ES atbalsts mežsaimniecības infrastruktūras attīstībai

Lauku atbalsta dienests  no 2016. gada 21. novembra līdz 2016. gada 21. decembrim izsludina projektu iesniegumu pieņemšanu apakšpasākumā «Atbalsts ieguldījumiem lauksaimniecības un mežsaimniecības infrastruktūras attīstībā».

Kārtā pieejamais publiskais finansējums fiziskām personām, juridiskām personām, lauku saimniecībām un pašvaldībām – EUR 6 015 013; bet valsts nozīmes meliorācijas sistēmu apsaimniekotājiem vai tiesiskajiem valdītājiem – EUR 36 596 500.

Apakšpasākuma  mērķis ir uzlabot infrastruktūru, kas attiecas uz lauksaimniecības attīstību, meža ražības paaugstināšanu, audzes veselības un kokmateriālu kvalitātes uzlabošanu, saglabājot un uzlabojot meža ilgtermiņa ieguldījumu globālajā oglekļa apritē, uzturot bioloģisko daudzveidību un nodrošinot klimata pārmaiņu mazināšanu, kā arī lauksaimniecības un mežsaimniecības nozares konkurētspējas paaugstināšanu.

Atbalstāmās aktivitātes: 1) meliorācijas sistēmu pārbūve un atjaunošana, tai skaitā pārbūvētajam vai atjaunotajam meliorācijas objektam piegulošo ceļu pārbūve vai atjaunošana (bez seguma); 2) laukumu būvniecība vai pārbūve pie ražošanas objektiem un ražošanas objektu pievadceļu būvniecība un pārbūve (bez cietā seguma); 3) pārbūvētajam vai atjaunotajam meliorācijas objektam piegulošo ceļu un ražošanas objektu pievadceļu izveidošana ar betona plākšņu klājumu lauksaimniecībā izmantojamu augsto sūnu purvā vai izstrādātā kūdras purvā.

Projektu iesniegumus iesniedz, izmantojot LAD elektroniskās pieteikšanās sistēmu vai ievērojot Elektronisko dokumentu likumu, vai personīgi LAD reģionālajās lauksaimniecības pārvaldēs vai LAD Centrālajā aparātā. Projekta iesniegumi, kas tiks saņemti pasta sūtījuma veidā, netiks pieņemti un reģistrēti.

Atbalsta pretendents ir:

1) Meliorācijas sistēmu pārbūvei un atjaunošanai, tai skaitā pārbūvētajam vai atjaunotajam meliorācijas objektam piegulošo ceļu pārbūvei vai atjaunošanai (bez seguma): • lauku saimniecība, kas plāno īstenot projektu lauksaimniecības vai meža zemē; • juridiska persona, kuras pamatkapitālā privātā kapitāla daļa ir vairāk nekā 50 procenti un kura plāno īstenot projektu lauksaimniecības vai meža zemē; • pašvaldība (arī pašvaldības kapitālsabiedrība), kas veiks pašvaldības nozīmes koplietošanas meliorācijas sistēmu pārbūvi vai atjaunošanu lauksaimniecības vai meža zemē; • valsts nozīmes meliorācijas sistēmu apsaimniekotājs vai tiesiskais valdītājs; • fiziska persona, kuras īpašumā ir mežs un kura plāno īstenot projektu meža zemē.

Iepriekš minētie pretendenti (izņemot valsts SIA «Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi») var īstenot 1 kopīgu projektu, ja starp kopprojekta dalībniekiem ir noslēgts notariāli apliecināts līgums un pēc kopprojekta īstenošanas tiek pārbūvēta vai atjaunota 1 koplietošanas meliorācijas sistēma, kura regulē ūdens režīmu vismaz 2 zemes īpašumos ar kopēju robežu. Kopprojekta līgumu iesniedz un atbalstu saņem viens no meliorācijas sistēmas īpašniekiem vai tiesiskajiem valdītājiem.

2) Lauksaimniecības infrastruktūras attīstībai – laukumu būvniecībai vai pārbūvei pie ražošanas objektiem un ražošanas objektu pievadceļu būvniecībai un pārbūvei (bez cietā seguma): • kooperatīvā sabiedrība; • lauku saimniecība – juridiska vai fiziska persona, kas ražojusi lauksaimniecības produktus un guvusi ieņēmumus no lauksaimniecības produkcijas  pārdošanas pēdējā noslēgtajā gadā.

Atbalsta saņemšanas nosacījumi:

1) Pretendenta īpašumā, nomā vai tiesiskajā valdījumā ir:

• meliorācijas kadastrā reģistrēta pārbūvējama vai atjaunojama meliorācijas sistēma; • zeme, uz kuras plānots attīstīt lauksaimniecības infrastruktūru, – ja projektā tiek plānota infrastruktūras attīstība – laukumu būvniecība vai pārbūve pie ražošanas objektiem un ražošanas objektu pievadceļu būvniecība un pārbūve (bez cietā seguma); • zeme, uz kuras plānota meliorācijas sistēmas pārbūve vai atjaunošana.

Nomas gadījumā nomas līgumam jāparedz meliorācijas sistēmas pārbūvi, atjaunošanu vai lauksaimniecības infrastruktūras attīstību.

2) Atbalstu meliorācijas sistēmas pārbūvei vai atjaunošanai piešķir, ja tā atbilst vismaz vienam no šādiem nosacījumiem:

• meliorācijas sistēmā būvdarbi veikti pirms vairāk nekā 15 gadiem; • projektā paredzētajos meliorācijas sistēmas atjaunošanas darbos izrokamās grunts apjoms, rēķinot tikai vaļējo meliorācijas sistēmu izbūvē izraktās grunts apjomu, ir vismaz 30 % no atjaunojamās meliorācijas sistēmas izbūvē izraktās grunts apjoma (kubikmetros).

3) Normatīvajos aktos par riska ūdensobjektiem noteiktajos riska ūdensobjektu sateces baseinos atbalstu par meliorācijas sistēmu pārbūvi un atjaunošanu saņem tikai par videi draudzīgu meliorācijas sistēmu izveidi:

• Sedimentācijas baseini – lauksaimniecības un meža zemes nosusināšanas sistēmu ūdensnoteku (ūdensteču, novadgrāvju) gultņu paplašinājumi un padziļinājumi ar ūdeni izskalojamo produktu sedimentācijai un bioloģiskai akumulācijai (nostādinātājbaseini); • Divpakāpju meliorācijas grāvji – divpakāpju salikts ūdensnotekas gultnes šķērsprofils, veidojot vai saglabājot izveidojušās mākslīgas palienes ar nostiprinājumiem vai bez tiem; • Akmeņu krāvumi – projektējot atjaunojamas vai pārbūvējamas ūdensnotekas vai novadgrāvja trasi, garenslīpumu un šķērsprofilu, gultnē atstāj lielos akmeņus vai veido akmeņu krāvuma krācītes; • Meandrēšana – ūdensnotekas gultnes sīklīkumainības veidošana, atjaunojot vecās gultnes posmus vai veidojot jaunus līkumus; • Kontrolētā drenāža – divpusējā mitruma regulēšanas konstrukcijas drenu kontrolakās vai uz drenu kolektoru iztekām; • Mākslīgie mitrāji – mākslīgi veidoti mitrāji ūdens piesārņojuma piesaistei ar virszemes vai pazemes plūsmu.

Atbalstu nepiešķir meliorācijas sistēmas pārbūvei vai atjaunošanai:

• Natura 2000 teritorijās, īpaši aizsargājamo dabas teritoriju stingrā režīma, dabas lieguma un dabas parka režīma zonās (izņemot, ja meliorācijas sistēmu pārbūvi vai atjaunošanu paredz Natura 2000 teritorijas vai īpaši aizsargājamās dabas aizsardzības plāns) un mikroliegumos vai bioloģiski vērtīgajos zālājos; • dabiskās ūdenstecēs.

Atbalsta intensitāte:

• Meliorācijas sistēmu pārbūve un atjaunošana – 60%; • Videi draudzīgu meliorācijas sistēmu ierīkošana – 80%; • Meliorācijas sistēmu pārbūve vai atjaunošana kopprojektos – 70%; • Pašvaldības nozīmes koplietošanas meliorācijas sistēmas – 90%; • Meliorācijas sistēmu pārbūve un atjaunošana valsts nozīmes sistēmās – 100%; • Laukumi, pievadceļi u. tml. infrastruktūra kooperatīvajām sabiedrībām – 40%; • Laukumi, pievadceļi u. tml. infrastruktūra lauku saimniecībām, t.sk. jaunajiem lauksaimniekiem – 40%.

Maksimālās attiecināmās izmaksas apakšpasākumā  2014–2020 periodā vienam atbalsta pretendentam:

• lauku saimniecībai, fiziskai personai saimnieciskās darbības veicējam, kura īpašumā ir mežs, juridiskai personai, kuras pamatkapitālā ir vairāk nekā 50 % privātā kapitāla daļu, pašvaldībai (arī pašvaldības kapitālsabiedrībai, kas veiks pašvaldības nozīmes koplietošanas meliorācijas sistēmu pārbūvi vai atjaunošanu) meliorācijas sistēmu pārbūvei un atjaunošanai (gan viena īpašnieka, gan koplietošanas), t.sk. meliorācijas objektam pieguloša ceļa pārbūvei un atjaunošanai – kopējā attiecināmo izmaksu summa nav lielāka par EUR 300 000;
• valsts nozīmes meliorācijas sistēmu apsaimniekotājam meliorācijas sistēmu pārbūvei un atjaunošanai (gan viena īpašnieka, gan koplietošanas), t.sk. meliorācijas objektam pieguloša ceļa pārbūvei un atjaunošanai – kopējā attiecināmo izmaksu summa ir bez ierobežojuma;
• lauksaimniekam lauksaimniecības infrastruktūras (laukumi pie ražošanas objektiem, pievadceļi) attīstībai – būvniecība, pārbūve un atjaunošana – kopējā attiecināmo izmaksu summa ir EUR 50 000;
• kooperatīvā sabiedrībai lauksaimniecības infrastruktūras (laukumi pie ražošanas objektiem, pievadceļi) attīstībai – būvniecība, pārbūve un atjaunošana – kopējā attiecināmo izmaksu summa ir EUR 300 000.
• valsts un valsts nozīmes meliorācijas sistēmu pārbūves un atjaunošanas gadījumā attiecināma ir finanšu rezerve neparedzētiem izdevumiem – ne vairāk kā līdz 5 % no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām.

Avots: Lauku atbalsta dienests