Iecerēts precizēt valsts meža zemes atsavināšanas nosacījumus

21.septembrī Valsts sekretāru sanāksmē izsludināts likumprojekts «Grozījumi Meža likumā», ar ko paredzēts precizēt valsts meža zemes atsavināšanas nosacījumus.

Likumprojekts paredz, ka pašvaldības varēs rosināt atsavināt valsts meža zemi ne tikai ceļa būvniecībai (kā tas noteikts līdz šim), bet arī esoša ceļa uzturēšanai. Šāds papildinājums ir nepieciešams, jo praksē ir gadījumi, kad pašvaldības vēlas atsavināt valsts meža zemi, kas atrodas zem jau esoša ceļa.

Paredzēts atļaut valsts meža zemi atsavināt arī esoša uzņēmuma (ražotnes) paplašināšanai, ja uzņēmuma (ražotnes) teritorija robežojas ar valsts meža zemi vai ja esošā ražotne atrodas uz valsts meža zemes saskaņā ar nomas līgumu. Likumprojekta nosacījumi attieksies tikai uz esošiem uzņēmumiem, kas sekmīgi darbojas, ar nosacījumu, ka uzņēmumam nav citas iespējas, kā tikai teritoriju paplašināt valsts meža zemē, ar kuru robežojas attiecīgā uzņēmuma teritorija. Likumprojekta nosacījumi nebūs attiecināmi uz uzņēmējiem, kas vēlēsies sākt uzņēmējdarbību, iegādājoties valsts meža zemi, jo primāri ir nepieciešams racionāli izmantot nekustamos īpašumus, kas atrodas rūpnieciskajās teritorijās, un nekustamos īpašumus, kas atrodas degradētajās teritorijās.

Likumprojekts paredz, ka varēs atsavināt arī lielāku valsts meža zemes platību gadījumos, kad tiek privatizēta vai atsavināta zeme ēku (būvju) īpašniekiem lauku apvidos un pilsētās, ja meža zemes nodalīšana nebūs pieļaujama atbilstoši normatīvo aktu prasībām par vispārīgo teritorijas plānošanu, izmantošanu un apbūvi vai sadrumstalos īpašumu struktūru.

Patlaban pastāv situācija, ka valsts īpašumā atrodas virkne apbūvētu zemesgabalu, kuru sastāvā ir reģistrēta meža zeme lielākā platībā, nekā pieļauj atsavināt Meža likums. Tādējādi ēku (būvju) īpašniekiem ir atteikts tos nodot atsavināšanai. Par šiem zemesgabaliem ir noslēgti zemes nomas līgumi ar apbūves īpašniekiem, kā to paredz normatīvais regulējums, tādējādi turpinot piespiedu nomas tiesiskās attiecības starp valsti un privātpersonām. Meža likumā noteikto ierobežojumu dēļ valstij ir pienākums uzturēt šādus nekustamos īpašumus, lai gan tie nav nepieciešami valsts funkciju nodrošināšanai un to uzturēšana ir nelietderīga un izšķērdīga. Ar likumprojektu paredzēts rast risinājumu dalītā īpašuma pastāvēšanas izbeigšanai.

Likumprojekts paredz atsavināt arī zemesgabala sastāvā esošo valsts meža zemi, ja tiek atsavināta valstij piederoša ēka (būve) vai tās daļa kopā ar zemesgabalu, uz kura atrodas ēka (būve) vai tās daļa un ja zemesgabala sadale, nodalot valsts meža zemi, nav pieļaujama.

Tāpat likumprojekts paredz ļaut atsavināt valstij piederošu nekustamā īpašuma domājamo daļu, kura sastāvā ir valsts meža zeme. Tādējādi valsts varēs izbeigt kopīpašumu ar privātpersonu atsavināšanas ceļā.

Likumprojekts paredz tiesības publiskas personas kapitālsabiedrībai, kas nodibināta publiskas personas meža zemes pārvaldīšanai un apsaimniekošanai, celt savas darbības nodrošināšanai nepieciešamās ēkas (būves) kā patstāvīgus īpašuma objektus uz tai pārvaldīšanā un apsaimniekošanā nodotās publiskai personai piederošās zemes. Tas nepieciešams, jo patlaban nav skaidra un saprotama tiesiskā regulējuma, kā publisku personu kapitālsabiedrības, kas apsaimnieko publiskas personas zemi, par saviem finanšu līdzekļiem, var īstenot būvju būvniecību savas darbības (un publiskas personas deleģēto funkciju) nodrošināšanai uz publiskai personai piederošas zemes. Jāpiebilst, ka uz šādiem gadījumiem nebūtu attiecināms Civillikumā noteiktais koncepts par dalīto īpašumu nepieļaušanu, jo tas pēc būtības nav piemērots publiskas personas zemes pārvaldīšanā, turklāt parasti publiska persona ir īpašnieks gan zemei, gan pašai kapitālsabiedrībai.

Likumprojekts «Grozījumi Meža likumā» vēl jāapstiprina valdībai un jāpieņem Saeimai.

Avots: Zemkopības ministrija