji sadarbojoties zemes īpašniekiem un nozares ekspertiem, var rasties iespēja atrisināt šo ieilgušo problēmu.

Lauris Krolis

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *