Globālie procesi «apēd» rentabilitātes procentus

Latvijā strādājošo kokzāģētavu neto apgrozījums pēdējo piecu gadu laikā pieaudzis, tomēr sarukusi to rentabilitāte attiecībā pret apgrozījumu. To liecina DNB bankas ekspertu aprēķini, vērtējot Latvijas lielāko kokzāģētavu (ar gada neto apgrozījumu 10 milj. eiro vai vairāk – SIA AKZ, SIA Kurekss, SIA Vika Wood, SIA Gaujas koks, SIA BSW Latvia, SIA Lameko Impex, SIA Timberex Group, AS Pata Saldus, SIA Jēkabpils mežrūpsaimniecība, SIA Rettenmeier Industry Latvia, SIA Rettenmeier Baltic Timber) gada pārskatus. Šie uzņēmumi ir lieli zāģētās produkcijas ražotāji un arīdzan eksportētāji, to vidū ir gan tādi, kuri tikai ražo, gan tādi, kuri saviem ārvalstu partneriem piegādā citu ražotāju saražoto (iepērk un eksportē). Bez tam teju vai visi šajā sarakstā minētie uzņēmumi pēdējo piecu gadu (2011.–2015.) laikā ir īstenojuši vērienīgus investīciju projektus, kuri ir bijuši vērsti ne tikai uz darba ražīguma paaugstināšanu, koksnes resursu ekonomiskāku un racionālāku izmantošanu, bet arī jaunu produktu ražošanas uzsākšanu.

Lai arī uzņēmumu grupas kopējā rentabilitāte procentuālā izteiksmē pret neto apgrozījumu 2015. gadā ir piedzīvojusi kritumu teju par 22%, tomēr Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Kristaps Klauss uzskata, ka šī situācija arī jāpavērtē, skatoties absolūtajos ciparos. «Jā, procentuālā izteiksmē rentabilitāte ir sarukusi, bet absolūtajos skaitļos tā palikusi tikpat kā nemainīga,» uzsver K. Klauss.

Viņš atzīst, ka pagātnē ir bijuši laiki, kad kokzāģētavu galvenais peļņas avots bija blakusproduktu realizācija, bet pamatproduktu – zāģētās produkcijas – pārdošana bijusi ar ļoti niecīgu rentabilitāti, bet pašlaik ir otrāda situācija, jo skaidas, šķeldas pārdošana nerada peļņu. Pašlaik kokzāģētavu finansiālā varenība balstās uz koksnes izstrādājumu, nevis blakusproduktu pārdošanu.

Vēl viens aspekts, kurš ietekmē kokzāģētavu rentabilitāti, ir valūtas kurss, jo īpaši GBP svārstības, kā arī eiro un ASV dolāra attiecības. Šajos valūtu karos sava ietekme ir arī Krievijas rubļa vājumam, kā rezultātā šajā valstī ražotā zāģētā produkcija ir lētāka nekā Latvijā, tomēr ne visi Krievijas ražotāji spēj nodrošināt tādu pašu savlaicīgu piegāžu un servisa līmeni, kādu spēj Latvijā strādājošie. Latvijas lielākās kokzāģētavas, veicot tehnoloģiju nomaiņu, ir nokļuvušas vienā līmenī ar Skandināvijas labākajām šajā jomā strādājošajām ražotnēm. Rentabilitātes procentuālais rādītājs Latvijas kokzāģētavām ir tāds pats vai pat labāks nekā Skandināvijas konkurentēm.

Avots: db.lv, Māris Ķirsons

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.