Ekonomikā progress

Pēc lēnākas izaugsmes 2.ceturksnī, gada otrajā pusē ekonomikas attīstība ir nedaudz straujāka. Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes publicētajiem datiem 3.ceturksnī iekšzemes kopprodukts (IKP) bija par 2,9% lielāks nekā iepriekšējā gada atbilstošajā periodā.

Nozaru griezumā straujš kāpums 3.ceturksnī bija vērojams lauksaimniecībā un mežsaimniecībā. Gada griezumā nozares pieaugums sasniedza 13,4%, galvenokārt pateicoties pieaugumam augkopībā. Apstrādes rūpniecībā 3.ceturknī ražošanas apjomi palielinājās par 4,1%. Ražošanas apjomu samazinājumu kokapstrādes, ķīmiskās rūpniecības un dzērienu ražošanas nozarēs kompensēja pieaugums pārtikas rūpniecībā, metālapstrādē, elektronisko iekārtu, kā arī būvmateriālu ražošanā.

Lai arī 2019.gadā ekonomikas kāpums Latvijā ir kļuvis mērenāks, tomēr tas joprojām ir viens no straujākajiem ES. Gada deviņos mēnešos IKP pieauga par 2,5%. Izaugsmes tempu sabremzēšanos noteica gan iekšējie faktori (ES fondu investīcijas sasniegušas maksimumu, norises finanšu sektorā u.c.), gan arī ārējie faktori (globālo tirdzniecības attiecību pārskatīšana, Brexit, lēnāka izaugsme ES valstīs). Var sagaidīt, ka augstāk minētie globālie faktori ietekmēs Latvijas izaugsmi arī 2020. gadā, kas atsauksies uz Latvijas eksporta iespējām. Vienlaikus sagaidāms, ka saglabāsies pozitīvas tendences uz iekšējo pieprasījumu orientētajās nozarēs.

Ekonomikas ministrija prognozē, ka kopumā 2019.gadā ekonomika pieaugs par 2,5% un līdzīgā tempā arī 2020.gadā.

Avots: Ekonomikas ministrija