Kā atpazīt saudzējamos kokus?

Gada sākumā ievērību izpelnījās ziņa, ka Vecumnieku novada Valles pagastā AS «Sadales tīkls» elektrolīnijas trašu tīrīšanas darbu laikā nozāģēta dižtūja, kuras apkārtmērs bija sasniedzis 2,76 metrus.

Lai gan Latvijā oficiāli apzināti vairāk nekā 5600 dižkoku, kas reģistrēti speciālā Dabas aizsardzības pārvaldes datubāzē, to varētu būt trīs četras reizes vairāk. Kā zemes īpašniekam atpazīt, vai viņam piederošajā teritorijā aug kāds īpaši saudzējams koks?

Trūkst zināšanu

Protams, Vecumnieku novada Valles pagasta dižtūja nav atstāta bez Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) uzmanības un uzsākta administratīvā pārkāpuma lietvedību.

DAP 2016. gadā konstatējusi trīs līdzīgus gadījumus, kad patvaļīgi nocirsts dižkoks. Pēdējais no tiem konstatēts Rīgā, kad tika patvaļīgi nocirsta parastā kļava, kas apsekošanas brīdī bija sasniegusi 3,53 metru apkārtmēru.

Diemžēl šādi gadījumi, kad nezināšanas dēļ iet bojā dižkoki, tiek fiksēti regulāri. Tādēļ aktuāls ir jautājums – kā atpazīt dižkoku, lai izvairītos no turpmākām nepatikšanām.

Kā noteikt

Aizsargājamos kokus – vietējo un citzemju sugu dižkokus nosaka pēc apkārtmēra vai augstuma. To nosaka Ministru kabineta noteikumi Nr. 264 «Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie aizsardzības un izmantošanas noteikumi», kas izdoti saskaņā ar likumu «Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām».

Tā, piemēram, āra bērzam, lai tas tiktu atzīts par dižkoku apkārtmēram 1,3 metru augstumā jābūt 3,0 metri, augstumam – 33 metri, baltalksnim – attiecīgi 1,6 un 25 metri, blīgznai (pūpolvītolam) – 1,9 un 22, melnalksnim – 2,5 un 30, parastajai apsei – 3,5 un 35, parastajai eglei – 3,0 un 37, parastajai gobai – 4,0 un 28, parastajai ievai – 1,7 un 22, parastajai kļavai – 3,5 un 27, parastajai liepai – 3,5 un 33, parastajai osim – 3,5 un 34, parastajai ozolam – 4,0 un 32, parastajai kadiķim apkārtmēram 1,3 metru augstumā jābūt 0,8 un augstumam – 11 metri.

Tāpat MK noteikumi min virkni citzemju sugu. Piemēram, Eiropas lapeglei, lai tā tiktu atzīts par dižkoku apkārtmēram 1,3 metru augstumā jābūt 3,2 un augstumam 39 metri, papelei – attiecīgi 5,0 un 35 metri, parastajai zirgkastaņai – 3,0 un 23, rietumu tūjai – 1,5 un 16 metri. MK noteikumu pielikumā ir minētas vēl virkne retāk sastopamu koku sugu, ar tām noteiktajiem izmēriem, lai tiktu atzīti par dižkokiem.

Dižkoki –  īpaši aizsargājama dabas teritorija

Saskaņā ar MK noteikumiem visi vietējo un citzemju sugu dižkoki un teritorija ap kokiem vainagu projekcijas platībā, kā arī 10 metru platā joslā no tās (mērot no aizsargājamā koka vainaga projekcijas ārējās malas) tiek uzskatīti par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām – dabas pieminekļiem un ir aizsargājami.

Lielākā daļa no visiem Latvijas dižkokiem ir ozoli. Latvijā dižkoku atpazīstamībai tiek lietota īpaši aizsargājamo dabas teritoriju robežzīme «Ozollapa». Taču, ņemot vērā lielo aizsargājamo koku skaitu un ierobežotos resursus, prioritāri ar robežzīmēm tiek apzīmēti tie aizsargājamie koki, kas atrodas pilsētvidē vai vietās, kur ir lielāka cilvēku plūsma, aktīvāka saimnieciskā darbība vai cita veida apdraudējums aizsargājamajam kokam. Tātad ir iespējams, ka kādā nomaļākā vietā aug dižkoks, kurš nav apzīmēts ar minēto zīmi. Un šajā gadījumā daudz ir atkarīgs no cilvēku godaprāta.

Lai atpazītu dižkoku, zemes īpašniekam ir divas iespējas. Viena ir pašam 1,3 metru augstumā no zemes izmērīt stumbra apkārtmēru, piefiksēt rādījumu, nofotografēt koku un atsūtīt fotogrāfiju DAP. Pēc šiem materiāliem DAP eksperti var teorētiski pateikt, vai šis koks ir vai nav dižkoks. Otra iespēja ir rakstiski lūgt DAP ierasties un novērtēt konkrēto koku. Pēc šāda rakstiska lūguma saņemšanas DAP mēneša laikā ir jāapseko koks dabā un jāatbild vēstules rakstītājam par konstatēto.

Par nociršanu – sods

Aizsargājamo koku teritorijā ir aizliegts veikt darbības, kas var negatīvi ietekmēt aizsargājamā koka augšanu un dabisko attīstību; novietot lietas (piemēram, būvmateriālus vai malku), kas aizsedz skatu uz koku, ierobežo piekļuvi tam vai mazina tā estētisko vērtību; mainīt vides apstākļus – ūdens režīmu un koka barošanās režīmu; iznīcināt dabisko zemsedzi. Aizsargājamā koka nociršana (novākšana) pieļaujama tikai gadījumos, ja tas kļuvis bīstams un nav citu iespēju novērst bīstamības situāciju, piemēram, apzāģēt zarus, izveidot atbalstus. Turklāt par konkrēto darbu veikšanu iepriekš ir jāsaņem rakstiska DAP atļauja.

Ja kāds atļaujas dižkoku iznīcināt, tad jārēķinās, ka sods būs visai bargs. Sodu par dabas pieminekļa – aizsargājama koka (dižkoka) – patvaļīgu nociršanu vai nozāģēšanu nosaka saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 67. panta otro daļu. Tā apmērs var būt no 140 līdz 700 eiro fiziskām personām un no 280 līdz 1400 eiro juridiskām personām.

Āris Upenieks

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.