Informē par meža nozares aktualitātēm

Meža īpašniekiem veltītā seminārā – jaunākā informācija par ES atbalsta pasākumu nosacījumiem, kompensāciju izmaksas kārtību par saimnieciskās darbības ierobežojumiem u.c. aktualitātēm.

Pārgaujas novada Stalbes Tautas namā 18. martā notikušajā seminārā pulcējās ap 60 interesentu no Pārgaujas, Burtnieku, Smiltenes, Cēsu, Jaunpiebalgas, Priekuļu, Siguldas, Vecpiebalgas, Beverīnas, Ikšķiles, Rūjienas, Krimuldas, Gulbenes, Kocēnu un Ogres novada, kā arī Rīgas. Pasākumu ar Valsts lauku tīkla atbalstu rīkoja Pārgaujas novada pašvaldība, Meža konsultāciju pakalpojumu centrs un meža īpašnieks Raimonds Mežaks.

Semināru atklāja Pārgaujas novada vides inspektors Agris Ķesa. Viņš informēja, ka tuvākajos gados pašvaldības teritorijā esošajās ūdenstilpēs plānota lašveidīgo zivju populācijas papildināšana un licencētās makšķerēšanas organizēšana. Uzmanība tiks pievērsta arī ūdenstilpju peldētavu un atpūtas vietu uzlabošanai.

Strikti jāievēro visi atbalsta nosacījumu kritēriji

Meža konsultāciju pakalpojumu centra Ziemeļvidzemes nodaļas vadītājs Andris Vīrs klātesošos iepazīstināja par iespējamajām izmaiņām MK noteikumos nr. 455 «Kārtība, kādā piešķir, administrē un uzrauga valsts un Eiropas Savienības atbalstu pasākuma «Ieguldījumi meža platību paplašināšanā un mežu dzīvotspējas uzlabošanā» īstenošanai. Andris Vīrs norādīja arī uz iepriekšējā pieteikšanās kārtā biežāk pieļautajām kļūdām. Gatavojoties šī gada kārtām, kuras plānotas aprīlī un novembrī, viņš aicināja meža īpašniekus ļoti rūpīgi iepazīties ar prasībām un meža apsaimniekošanas atbalsta pasākumu plānā iekļaut nogabalus, kuri atbilst visiem kritērijiem. Šaubu gadījumā ieteicams konsultēties ar Valsts meža dienesta mežzini vai mežkopības konsultantu.

Meklēs jaunus biotopus

Dabas aizsardzības pārvaldes Dabas aizsardzības departamenta direktore Gita Strode pastāstīja par tuvākajos gados plānoto Vislatvijas biotopu kartēšanu. Aktivitātes mērķis ir līdz 2019. gadam apzināt valstī esošos biotopus. Iegūtos datus par īpaši aizsargājamo biotopu stāvokli iekļaus ziņojumā, kuru reizi sešos gados jāsniedz Eiropas Savienībai. Gandrīz visās ES dalībvalstīs šāda inventarizācija ir veikta.

Biotopu inventarizācijā iegūtie dati nebūs par pamatu saimnieciskās darbības ierobežošanai. Par plānoto inventarizāciju un procesā iegūtajiem rezultātiem katrs zemes īpašnieks tiks informēts rakstiski. Konstatēts īpaši aizsargājams biotops neaprobežos saimniecisko darbību. To aprobežos, ja kādas sugas aizsardzībai izveidos mikroliegumu.

Īpaši aizsargājams biotops nozīmē, ka īpašumā ir strādāts tā, kā patīk dabai. Sugu un biotopu eksperti neapmeklēs visus mežus, purvus, ūdeņus un pļavas, bet gan vietas, kur pazīmes liecina, ka tur varētu būt īpaši aizsargājams biotops – piemēram, meži, kuros aug bioloģiski veci koki.

Par ierobežojumiem pienākas kompensācijas

Lauku atbalsta dienesta Ziemeļvidzemes reģionālās lauksaimniecības pārvaldes ES tiešo maksājumu daļas vadītāja Inga Šarfa – Strazda atklāja, ka kompensācijas par saimnieciskās darbības ierobežojumiem var saņemt meža īpašnieki vai apsaimniekotāji, kuru mežs atrodas «Natura 2000» teritorijā, kā arī tie meža īpašnieki vai apsaimniekotāji, kuru mežos ir izveidots mikroliegums. Uz kompensāciju var pretendēt, ja aizliegta mežsaimnieciskā darbība, galvenā cirte un kopšanas cirte, galvenā cirte un kailcirte.

Mazākā meža platība, ar kuru var pretendēt uz kompensāciju, ir viens hektārs. Mežam jābūt spēkā esošai inventarizācijai. Lai pieteiktos uz kompensāciju, pretendentam jābūt LAD klientam. 2016. gadā atbalsta pieprasījumu var iesniegt līdz 23. maijam. Jāaizpilda speciāla veidlapa un jāiesniedz meža zemju plāna kopija ar tajā atzīmētām vietām, par kurām vēlas saņemt kompensāciju. Pirms pieteikšanās ieteicams pakonsultēties ar Valsts meža dienestu. Visērtāk uz kompensācijām pieteikties iespējams caur LAD elektronisko sistēmu. Ja atbalsts pienākas, to izmaksā līdz nākamā gada 30. jūnijam. Dažādu tehnisku problēmu dēļ par 2015. gadu kompensācijas vēl nav izmaksātas. Atkarībā no ierobežojuma veida, ikgadējās kompensācijas apmērs ir robežās no 45 euro līdz 160 euro par vienu hektāru.

Cūku mēris nerimst

Par Āfrikas cūku mēra izplatību seminārā stāstīja Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) Ziemeļvidzemes pārvaldes vadītājs Mārcis Ulmanis. Savā prezentācijā viņš vizualizēja situāciju daudzos Vidzemes un Latgales mežos, kur atrastas daudzu meža cūku mirstīgās atliekas.

Vīruss izplatās, mežacūkām kontaktējoties. Pasaulē tas zināms vairāk nekā 100 gadus, taču Latvijā tikai pēdējos 2 gadus. Āfrikas cūku mēris rada nopietnus draudus arī mājas cūkām. Mednieki un meža darbinieki dabā atrod tikai 15 procentus no visiem kritušajiem dzīvniekiem. Šobrīd slimība ir izplatījusies līdz dabiskajai robežšķirtnei – Daugavai.

Katrai atrastajai meža cūkai PVD noņem paraugu un aizsūta uz laboratoriju pārbaudei. Ja slimība apstiprinās, šī vieta tiek atzīmēta kartē. Ja meža īpašnieks uz savas zemes atradis bojā gājušu dzīvnieku, viņam par to jāinformē pašvaldība vai PVD. Pašvaldība nodarbojas ar līķu savākšanu un transportēšanu uz dedzināšanas iekārtu Daugavpils novada Lauceses pagastā vai aprakšanu, bet PVD noņem paraugus un aizsūta uz laboratoriju, un pēc tam norēķinās ar pašvaldību. Atsevišķu mežacūku mirstīgās atliekas iespējams aprakt – rakšanas dziļumam vajadzētu būt ne mazākam par pusotru metru.

Raimonds Mežaks, mežkopis