Latvijas zaļā bagātība mežs vienlaikus ir arī daba. Mežs mums dod neskaitāmus labumus, tai skaitā koksnes resursus, kas nodrošina cilvēka visdažādākās vajadzības.
Mežkopji rūpējas par to, lai meža resursi vislabāk nodrošinātu cilvēku vajadzības. Vides aizsardzības speciālisti rūpējas par dabas saglabāšanu, cenšoties to pasargāt no cilvēka iejaukšanās dabas procesos.
Ik gadu Latvijas Vides aizsardzības fonds piešķir finansējumu dažādām vides NVO vien atvēlot ap pus miljonu eiro, ko redzam Latvijas Vides aizsardzības fonda interneta vietnē https://www.lvafa.gov.lv/lemumi/fps/384. Apjomīgi līdzekļi tiek tērēti aktivitātē «Datu ieguve, apstrāde un analīze vides politikas veidošanai un ieviešanai». Piemēram, projektam «Fona un kvalitātes robežvērtību izstrāde Latvijas pazemes ūdensobjektiem», Latvijas Universitātei piešķirti – 23 545.00 €, projektam «Īpaši aizsargājamo kukaiņu sugu un to dzīvotņu inventarizācija Biotopu direktīvā iekļauto sugu un biotopu aizsardzības stāvokļa izvērtējuma kontekstā» – 25 000.00 €, projektam «Koncepcijas un metodikas izstrāde sistemātiskai sugu un biotopu aizsardzības mērķu noteikšanai» – 33 000.00 €, projektam «Distrofo ezeru vides kvalitātes novērtējuma metodes izstrāde pēc makrozoobentosa organismiem» – 22 500.00 €.
Projektam «Invazīvo sugu – rotana (Perccottus glenii) un sarkanausu bruņurupuča (Trachemys scripta elegans) ietekmes novērtēšana un mazināšana uz reto abinieku un rāpuļu sugu populācijām» Daugavpils Universitātei piešķirti 25 000.00 €. Projektam «Sikspārņu sugu datu apkopošana dabas datu pārvaldības sistēmā «Ozols»« Latvijas Sikspārņu Pētniecības biedrībai piešķirti 25 000.00 €. Projektam «Attālajā izpētē balstītas SEG monitoringa metodikas izstrāde purviem» Vides risinājumu institūtam piešķirti 40 000.00 €.
Bez tam mežirbes aizsardzības plānā ar ministra 28.12.2017. lēmumu plānots iztērēt vairāk nekā pusotru miljonu eiro. Līdztekus tam, šis plāns ietver daudz apjomīgākus izdevumus tautsaimniecībai, nekā paša projekta izmaksas. Tajā paredzēts uz vairākiem mēnešiem gadā bloķēt mežistrādi, aizliegt jaunaudžu kopšanu, paplašināt mikroliegumus.
Mežirbes aizsardzības plānā paredzēts ievērojami ierobežot ne tikai mežizstrādi, arī meža audzēšanu. Mežirbes aizsardzības nodrošināšanai tiek pieprasīti labojumi vairākos normatīvajos aktos. Bīstamākais no tiem – MK Noteikumos Nr. 936 «Dabas aizsardzības noteikumi meža apsaimniekošanā», kas paredz no 1. aprīļa līdz 30. jūnijam visos mežos aizliegt galveno cirti un meža kopšanu. Turklāt pie plānā minētajiem «citiem pasākumiem» ierosināts iespēju robežās samazināt jebkādu mežos plānoto saimniecisko darbību (ideālā gadījumā, pārtraucot to pavisam) jau no marta vidus. Un – nekādu «hārvesteru»! Šāda ideja par mežizstrādes miera periodu putnu ligzdošanas laikā, tika «izmalta» jau 2012. gadā, pēc tam – 2015. gadā.
Dabas aizsardzības pārvalde gan uzsver, ka: «Plānam ir rekomendējošs raksturs.» Tomēr nav saprotams šādu pētījumu finansēšanas pamatojums, apmaksājot tos no publiskajiem valsts līdzekļiem, ja tiem nav paredzams praktisks pielietojums.
Tā kā turpmākajos gados paredzēts tērēt valsts budžeta līdzekļus pētījumiem par vistu vanaga ietekmi – 750 000 eiro, pētījumam par dzīvotnes zudumu – 375 000, pētījumam par mežacūku ietekmi – 50 000 eiro, u.t.t., kuri aizvien vairāk ierobežos saimniecisko darbību mežā un meža nozares devumu valsts budžeta ienākumos, tad šāda vienpusēji vērsta plānveidīga budžeta līdzekļu izlietošana, neveicot ekonomisko ieguvumu vai zaudējumu nākotnē aprēķinu, neliecina par atbildīgu attieksmi pret sabiedrību un tās vajadzībām kopumā. Ir svarīgi aizsargāt dabu, bet ne mazāk svarīgi ir rūpēties par Latvijas valsts iedzīvotāju vajadzībām, nodrošinot tiem cilvēka cienīgus dzīves apstākļus. Plānveidīgi samazinot mežsaimniecības nozares darbību, aktualizējot nepieņemamus risinājumus vides aizsardzībā, uzspiežot sabiedrībai populistiskus un nepamatotus viedokļus, vērsties pašai pret sevi, netiek rasts risinājums Latvijas tautsaimniecības veiksmīgai attīstībai, līdz ar to, Latvijas iedzīvotāju dzīves apstākļu uzlabošanai.
Meža Īpašnieku biedrības valdes priekšsēdētājs Arnis Muižnieks spriež: «Katrai sugai veidojot savu aizsardzības plānu, vides aizsardzības pasākumi netiek skatīti kopsakarā. Katrā plānā parādās ierosinājumi par jauniem ierobežojumiem! Tā turpinot, drīz visa mūsu dzīve sastāvēs no sugu aizsardzības plāniem, un cilvēkiem vairs neatliks vietas.»
Lai veiksmīgāk risinātu šo jautājumu, tajā būtu jānoskaidro visas sabiedrības viedoklis. Tādēļ aicinām «Meža Avīzes» lasītājus iesūtīt mums savu vērtējumu par dabas aizsardzībai tērēto budžeta līdzekļu apjomu, pamatotību un lietderību un problēmas risinājuma priekšlikumus, balstoties uz zemāk redzamajiem jautājumiem, rakstot uz e pasta adresi: redakcija@mezaavze.lv
1) Vai jūsuprāt Latvijas iedzīvotāju labklājības līmenis būtu jāpaaugstina?
2) Vai jūsuprāt dažādi vides un dabas aizsardzības projekti veicina Latvijas iedzīvotāju labklājības paaugstināšanu? Kuri no tiem?
3) Vai jūsuprāt meža nozare veicina Latvijas iedzīvotāju labklājības paaugstināšanu? Kādā veidā?
4) Ņemot vērā, ka par saimnieciskās darbības ierobežojumiem meža un zemes īpašniekiem ir tik nesamērīgi zemas kompensācijas vai to nav vispār, un dabas aizsardzības vārdā tiek atstāts mežā 65 milj. kbm koksnes (meža nac. monitoringa dati), nevis tā racionāli izmantota, ļaujot «mirušās» koksnes apjomam ietekmējot CO2 bilanci, kā jūsuprāt būtu vispareizāk atrast līdzsvaru un kur būtu sarkanā līnija starp dabas aizsardzības un saimnieciskās darbības nepieciešamību mežā? (Vai Jūs atbalstāt aizvien pieaugošu aizsargājamo teritoriju palielināšanu, mikroliegumu skaita pieaugumu vai pieaugošu saimnieciskās darbības attīstību).
5) Kādi jūsuprāt ir iedzīvotāju aizplūšanas no laukiem iemesli? Kāda būtu ideālā proporcija starp laukos un pilsētā dzīvojošo iedzīvotāju skaitu.
6) Kas visbūtiskāk sekmētu pilsētu iedzīvotāju atgriešanos laukos?
Autors: Latvijas Mežu sertifikācijas padomes priekšsēdētājs Māris Liopa