Iebilst pret izmaiņām Meža likumā

Domes_sede_2014_cv

Latgalieši pagājušā gada nogalē nosūtīja vēstuli visām valsts atbildīgajām institūcijām ar ierosinājumu veikt grozījumus Meža likumā. Latgales plānošanas reģiona (LPR) pašvaldības iebilst pret izmaiņām Meža likumā, kuras stājušās spēkā ar 2015. gada 1. janvāri. Vēstule nosūtīta LR Valsts prezidentam, Zemkopības ministrijai, Valsts kancelejai, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, Latvijas Pašvaldību savienībai, Zemnieku saeimai un Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomei ar ierosinājumiem par nepieciešamajiem jauniem grozījumiem šajā likumā.

Grozījumi visvairāk skar Latgali

Nosacījumi, ka stājušies spēkā ar 1. janvāri par aizaugušajām platībām, skar galvenokārt Latgali. Latgales plānošanas reģionā ir vērsušies neskaitāmi reģiona novadu lauksaimnieki jautājumā par grozījumiem Meža likumā, kas stājās spēkā ar šī gada 1. janvāri un kas attiecas uz lauku un mežu apsaimniekošanu. Pieņemtie Meža likuma grozījumi nosaka, ka par mežu tiks uzskatīta 0,5 hektāru un lielāka platība, uz kuras ir izveidojusies mežaudze ar koku vidējo augstumu vismaz pieci metri.

Šis jautājums tika apspriests ar vairākām Latgales plānošanas reģiona pašvaldībām Reģiona pašvaldības secina, ka aizaugušās platības diemžēl sastopamas galvenokārt Latgalē un daļēji Vidzemē. Pēc Meža likuma grozījumu spēkā stāšanās, lauksaimniekiem būs liegts no sev piederošās vai nomātās zemes, kura paredzēta lauksaimniecības produkcijas ražošanai, novākt apaugumus – 0,5 hektāru un lielākā platībā cirst vai plēst vientuļos kokus un krūmu pudurus resnākus par 12 centimetriem un augstākus par pieciem metriem.

LPR norāda: «Līdz ar to lauksaimniekiem pēc likuma grozījumu spēkā stāšanās turpmāk nebūs nekādas iespējas paplašināt savas saimniecības. Normas stāšanās spēkā radīs sarežģītu birokrātisku un finansiālu šķērsli un kavēs lauksaimniecības zemes atgriešanu produkcijas ražošanā.

Uzskatām, ka šī likuma norma nāks par labu ārzemju mežsaimniecības uzņēmumiem, kuri savā īpašumā ir iegādājušies arī lauksaimniecībā izmantojamo zemi, jo varēs bez transformācijas, ar minimāliem izdevumiem, pārvērst mežā lauksaimnieciskai ražošanai derīgās platības.

Pēc Zemkopības ministrijas sniegtās informācijas masu medijos, platība, kuras atgriešana pēc 2015. gada 1. janvāra lauksaimnieciskajā ražošanā būs apgrūtināta, būs aptuveni 100 tūkstoši hektāru lauksaimniecībā izmatojamās zemes, kas ir līdzvērtīga ar 12 pagastu platību.

Iepriekš minētie likuma grozījumi ir vērsti pret valsts pausto aicinājumu atgūt un iekļaut ražošanā vēl vismaz 400 000 hektārus aizaugušo zemju. Pēdējos četros, piecos gados Latgalē ir vērojama jauno lauksaimnieku, kuri vēlas dzīvot un strādāt laukos, aktivitāte. Ar šiem grozījumiem Meža likumā mēs apstādināsim šo ļoti pozitīvo procesu un kavēsim lauksaimniecības zemes atgriešanu produkcijas ražošanā.

Atgādinām, ka Zemkopības ministrija ir noteikusi stratēģisko mērķi līdz 2020. gadam panākt divu miljonu hektāru Lauksaimniecībā izmantojamās zemes iesaistīšanu ražošanā. Daļa no šīs platības patlaban ir aizaugusi ar mazvērtīgām mežaudzēm, lauksaimnieki pakāpeniski veic šīs platības atgriešanu ražošanā, nodrošinot produkcijas ražošanu, eksporta pieaugumu un pienesumu valsts un pašvaldību budžetam.»

Iesaka savu redakciju

Latgales plānošanas reģiona Attīstības padomes priekšsēdētājas Alīna Gendeles parakstītajā vēstulē ierosināts: «Ņemot vērā iepriekš minēto, lūdzam atlikt likuma normas stāšanās spēkā termiņu vismaz uz vismaz desmit gadiem.

Ņemot vērā iepriekš minēto, lūdzam «Meža likuma» 3. pantu izteikt šādā redakcijā:

«3.pants

(1) Šā likuma objekts ir:

1) zeme, kas Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrēta kā mežs;

2) citas zemes lietošanas kategorijas zeme 0,5 1 hektāru un lielākā platībā, uz kuras ir izveidojusies mežaudze ar koku vidējo augstumu vismaz pieci septiņi metri un kur mežaudzes šķērslaukums ir vienāds ar vai lielāks par mežaudzes minimālo šķērslaukumu;

3) mežā ietilpstošie pārplūstošie klajumi un lauces, tam piegulošie un tajā ietilpstošie meža infrastruktūras objekti un purvi.

(2) Uz zemes vienību, kuras Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrētais lietošanas veids ir mežs ar platību ne lielāku par 0,12 hektāriem 1 hektāru (izņemot gadījumus, kad mežs atrodas uz valsts meža zemes), ja uz tās atrodas būves un tā aizņem teritoriju, kuru vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā paredzēts (atļauts) izmantot apbūvei, attiecas vienīgi šā likuma I, XI un XII nodaļa.

(3) Uz šā likuma 12.panta trešajā daļā minētajiem kokiem aizsargjoslās gar elektriskajiem tīkliem neattiecas koku ciršanas prasības.

(13.10.2011. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.01.2013. likumu, kas stājas spēkā 27.02.2013. Pirmās daļas 2.punkts stājas spēkā 01.01.2015. 01.01.2025. Sk. Pārejas noteikumu 22.punktu).»»

Saņem ministra atbildi

Pagājušā gada nogalē Latgales plānošanas reģions ir saņēmusi arī zemkopības ministra Jāņa Dūklava parakstītu atbildi.

Tajā teikts: «Zemkopības ministrija ir izvērtējusi Jūsu vēstuli par nepieciešamajiem grozījumiem Meža likumā un izprot Jūsu satraukumu par to, ka pēc 2015. gada 1. janvāra zemes īpašnieki vairs nevarēs brīvi novākt apaugumu tajās lauksaimniecībā izmantojamās zemēs, kurās ir izveidojusies mežaudze. Lai mazinātu satraukumu un novērstu Meža likuma normu maldīgu interpretāciju, Zemkopības ministrija ir sagatavojusi šādu informāciju.

Meža likuma 3. panta pirmās daļas 2.punkts, kas stāsies spēkā 2015.gada 1.janvārī nosaka, ka likuma objekts no šī datuma būs arī nereģistrēta meža platība vismaz 0,5 hektāru lielumā, kuras faktiskais stāvoklis atbilst meža definīcijai un koku augšanas potenciāls ir realizējies, koku vidējam augstumam sasniedzot 5 metrus. Līdz ar to uz šīm platībām tiks pilnībā attiecinātas Meža likuma prasības, un Valsts meža dienestam būs iespējams kontrolēt meža apsaimniekošanu un koksnes ieguvi arī šajās platībās.

Vienlaikus ar šiem grozījumiem Meža likumā tika precizēts arī termina «mežs» skaidrojums, kurā kokaugu augstums septiņi metri aizstāts ar pieciem metriem. Kritēriji – platība vismaz 0,5 hektāri un mežaudzes augstums vismaz pieci metri – noteikti saskaņā ar starptautiski lietotajiem kritērijiem objekta uzskatīšanai par mežu.

Šādi likuma grozījumi bija nepieciešami, lai mazinātu atšķirību starp mežu platībām de jure (zeme lietošanas veids zemes kadastrā – mežs) un platībām de facto (zemes lietošanas veids dabā – cits). Saskaņā ar valsts statistikas datiem atšķirība starp meža platībām «de jure» un «de facto» ir ap 260 tūkst. ha, no tām 130 tūkst. ha platībā mežaudzes jau atbilst Meža likuma 3. panta pirmās daļas 2.punktam.

Vēlamies uzsvērt, ka ne visas ar kokaugiem aizaugušās platības atbildīs Meža likuma 3. panta pirmās daļas 2.punkta nosacījumiem. Minētie Meža likuma grozījumi neattieksies uz krūmājiem un teritorijām, kurās ir ieauguši atsevišķi koki, kā arī teritorijām, kurās koki nav sasnieguši piecu metru augstumu vai kopējā platība ir mazāka par 0,5 ha. Šajās teritorijās arī turpmāk koku ciršana notiks saskaņā ar Ministru kabineta 2012. gada 8. maija noteikumiem Nr.309 «Noteikumi par koku ciršanu ārpus meža».

Šie Meža likuma grozījumi paredzēja trīs gadu laika periodu (līdz 2015. gada 1.janvārim) zemju īpašniekiem lēmuma pieņemšanai par turpmāko zemes apsaimniekošanas mērķi un atbilstoši tam sakārtotu informāciju zemes kadastra sistēmā. Daudzi zemes īpašnieki šajā laika periodā arī attiecīgu lēmumu ir pieņēmuši un savas zemes atbrīvojuši no kokaugiem vai reģistrējuši aizaugušās platības kā mežu.

Ja zemes īpašnieks nav paspējis savu zemes lietojumu sakārtot atbilstoši tam noteiktajam zemes lietošanas veidam, to varēs izdarīt arī pēc 2015. gada 1.janvāra.

Valsts meža dienests kā meža apsaimniekošanu un izmantošanu uzraugošā institūcija no 2015. gada 1. janvāra neveiks kampaņveida darbības zemes lietošanas veidu izmainīšanā. Meža likuma 3. panta pirmās daļas normas ieviešanā svarīga būs gan Valsts meža dienesta, gan meža īpašnieka darbība un izpratne par veidiem, kādos ir iespējams veikt izmaiņas. Zemes īpašnieka pienākums ir platības, kas lielākas par  0,5 ha, kurās koku augstums ir virs 5m un mežaudzes šķērslaukums ir vienāds vai lielāks par mežaudzes minimālo šķērslaukumu, reģistrēt Meža valsts reģistrā. Pastāv vairāki veidi, kā fiksēt dabā izveidojušos mežaudzi. To iespējams izdarīt, veicot meža inventarizāciju vai iesniedzot Valsts meža dienestā pārskatu par meža ieaudzēšanu.»

Iesaka jauno mežu reģistrēt par plantāciju mežu

Atbildes turpinājumā norādīts: «Ja zemes īpašnieka plānos ir kādreiz zemi atgriezt lauksaimnieciskajai ražošanai, iesakām «jauno» mežu reģistrēt par plantāciju mežu. Mežaudzes reģistrēšana kā plantāciju mežs zemes īpašniekam atvieglos meža apsaimniekošanu, jo uz plantāciju mežiem netiek attiecināta Meža likumā noteiktā koku ciršanas un meža atjaunošanas kārtība, kā arī nav jāmaksā kompensācija par plantāciju meža atmežošanu, pārveidojot to atpakaļ lauksaimniecības zemē.

Lai zemes īpašniekiem atvieglotu šo kokiem aizaugušo lauksaimniecībā izmantojamo zemju atgriešanu lauksaimnieciskajā ražošanā, Zemkopības ministrija ir izstrādājusi normatīvā akta projektu «Grozījums Ministru kabineta 2013. gada 5 .marta noteikumos Nr.118 «Kārtība, kādā lauksaimniecībā izmantojamo zemi ierīko mežā, kā arī izsniedz atļauju tās ierīkošanai»» (turpmāk – noteikumi Nr.118), kas izsludināts Valsts sekretāru sanāksmē š.g. 11. decembrī.

Ministru kabineta noteikumu projekts paredz papildināt noteikumus Nr.118 ar jaunu punktu, nosakot, ka līdz 2020.gada 1.janvārim pašvaldības izsniegta atļauja lauksaimniecības zemes ierīkošanai mežā nav nepieciešama, ja tā tiek ierīkota mežā, kas Meža valsts reģistrā reģistrēts kā plantāciju mežs. Šāds regulējums paredz samazināt administratīvo slogu tiem zemes īpašniekiem, kas vēlas atjaunot lauksaimniecības zemi un izmantot to lauksaimnieciskajai ražošanai. Kārtību, kādā tiek reģistrēti plantāciju meži, reglamentē Ministru kabineta 2012. gada 2.maija noteikumi Nr.308 «Meža atjaunošanas, meža ieaudzēšanas un plantāciju meža noteikumi».

Kā redzam, Zemkopības ministrija, nav ņēmusi vērā Latgales pašvaldību ierosinājumu un neplāno to apspriest, lai parādītu, ka tai ir svarīgs Latgales lauksaimnieku viedoklis un pozitīvais process, ar kuru tie uzsākuši aizaugušo lauksaimniecības zemju atgriešanu produkcijas ražošanā. Līdz ar to Latgales pašvaldību ierosinātie grozījumi Meža likumā no J.Dūklava nav atbalstīti.

Āris Upenieks

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.