Enerģētiskā koksne granulu ražošanai

Tīro tehnoloģiju klastera seminārs atklāj biokurināmā rezervju izmantošanas iespējas. Novembra beigās Limbažu novada Umurgas pagasta kultūras namā notika Tīro tehnoloģiju klastera jeb «Cleantech Latvia» seminārs.

Ar Eiropas reģionālās attīstības fonda un Eiropas Savienības atbalstu semināru «Enerģētiskās koksnes audzēšana granulu ražošanai, biomasas ieguve, īpašības, koksne un citi izejmateriāli granulu ražošanai» organizēja Tīro tehnoloģiju klasterī ietilpstošie uzņēmumi – Rēzeknes speciālās ekonomiskās zonas SIA «New fuels», Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūts un Latvijas Valsts mežzinātnes institūts «Silava».

Pēta jaunaudžu kopšanas mehanizācijas risinājumus

Lai uzzinātu jaunāko par enerģētiskās koksnes ieguves un izmantošanas īpatnībām apkurei domāto granulu ražošanā un dažādu materiālu piemērotību granulu ražošanai, pasākumā pulcējās vairāk nekā 50 meža nozares profesionāļi un citi interesenti. Semināra atklāšanā ievadvārdus par pētījumiem un tehniskajiem risinājumiem jaunaudžu kopšanas mehanizācijas jomā teica Latvijas Valsts mežzinātnes institūta «Silava» vadošā pētniece Dagnija Lazdiņa. Viņa iepazīstināja ar Tīro tehnoloģiju klasteri, kuru finansē Latvijas investīciju un attīstības aģentūra Klasteru programmas ietvaros.  Klasteris apvieno zinātniekus, uzņēmējus un ražotājus, ar kuriem kopā notiek konkrētu produktu izpēte un popularizēšana, kā arī iesaistīto speciālistu izglītošana un uzņēmumu iesaistīšana dažādos Eiropas Savienības projektos. Tīro tehnoloģiju klasterī ietilpst arī ūdens, nano tehnoloģiju un atkritumu apsaimniekošanas sektors.

Enerģētiskās koksnes ieguve lapu koku jaunaudzēs

Kā nākamais pasākumā uzstājās Latvijas Valsts mežzinātnes institūta «Silava» zinātniskais asistents Uldis Prindulis. Viņa pētījumi saistīti ar enerģētiskās koksnes ieguvi lapu koku audzēs, veicot jaunaudžu kopšanu. Uldis Prindulis uzsvēra, ka kopšanas cirtes mērķis ir kokaudzes koku sugu sastāva un biezuma veidošana, lai palielinātu mežaudzes vērtību pirms galvenās cirtes. Statistikas dati rāda, ka Latvijas privātajos mežos ir pietiekoši daudz savlaicīgi nekoptu jaunaudžu. Pēc pētnieka domām, daļa no šīm audzēm ir piemērota mašinizētai biokurināmā sagatavošanai. Efektīvi būtu izmantojamas koku galotnes un mazo dimensiju stumbri, kurus parasti kopšanas cirtēs atstāj kā nelikvīdu. Pēc Latvijas Valsts mežzinātnes institūta «Silava» rīcībā esošās informācijas mehanizētu biokurināmā sagatavošanu novēlotā jaunaudžu kopšanas cirtē būtu iespējams veikt 132 tūkstošus hektāru lielā platībā. Paredzams, ka nākotnē tirgū palielināsies pieprasījums pēc biokurināmā. Lai sniegtu rekomendācijas mežu īpašniekiem, nepieciešams turpināt pētījumus par ražīgas, kvalitatīvas un mehanizētas sīkkoksnes ieguves iespējām lapu koku jaunaudzēs.

Sīkkoksnes un jaunās koksnes izmantošana granulu ražošanā

Pasākumā biokurināmā ražotājus pārstāvēja Mairis Reiziņš no Rēzeknes brīvās ekonomiskās zonas uzņēmuma SIA «New Fuels». Tā pamatnodarbošanās saistīta ar apkurei domāto granulu ražošanu. Mairis Reiziņš atklāja, ka bioenerģijas biznesā darbojas vairāk kā desmit gadus un labi pārzina ar to saistītās problēmas. Arvien aktuālāka kļūst izejmateriāla sagāde, jo Vidzemes un Latgales reģionā granulu ražotņu skaits ar katru gadu palielinās. Kurināmo granulu ražošanā SIA «New Fuels» pamatā izmanto koku zarus. Viena no galvenajām prasībām ir tāda, ka piegādātā materiāla pelnu saturam jābūt mazākam par 3 procentiem. Zaru mitrums nav tik būtisks, tie var būt ar skujām. Raksturojot pašreizējo kurināmo granulu tirgus situāciju, Mairis Reiziņš uzsvēra, ka attīstība iet ar pozitīvu tendenci. Kurināmo granulu ražošanā izmanto gan skuju koku, gan arī lapu koku izejmateriālu. Premium klases jeb gaišas krāsas granulu sastāvā 80 procentu sastāda skuju koku izejmateriāls, bet lapu koku izejmateriāls – ap 20 procentu. Savukārt industriālo granulu sastāvā vairāk jeb ap 70 procentiem būs lapu koku izejmateriāls. Interesanti, ka granulu ražošanā netiek pielietotas mākslīgās saistvielas, jo skuju koku sveķi kalpo kā dabīgā saistviela.

Ātraudzīgo koku sugu koksnes īpašības

Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūta pētnieks Uldis Grīnfelds klātesošos iepazīstināja ar koksnes ķīmisko komponenšu – celulozes, lignīna, hemicelulozes un ekstraktvielu izmantošanas iespējām. Celulozes tradicionālais izmantošanas veids ir papīra ražošana. Tomēr attīstoties tehnoloģijām, ar kuru palīdzību celulozi iespējams ķīmiski un fizikāli modificēt, tās izmantošana mūsdienās ir krietni vien plašāka. Nanokompozīti, filmas un aerogēli ir tikai daži no celulozes izmantošanas veidiem. Lignīnu un koksnes ekstraktvielas veiksmīgi var izmantot medicīnā, kā bioloģiski aktīvu vielu. Savukārt hemicelulozi var izmantot biodegvielas un etiķskābes radīšanā. Uldis Grīnfelds atklāja, ka Latvijā ir izveidota datu bāze, kurā atrodami pētījumu laikā iegūtie rezultāti par parasto priedi, parasto egli, klinšukalnu priedi, āra bērzu, parasto apsi un kārklu. Līdz šim pētītie koksnes parametri ir celulozes šķiedru iznākums, lignīna saturs, šķiedru ģeometrija, atlējumu mehāniskās īpašības un koksnes elementārsastāvs.

Jaunaudžu kopšanas tehnikas demonstrējumi

Kvalitatīva un piemērota koksne un zināšanas par pieejamajiem resursiem, to izmantošanu un apstrādi ir būtiski priekšnosacījumi mežizstrādes maksimālai efektivitātei un peļņas gūšanai. Prasībām atbilstošu koksnes granulu ražošanai ir nepieciešami piemēroti izejmateriāli un atbilstoša resursu kopšana. Šī iemesla dēļ pasākuma apmeklētāji tika aicināti noskatīties arī tehnikas demonstrāciju, kurā tika rādīts jaunākais un modernākais harvarders jaunaudzes kopšanai papildus semināram, kurā tika sniegta informācija par kvalitātes prasībām un dažādām iespējām šo prasību izpildei – nepieciešamajiem izejmateriālu apjomiem, koksnes piemērotību kvalitatīva produkta ieguvei, biomasas ieguvi un tās īpašībām.

Raimonds Mežaks, mežkopis