Astoņzobu mizgrauzis apdraud Latvijas mežus

Pēdējo gadu klimatiskie apstākļi Eiropā radījuši labvēlīgus nosacījumus egļu astoņzobu mizgrauža savairošanās uzliesmojumam daudzās Eiropas valstīs. Sausā 2018. gada vasara tiek vainota pie šī bīstamā meža kaitēkļa savairošanās Zviedrijas dienvidu daļā. 2017. gada oktobra vētra tiek vainota pie egļu astoņzobu mizgrauža savairošanās milzīgos apmēros Vācijā. Šāda savairošanās pēdējo gadu laikā novērotas arī Austrijā, Čehijā, Slovākijā, Polijā un citās Eiropas valstīs.

Straujais mizgraužu populācijas pieaugums 2019. gada vasarā liek rūpīgi gatavoties 2020. gada sezonai. Katram meža īpašniekam, kura īpašumā vai valdījumā ir pieaugušas egļu audzes. Pirmais solis ir novērtēt vai iepriekšējā vasarā egļu audzē nav parādījušās kaltušas egles, kas liecina par mizgrauža klātbūtni. Maijā, kad sākas mizgraužu masveida lidošana, jāapseko egļu audzes– jāskatās vai uz egļu stumbra acu augstumā nav pamanāmi mizgraužu ieskreju caurumiņi. Tie ir apmēram 1mm diametrā un no tiem birs brūni mizas milti. Tieši šos mizas miltus ir visvieglāk pamanīt, jo tie krājas zaru žāklēs un pie sakņu kakla. Maldīgs ir priekšstats, ka par mizgraužu uzbrukumu liecina koka stumbra sveķošana. Parasti notecējuši sveķi liecina par lauztiem zariem vai citām mehāniskām brūcēm. Ja mizgrauzis ir sekmīgi kolonizējis egli, nekādi nosveķojumi nav redzami. Ja egle ir sekmīgi atvairījusi mizgraužu uzbrukumu, tad var būt redzamas atsevišķās nelielas sveķu lāsītes uz stumbra.

Ja mežā ir novēroti svaigi mizgraužu bojājumi, jāvēršas Valsts meža dienestā, vai pie speciālistiem LVMI «Silava», lai novērtētu situāciju. Nekādā gadījumā, šo vienu atrasto koku nedrīkst nozāģēt un izvest no meža mizgraužu lidošanas laikā, jo nozāģējot koku, tiek izveidota pulcēšanās vieta mizgraužiem – ciršanas atliekas (skaidas, celms, skujas) izdala gaistošas vielas, kas pievilina mizgraužus no liela attāluma. Nozāģējot vienu koku pēc mēneša iegūstam 3–5 svaigi kaltušus kokus. Ja tas ir tikai viens vai divi koki audzes vidū, tad tos var nozāģēt ziemā. Svaigi kaltušās egles fizikālās īpašības nezaudē. Šādas egles var zāģēt dēļos, ko izmantot saimniecībā. Tirgus vērtība, gan būtiski samazinās jo sēnes, ko mizgrauzis pārnēsā izraisa baļķu zilēšanu aplievas daļā.

Ja mizgrauža bojātas egles ir lielā skaitā, tad šādu audzi jācērt sanitārajā cirtē nozāģējot visas – gan dzīvās, gan nokaltušās egles. Cērtot tikai svaigi kalušās egles mizgrauzis strauji savairojas atstātajās eglēs un audzi tāpat rudenī nākas nocirst. Tieši šādiem gadījumiem ir paredzēts punkts Ministru kabineta noteikumos Nr. 935: «Egļu mežaudzēs, kurās egļu astoņzobu mizgrauža svaigi invadēto egļu apjoms ir lielāks par 20 % un egles ir vienmērīgi izkliedētas pa visu mežaudzi, mežaudzes kritiskā šķērslaukuma skaitlisko vērtību reizina ar koeficientu 1,5».

Egļu audzi, kurā mizgrauzis savairojies nevar «izārstēt», bet šādu audzi var izmantot, lai mazinātu risku citām egļu audzēm. Ja bojātai egļu audzei tuvumā atrodas vērtīga nebojāta egļu audze, tad, nocērtot bojāto egļu audzi tajā var izvietot feromonu slazdus. Mizgraužu ķeršanai piemērotos slazdos ievieto pievilinātāju kas ir mākslīgi sintezēts šī mizgrauža pulcēšanās feromons. Tieši šādus feromonu slazdus izmanto arī mizgraužu populācijas monitoringā. Vienā slazdā var iekrist pat vairāk par 40000 vabolēm. Šādus feromonu slazdus liek grupās 3–5 slazdus vienā grupā cirsmās, kurās skujkoku ciršanas atliekas ir vairāk par 25% no kopējā ciršanas atlieku daudzuma un 500 metru attālumā ir kāda egļu audze, kuru vēlamie pasargāt. Ja tuvumā egļu audžu nav, tad feromonu slazdu lietošana nav mērķtiecīga, jo, lai gan egļu astoņzobu mizgrauzis spēj nolidot vairākus desmitus kilometrus, lidojot lielākus attālumus, mizgrauži izklīst un apdraudējums augošiem kokiem samazinās. Feromonu slazdus nedrīkst likt tuvāk par 30m no pieaugušas augošas egles, jo mizgrauzi nav viegli piemānīt un slazda vietā tas «iekritīs» kokā. Jāsaka ka feromonu slazdu efekts ir samērā neliels. Tikai sistemātiska, plānota šo slazdu lietošana dod sinerģisku efektu, kas sekmē mizgraužu savairošanās izbeigšanu. Ja feromonu slazdus lieto nepareizi, ļaunums, kas no tā rodas, ir nesalīdzināmi lielāks par labumu, ko varam iegūt slazdus lietojot pareizi. Līdz ar to slazdu lietošanā stingri jāievēro to lietošanas noteikumi.

Šobrīd ZM Meža departaments strādā pie egļu aizsardzības plāna. Tiek plānots, ka jebkurš meža īpašnieks, kura izstrādātā cirte būs piemērota feromonu slazdu lietošanai varēs tikt pie šādiem slazdiem un arī šo slazdu izvietošanu, tīrīšanu un novākšanu nodrošinās valsts. Īpašniekam jāvēršas Valsts meža dienestā un mežzinis izvērtēs cirsmas piemērotību mizgraužu samazināšanas mērķiem.

Avots: Zemkopības ministrija