Gerlaku purva kūdru izmanto arī Āfrikā

kudra-7_cv

Pagājušā gadsimta septiņdesmitajos gados Latvijā kūdru lielos apjomos ieguva enerģētikas vajadzībām. Pēc tam, palielinoties Krievijas gāzes izmantošanai apkurē, vietējās kūdras izmantošana tika samazināta, līdz tā gandrīz pilnībā tika izstumta no siltumenerģētikas resursu tirgus.

Patlaban Uzņēmumi, kuri kādreiz kūdru ieguva apkurei, tagad nodarbojas ar dārzkopībā izmantojamās kūdras ieguvi.

Latvijas bagātība – neskartie purvi

Purvi ir viena no lielākajām Latvijas dabas bagātībām. Tajos ir kūdra, ko var izmantot kā kurināmo, kā pakaišus lopkopībā un dažādām citām lauksaimniecības un dārzkopības vajadzībām. Tās apjoms pieaug vidēji vienu milimetru gadā. Vairākās citās Eiropas valstīs, piemēram, Vācijā un Īrijā, kādreiz arī bija daudz purvu, taču nepārdomātas izmantošanas dēļ no tiem palikušas vairs tikai niecīgas atliekas.

Latvijas purvos sastopamas vairāk kā 50 aizsargājamas augu sugas. Purvi ir mājvieta daudzām putnu un kukaiņu sugām.

Latvijā kūdras ieguve notiek tikai trīs procentos no visas purvu platības. Latvijā ir apzināti 6,8 tūkstoši purvu, kas aizņem 10,7 procentu no valsts teritorijas, kopējā kūdras purvu platība Latvijā ir aptuveni 640 tūkstoši hektāru. Kūdras krājumi mūsu valstī sasniedz 1,5 miljardus tonnu, tātad tas ir milzīgs dabas resurss.

Turpina jau padomju laikā iesākto

Pabijām Daugavpils novada Kalupes, Vaboles un Maļinovas pagastu robežās esošajā Gerlaku purvā, kur SIA «Meliors Krauja» direktors Antons Soms pastāstīja, ka PMK–9 šajā purvā kūdru izstrādāja jau padomju laikā, kopš pagājušā gadsimta piecdesmito gadu beigām. Tagad viņi kūdras ieguves platības Gerlaku purvā nomā no VAS «Latvijas valsts meži», strādā ne tikai «vecajā» teritorijā 172 hektāru platībā, bet pirms trīs gadiem ir noslēgts līgums vēl par 50 hektāru nomu. Aizvadīto trīs gadu laikā jaunās platības jau ir apgūtas, sagatavotas darbam un šobrīd tajās jau uzsākta kūdras ieguve.

Antons Soms atzīst, ka dažkārt cilvēki domā, ka var tā vienkārši doties purvā un sākt rakt kūdru. Taču patiesībā jaunas kūdras ieguves vietas apgūšana ir garš un darbietilpīgs process, kas prasa vismaz trīs gadus. Ir ne tikai jāsagatavo dokumentācija, jānokārto dažādas formalitātes, bet jāīsteno arī virkne praktisku priekšdarbu – jāierīko ceļi, jāveic purva nosusināšana – jārok meliorācijas grāvji, jānovāc apaugums. Tikai pēc tam var sākt iegūt kūdru, tātad, lai gūtu peļņu, līdz tam ir jāveic pamatīgi ieguldījumi. Būtība vispirms ir jāizveido iespaidīgs ražošanas objekts.

«Meliors Krauja» sadarbojas ar vienu no lielākajiem kūdras ražošanas uzņēmējiem Latvijā – SIA «Laflora» no Jelgavas novada. Kā uzsvēra Antons Soms, jelgavnieki izpalīdz gan ar tehniku, gan savu pieredzi. «Laflora» strādā arī Daugavpils novadā – viņi tāpat no AS «Latvijas Valsts meži» nomā Nīcgales kūdras purvu.

Kādreiz pakaišu, tagad – dārzkopības kūdra

Antons Soms atzīst, ka savulaik – deviņdesmito gadu sākumā, kad notika kādreizējā valsts uzņēmuma privatizācijas process, no kūdras purviem centušies tikt vaļā, ka viņš saka – «atkratījāmies, kā no velna». Toreiz PMK–9 Daugavpils rajonā strādājuši gan minētajos Gerlaku un Nīcgales purvos, gan arī Baltmuižas purvā pie Subates, tagadējā Ilūkstes novadā.

Padomju laikā uzņēmums ražoja pakaišu kūdru, kuras lielākais patērētājs bija toreizējie kolhozi un sovhozi. Pie tam valsts toreiz pakaišu kūdru subsidēja. Taču līdz ar padomju lielsaimniecību sabrukumu zuda arī pieprasījums un tobrīd citas kūdras noieta alternatīvas vēl nebija apzinātas.

«Kūdra, protams, ir labs pakaišu materiāls, pēc tam mēslojums laukiem, arī šobrīd zemnieki labprāt to iegādātos. Problēma ir tikai cenā, šobrīd kūdras ieguves izmaksas ir pārāk lielas, lai zemnieki varētu atļauties to iegādāties. Līdzko zemnieks uzzinot, ka pakaišu kūdra varētu maksāt septiņus līdz deviņus eiro par kubikmetru, tā vēlme iegādāties pazūdot,» atklāj Antons Soms.

Tagad gan kūdras ražotāji ir atraduši jaunu noietu tirgu ārzemēs, Latvijas kūdra labās kvalitātes dēļ ir ļoti pieprasīta – to eksportē uz 95 pasaules valstīm, kur tā tiek izmantota dārzeņkopībā, puķkopībā un tamlīdzīgās nozarēs. Arī «Meliors Krauja» ražotā kūdra simtprocentīgi tiek eksportēta. A. Soms tagad nožēlo, ka pirms divdesmit gadiem trūcis tālredzības, spējas ieskatīties nākotnē, ja tagad būtu palikuši visi trīs purvi, tad varētu ražot daudz lielākos apjomos.

Latvijas kūdra – eksportam

Tagad kūdra tiek eksportēta uz Vāciju, Nīderlandi, Itāliju, Poliju, Čehiju, Poliju un citām valstīm, kur tā kalpo par bāzi dažādu substrātu ražošanai, kūdra tiek bagātināta un tālāk izmatota siltumnīcās, dēstu audzēšanai. Substrāti tiek realizēti ne tikai Eiropas valstīs, bet arī Āfrikas, tuvo Austrumu un citās zemēs.

Rietumeiropā šobrīd lielākā daļa purvu ir jau izstrādāti, savukārt šeit – «Meliors Krauja» apsaimniekotajā purvā kūdras pietikšot vēl daudziem gadu desmitiem. Krājumi ir milzīgi, kūdras slānis purvā ir vairāk kā divi metri, vienā reizē tiek noņemti apmēram 70 centimetri. Kā saka uzņēmuma direktors, Latvijā kūdru varēs iegūt vēl ilgi pēc tam, kad mēs uz to jau noskatīsimies «no mākoņa maliņas».

Vislabākā cena – gabalkūdrai

«Meliors Krauja» ražo divu veidu produkciju – gabalkūdru un frēzkūdru. Pie tam labākās cenas ir tieši gabalkūdrai. Tās ieguve gan, kā uzsvēra uzņēmuma direktors, ir smags, arī roku darbs.

Gabalkūdras ražošana ir ļoti laikietilpīgs process, jo darbs galvenokārt notiek tikai vasarā. Pirmajā gadā speciāla tehnika sagriež kūdru ķieģelveidīgos blokos, tad tos divreiz ar rokām pārkrauj, lai vējš un saule kūdru izžāvētu, tad kūdru izved no purva un sakrauj milzīgās grēdās, kur tā paliek pat līdz nākamajam pavasarim, nosegta ar biezu plēvi. Kad kūdra ir sasniegusi noteiktu gatavību, to var realizēt pircējiem. Produkcijas pircēji vēlas, lai kūdra būtu pēc iespējas sausāka, kūdra tiek uzskaitīta un apmaksāta kubikmetros un, saprotams, ka neviens nav ieinteresēts pa Eiropu vadāt ūdeni.

Kad purvā ir noņemts gabalkūdras slānis, paliek frēzkūdra. Frēzkūdra tiek šķirota trīs dažādās frakcijās. Pie tam augstāka cena ir rupjākajai kūdrai, smalkākā, kas faktiski ir gandrīz putekļi, ir pati lētākā.

Kūdras ražošanai ir izteikti sezonāls raksturs. Ja vasaras periodā šajā nozarē uzņēmums nodarbina līdz 50 cilvēku, tad ziemā paliek 12 līdz 15 strādnieku, kas nodarbojas ar tehnikas remontu, apauguma novākšanu, pievadceļu ierīkošanu.

Gadā, atkarībā no laika apstākļiem, uzņēmums saražo 20 līdz 25 tūkstošus kubikmetru. Šogad labvēlīgs kūdras ieguvei bija maijs, tiesa sekoja jūnijs ar nepastāvīgiem laika apstākļiem. Kūdrinieki, protams, cer, ka turpmākā vasara būs sausa un silta.

Āris Upenieks

Foto no «Meliors Krauja» arhīva

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.