Ekoloģiskie koki – priekš putniem

Pavasaris savvaļas dzīvnieku vairošanās laiks, kad tradicionāli pastiprināta uzmanība tiek pievērsta putniem un to dzīves kvalitātei.

Normatīvajos aktos, atkarībā no teritorijas veida, noteikti dažādi mežsaimniecisko darbu ierobežojumi, tomēr tur nav paskaidrots, kāpēc ir šādi ierobežojumi. Lai to saprastu, jāizprot putnu bioloģija. Par to vislabāk var pastāstīt cilvēks, kurš putnus pēta, tādēļ atbildes uz neskaidriem jautājumiem sniedz pieredzējušais ornitologs Gaidis Grandāns.

Vairums ierobežojumu – putnu vajadzību dēļ

Lielākā daļa no visiem mežsaimnieciskās darbības ierobežojumiem  pastāv putnu ligzdošanas dēļ. Pavasara sezonā mežsaimnieciskās darbības ierobežojumi parasti stingrāki ir īpaši aizsargājamās dabas teritorijās. Piemēram, dabas parkos meža darbiem ierobežojumi ir no 15. marta līdz 31. jūlijam.

Lai efektīvi aizsargātu putnus, visbiežāk veido mikroliegumus. Tos varētu saukt par mazajiem rezervātiem, jo tur ir gandrīz pilnīgi aizliegta mežsaimnieciskā darbība.

Minimālā mikrolieguma platība ir 2 hektāri. Tos parasti veido dzeņiem, apodziņiem un meža balodim. Paši lielākie mikroliegumi tiek veidoti medņiem. Tie pamatā atrodas valsts mežā un to platība var sasniegt pat 60 hektārus. Lai samazinātu saimnieciskās darbības ietekmi, mikroliegumiem parasti veido buferjoslas. Medņa mikroliegumam tās platība var sasniegt 300 hektārus, melnajam stārķim 100 hektārus. Buferjoslās saimnieciskā darbība aizliegta putnu ligzdošanas laikā. Kopumā Latvijā pašlaik ir aptuveni 2500 mikroliegumu, kas pamatā ir veidoti putniem. Pēc platības lieluma dominē mazā ērgļa, melnā stārķa un medņa mikroliegumi.

Katrai sugai savas prasības

Saimniekojot mežā, putniem ļoti nozīmīgi ir cilvēku atstātie ekoloģiskie koki. Saglabājami resnākie, augtspējīgākie un ģenētiski vērtīgākie koki. Ekoloģiskos koku izvēlas daudzas putnu sugas, jo šajās vietās ir zemāks plēsonības risks. Putniem ar platu spārnu plētumu, piemēram, jūras ērglim, šai vietai ir vieglāk pielidot.

Latvijā sastopamas četras dzeņu sugas, kuru ligzdošanās vietās var veidot mikroliegumus – trīspirkstu dzenis, vidējais dzenis, baltmugurdzenis un zaļā dzilna. Lai arī mikrolieguma platība var sasniegt 2 – 10 hektārus, šī teritorija aizsargā tikai nelielu daļu no ligzdošanas un barošanās teritorijas.

Trīspirkstu dzenis

Latvijā ir 3–5 tūkstoši trīspirkstu dzeņu pāru. Tiem nepieciešami skuju koku meži, jo barībā tie patērē mizgraužu kāpurus. Tie atrodami meža nogabalos ar nokaltušām eglēm, kurām nav nokritusi miza. Šim dzenim ir mazs knābis, tādēļ tas nespēj iekalties dziļi koksnē bet lupina mizu. Reālais ligzdošanas iecirknis var sasniegt 30 hektārus.

Baltmugurdzenis

Baltmugurdzenis ir Eiropā retākā dzeņveidīgo putnu suga, kam nozīmīgi ir lapu koku meži un tajos esoša liela izmēra mirusī koksni. Ziemas periodā šie putni patērē kukaiņu kāpurus, kas atrodas bērzu, apšu, melnalkšņu un vītolu koksnē. Nepieciešamais mirušās koksnes apjoms svārstās no 17 – 50 kubikmetriem, rēķinot uz vienu hektāra. Latvijā šī putnu suga jūtas labi, jo skaits sasniedz 3 – 5 tūkstošus pāru. Tomēr nav zināms, kā populācija attīstīsies nākotnē. Baltmugurdzeņu ligzdošanai piemēroti ir bebru appludināti bērzu meži.

Vidējais dzenis

Vidējais dzenis Latvijā ir samērā jauna suga, jo tās pirmie eksemplāri tika konstatēti pagājušā gadsimta astoņdesmitajos gados. Kā dzīvesvietu šie putni izvēlas ozolu mežus, parkus, kapus, kā arī vecus kokus māju tuvumā. Šis dzenis ligzdo arī dabiskajos meža biotopos.

Melnā dzilna

Melnā dzilna ir aizsargājama putnu suga, tomēr tai neveido mikroliegumus.

Putns izkaļ kvadrātainas formas dobumu, kurā  ligzdo vienu gadu. Pēc tam dobumu var aizņemt citas putnu sugas – gaigala, zaļā vārna, bikšainais apogs, svīres un citi.

Apodziņš

Apodziņš ir viena no retajām pūču sugām – tas saistīts ar trīspirkstu dzeni. Lai apodziņš varētu dzīvot, tā apdzīvotajā teritorijā jābūt daudz dobumiem. Tos viņš galvenokārt izmanto kā barības slēptuves, kurās viņš uzglabā pamatā grauzējus, piemēram, peles. Sevišķi daudz grauzēji mežā ir izcirtumos, tāpēc pūcēm tur patīk medīt.

Dzeņus un apodziņus dēvē par lietussarga sugām – šie putni ir kā indikators. Ja tie apdzīvo kādu mežu, tad tur būs arī citi reti organismi.

Mazais ērglis

Mazais ērglis ir viena no apdraudētākajām putnu sugām pasaulē. Mūsu valstī ligzdo 1/5 daļa no visas Pasaules populācijas jeb 2000 pāri. Mazais ērglis ziemo Āfrikā. Latvijas apstākļos ligzda atrodas ne tālāk kā 200 metrus no meža vai izcirtuma malas. Ligzda bieži vien atrodas otrā stāva eglē ar nolauztu galotni. Mazajam ērglim nepieciešama mozaīkveida ainava – meži, ganības un pļauti zālāji, bet mirusī koksne tam nav nozīmīga, tāpēc mikroliegumos pieļaujama tās izvākšana 10 kubikmetru apjomā.

Zivju ērglis

Latvijas zivju ērgļu populācija palielinājusies līdz 200 pāriem – tas ir veiksmīgas dabas aizsardzības rezultāts. Šie putni ziemo Āfrikā, bet ligzdo augstākajā ainavas kokā, arī ekoloģiskajos kokos. Mikrolieguma platība: no 2 līdz 10 hektāriem. Putns uzturā patērē zivis un kritušos dzīvniekus. Ligzdas bieži būvē izcirtumos atstātajos ekoloģiskajos kokos. Mikrolieguma teritorija sasniedz 60 hektāru lielu platību, bet buferjosla 300 hektāru lielu platību. Jūras ērglis mēdz būt ļoti agresīvs, reizēm izposta zivju ērgļa un melnā stārķa ligzdas, nogalina to mazuļus. Intensīvas mežsaimnieciskās darbības rezultātā meži kļuvuši skrajāki, līdz ar to melnajam stārķim ir grūtāk patverties no jūras ērgļa.

Vistu vanags

Mikroliegumus veido arī vistu vanagam.

Rīgas un citu pilsētu apkārtnē tas parasti dzīvo kapos un parkos, tomēr mežos ligzdojošā populācijas daļa ir būtiski sarukusi.

Meža balodis

Arī meža balodis ir mikrolieguma suga. Balodis ir dobumperētājs, tam var būt pat 3–4 perējumi gadā. Meža balodis parasti apdzīvo sausus mežus.

Melnais stārķis

Melno stārķu skaits ir samazinājies par 70 procentiem. Šie putni parasti ligzdo uz apses, priedes vai ozola resnākā zara.

Mežirbes

Mežirbju skaits samazinās. Tādēļ, veicot meža izstrādi, būtu svarīgi cirsmā saglabāt pamežu un lielu lazdu pudurus, jo putns ēd lazdu spurdzes.

Zaļā vārna

Zaļās vārnas Latvijā izzūd. Garkalnes apkārtnē saglabājusies neliela, mākslīgi uzturēta populācija. Pašlaik uzskaitīti tikai 30 pāri. Zaļās vārnas barojas ar lielajām vabolēm, piemēram, ūsaiņiem. To attīstībai nepieciešamas liela izmēra kritalas un saulaina vasara. Ja vasaras ir lietainas, tad ūsaiņi neattīstās un zaļajām vārnām nav barības.

Raimonds Mežaks, mežkopis

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.