Novembra vidū Pārgaujas novadā notika seminārs par dabas aizsardzības prasībām mežā un biotopu atjaunošanu Gaujas Nacionālajā parkā. To rīkoja Meža konsultāciju pakalpojumu centra Ziemeļvidzemes nodaļas vadītājs Andris Vīrs. Neskatoties uz to, ka pasākums notika brīvdienā, to apmeklēja vairāk nekā četrdesmit interesenti no Straupes, Stalbes, Raiskuma, Rīgas, Cēsīm, Gulbenes, Inčukalna, Cesvaines, Naukšēniem un citām vietām.
Ļauj iegūt jaunu skatījumu
Semināra pirmajā daļā lektori klātesošos iepazīstināja ar dabas aizsardzības normatīvo aktu prasībām, kuras jāievēro strādājot mežā, kā arī pastāstīja par mirušās koksnes nozīmi meža ekosistēmā. Semināra otrā daļa turpinājās mežā, kur interesenti varēja iepazīties ar šogad paveiktajiem darbiem, kas saistīti ar meža biotopu kvalitātes uzlabošanu Gaujas Nacionālajā parkā. Pirmais apskates objekts bija Ungurmuižā, kur šī gada sākumā veikta vecā ozolu meža atēnošana. Projekta meža ekoloģijas speciālists Viesturs Lārmanis pastāstīja par paveiktajiem darbiem, reizē norādot arī uz kļūdām, kas radušās tos veicot. Daļai sabiedrības šķiet, ka dabas aizsardzība ir tikai tad, ja kādā vietā neko nedara. Tomēr patiesībā tas atkarīgs no vietas. Ir biotopi, kur to kvalitāti var paaugstināt ar konkrētu darbību. Nereti tā ir koku ciršana. Kā norādīja Viesturs Lārmanis, tad šādam vecam ozolu mežam atēnošana ir ļoti svarīga. Tas nepieciešams, lai samazinātu koku nokalšanas iespējamību. Vecu un resnu iztrupējušu ozolu stumbros dzīvo aizsargājama kukaiņu sugu – lapu koku praulgrauzis. Viņa un arī citu retu sugu dzīvošanai un izplatībai nepieciešami labi apgaismoti ozolu stumbri. Tomēr kā atzina projekta koordinators Jānis Andrušaitis, tad darbi ozolu biotopā nebūt nav beigušies. Raugoties ilgtermiņā nepieciešama regulāra atvašu nopļaušana vai noganīšana. Tāpat svarīgi nodrošināt, lai vecos ozolus pakāpeniski nomainītu jaunākas paaudzes koki, kur retajām sugām būtu kur patverties. Viens no veidiem, kā to darīt ir veikt ozolu paaugas veidošanu stādot. Nākamais apskates objekts bija saistīts ar purva hidroloģiskā režīma atjaunošanas darbiem. Lai arī lielākie darbi vēl tikai priekšā, šogad purvainajā mežā izvietotas vairākas akas, kurās regulāri tiek mērīts gruntsūdens līmenis. Pēdējais apskates objekts bija sausā priežu mežā, kur šogad paveikta jauno priedīšu retināšana, audzes vainagu klājā izzāģēti nelieli atvērumi. Darbi veikti ar nolūku uzlabot mežā mītošo sauli mīlošo sugu dzīves apstākļus un veicinātu priežu paaugas veidošanos. Kā pēc semināra atzina lielākā daļa apmeklētāju, tad diena bijusi vērtīga un bagāta ar informāciju. Meža īpašniece Līga no Rīgas «Meža avīzei» pastāstīja, ka par pasākumu uzzinājusi iepriekšējā dienā. Lai arī bijuši citi plāni, tomēr nolēmusi braukt mācīties un savu lēmumu nenožēlo. «Tagad uz savu mežu skatīšos citām acīm. Nezināju, ka ir tik daudz prasību, kuras jāievēro strādājot mežā. Noderīgi bija arī apskates objekti mežā.»
Raimonds Mežaks, mežkopis