Ekonomika turpina strauju izaugsmi

Tāpat kā 2017. gada nogalē, arī šā gada 1. ceturksnī iekšzemes kopprodukts (IKP) Latvijā audzis par 4,2%, salīdzinot ar iepriekšējā gada 1. ceturksni.
Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem, nozaru griezumā straujākais IKP pieaugums gada sākumā vērojams būvniecībā. Nozares izaugsmi nodrošina Eiropas Savienības struktūrfondu projektu īstenošanas intensitātes pieaugums, kā arī privātās investīcijas, tai skaitā biroju un tirdzniecības ēku būvniecībā. 1. ceturksnī būvniecības apjomi bija par 35,7% lielāki nekā pirms gada.
Ļoti strauji pieauguma tempi 1. ceturksnī bija arī mežsaimniecības nozarē – gada griezumā kāpums par 22%, kas saistīts ar labvēlīgākiem laikapstākļiem un iespēju veikt mežistrādi pēc ilgstošajām lietavām pērnā gada rudenī. Augsti izaugsmes rādītāji bija arī atsevišķās pakalpojumu nozarēs.
Apstrādes rūpniecībā šogad 1. ceturksnī ir lēnāki izaugsmes rādītāji nekā 2017. gadā – šogad pirmajos trīs mēnešos bija saražots par 2,4% vairāk produkcijas nekā pirms gada. Nozīmīgākie pieaugumi bija vērojami ķīmiskajā rūpniecībā, nemetālisko minerālu ražošanā un metālapstrādē. Lēnāku apstrādes rūpniecības izaugsmi 1. ceturksnī ietekmēja vājāki darbības rādītāji martā, kad saruka ražošanas apjomi lielākās apstrādes rūpniecības apakšnozarēs – kokapstrādē un pārtikas rūpniecībā.
2018. gada sākumā turpina sarukt dzelzceļā un ostās pārvadāto un pārkrauto kravu apjomi, kas negatīvi ietekmē transporta un uzglabāšanas nozari. Vērtējot no IKP izlietojuma aspekta, jāatzīmē ļoti straujais investīciju pieaugums. Investīciju apjomi 1. ceturksnī bija par 19,4% lielāki nekā pirms gada. Lielā mērā to sekmēja būvniecības straujā izaugsme – ieguldījumi mājokļos un būvēs šī gada 1. ceturksnī gada griezumā pieauga par 41%.
Joprojām stabili aug privātais patēriņš, kas šogad 1. ceturksnī pieauga par 4,2% salīdzinājumā ar iepriekšējā gada 1. ceturksni. Privāto patēriņu joprojām uztur darba samaksas pieaugums un nodarbinātības kāpums.
Preču eksporta 1.ceturksnī bija par 5% lielāks nekā pirms gada, ko būtiski ietekmēja mehānismu un ierīču, koksnes un tās izstrādājumu, kā arī graudaugu eksports. Valstu griezumā būtiskākais preču eksporta apjomu pieaugums šogad ir vērojams uz ASV, Zviedriju, Krieviju un Somiju.
Ņemot vērā ekonomisko izaugsmi mūsu lielākajā eksporta tirgū – ES valstīs, kā arī pieejamās ES fondu investīcijas, sagaidāms, ka stabila ekonomikas izaugsme saglabāsies. Ekonomikas ministrija prognozē, ka arī kopumā 2018. gadā IKP varētu palielināties par 4,2 procentiem.
Avots: Ekonomikas ministrija

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.