Jauns Publisko iepirkumu likums

Saeima galīgajā lasījumā pieņēma jaunu Publisko iepirkumu likumu, kas paredz piemērot regulējumu pakalpojumiem un piegādēm no 10 000 eiro un būvdarbiem no 20 000 eiro. Patlaban pakalpojumiem un piegādēm iepirkumu procedūra ir jāpiemēro no 4000 eiro, bet būvdarbiem – no 14 000 eiro.

Regulējums papildināts ar virkni jaunu izņēmumu, uz kuriem iepirkumu konkurss pasūtītājam nebūs jāpiemēro. Turpmāk kultūras iestādes māksliniekus varēs izvēlēties bez iepirkuma procedūras līdz 135 000 eiro. Tāpat pasūtītājs varēs nepiemērot šo regulējumu publiskam pakalpojumu līgumam, kurš tiek slēgts par mācību vai studiju praksi līdz 750 000 eiro.

No iepirkumu procedūru veidu saraksta tiks svītrots metu konkurss, turpmāk to atstājot tikai kā vērtēšanas procedūru, pēc kuras profesionāļu žūrija izvēlas labāko darbu galvenokārt pilsētu un jebkuras citas teritorijas plānošanas, arhitektūras, būvniecības vai datu apstrādes jomā. Turpmāk pasūtītājs varēs rīkot metu konkursu, ja paredzamā līgumcena būs 10 000 eiro vai lielāka.

Likumprojekts paredz ieviest depozīta maksājumu, apstrīdot iepirkumu procedūras rezultātus. Depozītu varēs iesniegt kā bankas garantiju, apdrošināšanas polisi vai arī iemaksāt naudas summu. Depozīts būs 0,5 procenti no paredzamās iepirkuma līgumcenas, bet ne vairāk kā 15 000 eiro būvdarbiem un 840 eiro pakalpojumiem un piegādēm. Ja paredzamo līgumcenu nebūs iespējams noteikt vai tā nebūs norādīta, būvdarbu līgumiem depozīts būs 3400 eiro, savukārt pakalpojumiem un piegādēm – 840 eiro. Detalizētāku depozīta kārtību noteiks valdība.

Lai uzlabotu iepirkumu plānošanu un informētu potenciālos interesentus, turpmāk pasūtītājam mēneša laikā pēc gadskārtējā budžeta apstiprināšanas iepirkumu elektroniskajā sistēmā būs jāpublicē informācija par plānotajiem iepirkumiem, tostarp norādot vietu, kur būs pieejama plānotā iepirkuma dokumentācija. Paredzēts, ka šī kārtība stāsies spēkā nākamā gada jūnijā. Tāpat pasūtītājam, ja iepirkums beidzies bez rezultāta, būs pienākums publiskot iepirkuma izbeigšanas lēmumu elektroniski – tā, lai visiem tas būtu brīvi pieejams.

Turpmāk pasūtītajam iepirkumos būs jāparedz iespēja kandidātiem pieteikumus un piedāvājumus iesniegt elektroniski. Elektroniskā sistēma būs valsts uzturēta un brīvi pieejama visiem. Tā sāks darboties trīs posmos. Pirmais posms būs no 2017.gada 18.aprīļa.

Stingrāk paredzēts kontrolēt apakšuzņēmēju darbu. Pasūtītājam būs jāpieprasa, lai pretendents iesniedz sarakstu ar būvdarbos vai pakalpojuma sniegšanā iesaistītajiem apakšuzņēmējiem un norāda viņu kontaktinformāciju.

Lai atvieglotu dokumentu iesniegšanu iepirkumos uzņēmumiem, kuros darbojas arī ārvalstnieki, turpmāk ārvalstīs izdotas izziņas būs derīgas ilgāku laiku.

Turpmāk iepirkuma komisija vismaz piecu cilvēku sastāvā būs jāizveido, ja iepirkuma paredzamā cena būs lielāka par vienu miljonu līdzšinējo 711 000 eiro vietā. Līdz minētajai līgumcenai iepirkuma komisija varēs strādāt trīs cilvēku sastāvā.

Kā jauns iepirkumu veids likumā paredzēta konkursa procedūra ar sarunām, kuras mērķis būs dot iespēju pretendentiem sarunu laikā uzlabot piedāvājumu saturu atbilstoši pasūtītāja vajadzībām. Kā jaunums ieviesta arī inovācijas partnerības procedūra, ko piemēros jauna inovatīva produkta, pakalpojuma vai būvdarbu izstrādei un turpmākai iegādei.

Ja jaunajā regulējumā nav norādīts citādāk, likums stāsies spēkā nākamā gada martā.

Avots: Saeima

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.