Godināti «Zelta čiekurs» laureāti

2. martā Latvijas Lauksaimniecības universitātes aulā Jelgavā pulcējās meža nozares ļaudis, lai godinātu gada balvas «Zelta čiekurs» laureātus.

Gada balva «Zelta čiekurs» nominācijās «Par mūža ieguldījumu»,  «Par inovatīvu uzņēmējdarbību»,  «Par ilgtspējīgu saimniekošanu», «Par zinātnes ieguldījumu nozares attīstībā» meža nozarē tiek pasniegta jau  trīspadsmito gadu pēc kārtas, lai godinātu meža nozares izcilākos ļaudis.

Šī gada «Zelta čiekurs» ieguvēji un laureāti

Šogad Gada balvu «Zelta čiekurs» nominācijā «Par mūža ieguldījumu» saņēma mežsaimnieks – bijušais AS «Latvijas valsts meži» struktūrvienības «LVM Sēklas un stādi» kokaudzētavas «Mazsili» vadītājs Staņislavs Prikņa, mežzinātnieks Bruno Andersons, kokrūpniece un finanšu speciāliste Monika Ciula, mežsaimnieks Edgars Šmaukstelis, mežsaimnieks un pedagogs Valdis Štokmanis.

Gada balva nominācijā «Par inovatīvu uzņēmējdarbību» šogad tika piešķirta SIA «Gaujas koks», pasākumā tika sumināti arī šīs nominācijas laureāti SIA «BSW Latvia» un AS «Latvijas Finieris» Iekārtu rūpnīca.

Gada balva nominācijā  «Par ilgtspējīgu saimniekošanu» šogad tika piešķirta Edgaram Dupužam, tika sumināti arī šīs nominācijas laureāti meža īpašnieki Dzintars Balodis no Madonas un Jānis Uzulēns no Turlavas pagasta.

Gada balvu nominācijā «Par zinātnes ieguldījumu nozares attīstībā» saņēma Latvijas Valsts mežzinātnes institūta «Silava» vadošais pētnieks Dainis Edgars Ruņģis, tika sumināti arī šīs nominācijas laureāti Kārlis Būmanis ar kolēģiem (A. Domkins, R.Lācis, K.Gode, E. Rudzītis), realizējot pētījumu «Eksperimentāls pārvietojams kokbetona tilts» un Latvijas Valsts Koksnes ķīmijas institūta pētījuma «Lapu koku mizas biorafinērijas shēma bezatlikuma pārstrādei» veicēji – Gaļina Teliševa ar kolēģiem (T.Dižbite, J. Ponomarenko, M.Lauberts, L.Lauberte, S.Janceva, A.Aršaņica).

Zemkopības ministrs norāda uz nomināciju nozīmīgumu

Latvijas Republikas zemkopības ministrs Jānis Dūklavs, atklājot gada balvas «Zelta čiekurs» ceremoniju,   sveica visus klātesošos ar uzrunu, norādot: «Šogad varam teikt, ka neskatoties uz visu, Latvijas meža nozares eksporta vērtība ir turpinājusi kāpt, par 4,6 % pārsniedzot 2,1 miljardus eiro un sasniedzot rekordlielu importa – eksporta bilanci – 1,4 miljonus eiro. Taču mums jāatceras, ka pamatu mūsu šodienas sasniegumiem likuši cilvēki, kas savu darba mūžu un zināšanas ir veltījuši Latvijas meža nozarei un jaunajai paaudzei, lai šodien mēs ar drošu pārliecību varētu doties uz priekšu. Tāpat arī jāsaprot, ka pateicoties tiem cilvēkiem, kas prasmīgi īsteno mūsu meža ilgtspējīgu apsaimniekošanu, šobrīd, rīt un pārskatāmā nākotnē ekonomiskā attīstība, dabas vērtību saglabāšana un sabiedrības sociālās vērtības – uzsverot stabilas darbavietas, būs līdzsvarā. Inovatīva uzņēmējdarbība, kas rada tālāko pievienoto vērtību meža produktiem, dod ieguldījumu Latvijas ekonomikā, eksportā un starptautiskajā konkurētspējā. Mūsu zinātnieku pētījumu rezultāti dod taustāmu ieguldījumu meža produktivitātes kāpināšanā un meža nozares konkurētspējas palielināšanā.»

Meža īpašnieku biedrība par nākotnes izaicinājumiem

Latvijas Meža īpašnieku biedrības valdes priekšsēdētājs Arnis Muižnieks uzrunā klātesošajiem norādīja uz kopīgi sasniegto un nākotnes izaicinājumiem: «Ir pagājis gads un mēs atkal tiekamies šeit – vietā, kur daudzu atmiņas saistās ar studiju gadiem. Katram šīs atmiņas ir kaut kas personīgs un dārgs. Lēnām dīgst tās sēklas, kas iesētas iepriekšējās tikšanās reizēs pēdējos gados, lai attīstītos meža īpašnieku kooperācijas kustība Latvijā. Esam virzījušies uz priekšu un saņēmuši valdības atbalstu meža īpašnieku kooperācijai, gan jaunaudžu kopšanai un neproduktīvo audžu nomaiņai privātajos mežos. Izkopto jaunaudžu apjoms privātajos mežos ir sasniedzis vislielāko apjomu visā Latvijas pastāvēšanas laikā, arī skatoties uz iepriekšējo gadsimtu. Mēs varbūt nemaz īsti neapzināmies to lielo ieguldījumu, kas ir jaunaudžu kopšana, kas nākotnē dos augļus audžu kvalitātes un produktivitātes veidā. Par to šodien jāsaka paldies arī Valsts meža dienesta darbiniekiem, ka neskatoties uz Mežu valsts reģistra jaunās versija ieviešanas gaitu, ar savu darbu un padomu ir daudziem meža īpašniekiem atvieglojuši pieteikšanos uz šo atbalsta pasākumu.

Runājot par nākotnes izaicinājumiem, lai gan Eiropas Savienībā (ES) nav vienotas mežu politikas, bet noteikti gribētos šogad sagaidīt aktīvu Latviju pārstāvošo personu darbu ES, jo pēdējos gados ir situācija, ka aizvien vairāk citu nozaru politikas plānošanas un normatīvie dokumenti sāk ietekmēt mežu apsaimniekošanu.

Kā Latvijas meža nozares izaicinājumu saskatu aktīvāku komunikāciju ar sabiedrību. Mēs paši apzināmies, ka efektīvi neapsaimniekojot tos 52 % Latvijas teritorijas, kuru aizņem meži, ne tikai meža nozare, bet arī mūsu valsts nākotnē nevarēs attīstīties. Tādēļ mums par to aktīvāk jāstāsta visai Latvijas sabiedrībai, lai kļūtu saprotams kad, kāpēc un ko mežā dara un kā tas ietekmē visas Latvijas ekonomikas attīstību.

Vēl joprojām mēs nepilnīgi izmantojam mūsu selekcionāru un zinātnieku atziņas un iepriekšējās desmitgadēs ieguldīto darbu. Un šis izaicinājums ir augsti kvalitatīva un selekcionēta stādāmā materiāla izmantošana privātajos mežos, veicot mežu atjaunošanu. Paldies tiem privāto mežu īpašniekiem, kas ar savu darbu ir rādījuši labas meža apsaimniekošanas prakses piemēru Latvijā, tiem meža zinātniekiem un mācību spēkiem, kas ar savu darbu – dodot zināšanas ir veicinājuši visas meža nozares attīstību, visiem šodienas laureātiem un tiem, kas nav mūsu vidū šodien, aicinu domās pateikties par viņu darbu, jo viņu visu «Zelta čiekurs» ir tā raža un tie augļi, ko mēs visi varam ievākt pašlaik.»

Valsts prezidents norāda uz Latvijas perspektīvām

Latvijas Valsts prezidents Raimonds Vējonis, pasniedzot nominācijas «Par mūža ieguldījumu» balvas –  Ministru prezidenta Pateicības rakstus, Goda diplomus un krūšu nozīmi «Zelta sēkliņa», teica: «Tagad man ir skaidrs, kāpēc reitingos, kuros pasaulē mēra laimes indeksu, Latvijai vienmēr ir pietiekami augsti rādītāji. Cilvēki jūtas laimīgāki, neskatoties uz daudzām lietām, kas vēl būtu jāsakārto tādēļ, ka dara darbu, kas viņiem patīk. Cilvēkiem, kuri dzīvo Rīgā, laimes indekss ir zemāks, kas parāda, ka pilsētas vide nav tā, kas dod šo laimes sajūtu. Šodien izskanēja daudz atzinīgu vārdu par mežu – mūsu bagātību. Mežs ir daļa no mūsu identitātes. Meža nozare ir viena no spēcīgākajām un konkurētspējīgākajām Latvijas tautsaimniecības nozarēm un pie tā strādājam un turpināsim strādāt, jo tas ir pamats mūsu valsts attīstībai. Vēlos norādīt uz mūsu valsts mežu vērtību, salīdzinot ar citām valstīm, kurās ir ļoti daudz «melnā» zelta, bet kurām saglabāt «zaļo» zeltu izmaksā ļoti, ļoti dārgi. Tādēļ Latvijas meža nozarei ir perspektīvas, jo tā var piedāvāt produktus, kas tik ļoti nepieciešami šīm valstīm. Par to mums jāpateicas meža nozares cilvēkiem, kuri visu savu darba dzīvi ir veltījuši mežsaimniecībai un meža nozarei, un šovakar saņems godam nopelnīto «Zelta čiekuru».»

Īpaši atzīmējot Latvijas vadošās tautsaimniecības nozares – meža nozares – gada balvas ikgadējo ceremoniju, 2016. gadā izdota īpaša gada balvas «Zelta Čiekurs» pastmarka. Pastmarkas autors ir mākslinieks Edgars Vēgners.

Vineta Kalve

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.