Pētnieki Ķīnā iestādījuši vairāku sugu kokus – ozolus, dižskābaržus, cipreses, egles un citus, lai noskaidrotu invazīvu kukaiņu sugas, kas varētu radīt draudus nonākot Eiropā no Āzijas.
INRA (Nacionālais lauksaimniecības pētījumu institūts) sekoja stādījumiem četrus gadus, ar mērķi identificēt kukaiņus, kas varētu radīt draudus. Skujkoki neizturēja, izdzīvoja tikai lapu koki.
INRA pētnieki divās Ķīnas vietās (Pekinas un Hangzhou–Fuyang apgabalā) iestādīja septiņas Eiropas koku sugas. Sākotnēji augi bija apmēram 1, 5 metru gari un tika stādīti katrā vietā pa 100 no katras sugas. Pekinā tika iestādīti 400 koki un Fuyangā – 700. Periodiski no 2007. līdz 2011. gadam pētnieki rūpīgi pārraudzīja šo koku kolonizāciju ar ķīniešu kukaiņiem un sēnītēm.
Šajos četros gados, reizi divās nedēļās Fujangā un katru mēnesi Pekinā, katrs koks tika pārbaudīts, lai identificētu un skaitītu kukaiņu kāpurus vai bojājumus, un tad šie kukaiņi tika savākti. Dažādi bojājumi, kas nodarīti lapām, pumpuriem, zariem vai stumbriem, ir identificēti un fotografēti.
Lai sasniegtu maksimālo kolonizācijas līmeni, bija nepieciešami trīs gadi. Tādējādi gandrīz visi koki izdzīvoja pirmajā gadā, tad mirstības rādītājs abās vietās bija ļoti augsts, tomēr būtiskas atšķirības starp sugām. Pēc trīs gadu eksperimentēšanas tikai 99 no 400 Pekinā iestādītajiem kokiem joprojām bija dzīvi. Skujkoki bija miruši (izņemot četrus indivīdus), bet puse no ozoliem bija izdzīvojusi.
Šajos jaunajos stādījumos tika novērotas 104 kukaiņu sugas. Identificētas 38 invazīvu kukaiņu sugas, lielākoties sēklās, un ir pierādīts, ka vismaz sešas no tām var nodrošināt to pilnīgu attīstību Eiropas kokos. Šīs 38 sugas var uzskatīt par potenciāli invazīvām sugām, ja tās tiek ievestas Eiropā. Pārsteidzoši, šķiet, ka lielākā daļa no šīm sugām sākotnēji bija saistītas ar lauksaimniecības kultūraugiem vai augļu kokiem, nevis ar meža koku sugām.
Avots: oclifescience.com