Gatavojas regulētajai dedzināšanai

 

Janis-A_cv

Meža regulētā dedzināšana ir nesen uzsākts neparasts biotopa apsaimniekošanas veids Latvijā, kas daudziem nav pieņemams.

Iepriekšējā «Meža Avīzē» jau stāstījām par meža biotopu atjaunošanas projektu Gaujas nacionālajā parkā «For–rest».  Projekta apsaimniekošanas darbu koordinatoram Jānim Andrušaitim uzdots sagatavot poligonu sausā priežu mežā Raiskuma pagastā, kurā veiks regulēto dedzināšanu. Viens no iepriekšējo gadu regulētās dedzināšanas veikumiem atrodas Vecumnieku novadā.

Process jāizplāno

Kā «Meža Avīzei» atklāja Jānis Andrušaitis, iepriekšējā gadā projekta darba grupa bijusi pieredzes apmaiņas braucienā Somijā, kur pieredze šajā jautājumā ir daudz lielāka. Lai veiktu regulēto dedzināšanu, nepietiek ar siltiem un sausiem meteoroloģiskajiem apstākļiem, ir jāveic virkne priekšdarbu.

«Vispirms darba grupa pieredzējušā meža ekologa Viestura Lārmaņa vadībā izvēlējās meža nogabalus, kuros veikt šo aktivitāti. Raugoties ilgtermiņā, regulētā dedzināšana, lai atjaunotu sauso priežu mežu biotopus, plānota apmēram 300 hektāru lielā platībā. Tomēr dedzināšana nenotiks vienā gadā. Tā plānota līdz 2050. gadam, gadā izdedzinot vidēji 6 hektārus sauso priežu mežu. 2014. gadā plānots dedzināt vismaz 8 hektārus meža.

«Raiskuma pagastā regulētā dedzināšana plānota 35–48 gadus vecā priežu mežā. Marta sākumā iezīmējām poligona robežas. Pa tā perimetru veikta koku izzāģēšana 4 metrus platā joslā, lai traktors var vieglāk uzart drošības līniju. Izzāģēti arī ap 4–5, rēķinot uz vienu poligona hektāru, ap 200 m2 lieli atvērumi. Priedes un egles nav izvāktas, bet gan kalpos kā degmateriāls. Gar atvēruma malām izveidoti augstie celmi. Plānots daļai koku veikt gredzenošanu. Arī pārējā platībā izzāģēta lielākā daļa no otrā stāva eglēm. Tās varētu veicināt ugunsgrēka intensitāti tieši poligona centrālajā daļā. Pēc meža ugunsgrēka plānots, ka lielākā daļa priežu izdzīvos. Sagaidāma dabiskā atjaunošanās ar priedi atvērumos, līdz ar to nākotnē veidojot dažāda vecuma mežaudzi,» skaidro Jānis Andrušaitis.

Rūpēs par ķērpjiem un vabolēm

Poligonā, iespējams, tiks veicināta degumu mīlošu sugu ekoloģiskās nišas atjaunošanās. Kā viena no tām varētu būt deguma krāšņvabole, kuras kāpuri var attīstīties tikai degušā koksnē.

Redakcijas piebilde

Daudziem meža īpašniekiem gan nav izprotama šāda meža apsaimniekošanas prakse dabas daudzveidības saglabāšanas nolūkos, jo nav izvērtēti  visi  ieguvumi un zaudējumi, nav piedāvāti dažādi veidi, kā sasniegt mērķi, kā arī nav informēta sabiedrība, uzklausīts un izvērtēts sabiedrības viedoklis.

Raimonds Mežaks, mežkopis

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.