Egils Levits dod solījumu dabai

Valstu un valdību vadītāji no vairāk nekā 70 valstīm ANO Ģenerālā asamblejā ir pauduši «Līderu solījumu dabai».

ANO Ģenerālajā asamblejā pasaules līderi apņēmušies apturēt dabas izzušanu līdz 2030. gadam. Valsts prezidents Egils Levits pievienojies līderiem no 64 valstīm, atbalstot Līderu solījumu dabai. Mūsu atbildība ir aizsargāt dabu visā tās daudzveidībā un Latvija atbalsta daudzpusējos centienus, lai to pārvērstu rīcībā!

«Līderu solījuma dabai» galvenie solījumi

Uzsākt steidzamu rīcību, lai līdz 2030. gadam novērstu bioloģiskās daudzveidības samazināšanos ilgtspējīgas attīstības nolūkā, tostarp:

1. Globāla bioloģiskās daudzveidības satvara izstrāde un tā pilnīga ieviešana pēc 2020. gada, kas nākamgad jāpieņem ANO Bioloģiskās daudzveidības konvencijas pušu sanāksmē Kunmingā, Ķīnā;

2. Pāreja uz ilgtspējīgiem ražošanas un patēriņa modeļiem un ilgtspējīgām pārtikas sistēmām, kas apmierina cilvēku vajadzības un veidotas atbilstoši resursu iespējam un vide nosacījumiem;

3. Ilgtspējīga ūdeņu ekosistēmu pārvaldība, piesārņojuma samazināšana uz sauszemes un gaisā, ieskaitot plastmasas atkritumu likvidēšanu okeānos;

4. Ieguldījumi bioloģiskajā daudzveidībā un dabā balstītos risinājumos, kā arī kaitīgo ieguldījumu novēršana un pārorientēšana – finanšu plūsmu saskaņošana ar vides saistībām un Ilgtspējīgas attīstības mērķiem, lai sasniegtu cilvēku labklājību un aizsargātu planētu.

ANO ziņo par dabas stāvokli

ANO Ģenerālajā asamblejā, kas norisinājās no 15. līdz 30. septembrim, Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) ziņojums par dabas daudzveidības stāvokli pasaulē kārtējo reizi apliecināja, ka situācija ir kritiska un cilvēce atrodas svarīgu lēmumu pieņemšanas krustpunktā.

Dabas situācija pasaulē joprojām pasliktinās, lai arī dažās jomās ir panākts iepriecinošs progress. Tāpēc neatliekami nepieciešams īstenot transformatīvas izmaiņas astoņos virzienos, kas nodrošinātu cilvēces labklājību un glābtu planētu. Tā teikts ANO ziņojumā par dabas daudzveidības stāvokli pasaulē, kas nācis klajā laikā, kad COVD 19 pandēmija liek cilvēkiem pārdomāt savas attiecības ar dabu un aizdomāties par to, ko bioloģiskās daudzveidības zudums un ekosistēmu sabrukšana var nodarīt mūsu izdzīvošanai.

Kā norādīts Ziņojumā, 2020. gadā tikai seši no 20 Aiči mērķiem ir daļēji sasniegti. Globāli vērtējot, neliels progress sasniegts invazīvo sugu izplatības novērtēšanā, daļēji sasniegti aizsargājamo teritoriju noteikšanas mērķi.  Neliels progress sasniegts tādu nozīmīgu mērķu ieviešanā kā sabiedrības izpratnes veicināšana par dabas daudzveidības nozīmi cilvēka dzīvē, dabas apsvērumu patiesa integrācija plānošanas un attīstības procesos un ilgtspējīgas lauksaimniecības, mežsaimniecības un akvakultūru paplašināšanā.

Savukārt vairākos aspektos esam virzījušies pat pretēji mērķim – tā, piemēram, lai arī mežu iznīcināšanas temps globāli ir mazliet samazinājies, ja salīdzinām ar iepriekšējo desmitgadi, tomēr mēs turpinām zaudēt biotopus gan to iznīcināšanas, gan fragmentācijas dēļ. Tāpat nav izdevies nodrošināt to, ka nenotiek sugu izmiršana. Vienam miljonam sugu draud izmiršanas risks, savvaļas dzīvnieku populācijas kopš 1970. gada ir samazinājušās par divām trešdaļām un samazināšanās turpinājusies arī pēdējā desmitgadē. Tikpat neveiksmīgi esam darbojušies piesārņojuma mazināšanā, īpaši attiecībā uz barības vielu noplūdi un plastmasu.

Aicina aizmirst «ierastās darīšanas» pieeju

Ziņojums akcentē strauju izmaiņu nepieciešamību, lai saglabātu bioloģisko daudzveidību. Ziņojumā aplūkotas astoņas globālas rīcības, kuru īstenošana ir nepieciešama, lai samazinātu un apturētu bioloģiskās daudzveidības samazināšanos visā pasaulē.

• Zemes un mežu ilgtspējīga izmantošana, saglabājot neskartās ekosistēmas, atjaunojot tās, novēršot zemes degradāciju un piemērojot ainavu līmeņa plānošanu.

• Ilgtspējīga lauksaimniecība, sistemātiski virzoties uz agro–ekoloģiskiem risinājumiem un citām inovatīvām pieejām, kas palielina ražošanu un samazina tās negatīvo ietekmi uz dabas daudzveidību.

• Ilgtspējīgas pārtikas sistēmas – ilgtspējīgas un veselīgas pārtikas ražošana, kas balstās daudzveidīgā un pārsvarā augu valsts pārtikā, samazināts gaļas un zivju patēriņš un samazināti pārtikas atkritumi.

• Ilgtspējīga zivsaimniecība un okeāni, aizsargājot un atjaunojot jūras un piekrastes ekosistēmas, pārveidojot zivsaimniecību un akvakultūru.

• Pilsētu un infrastruktūras pārplānošana, izmantojot «zaļās infrastruktūras» risinājumus un atrodot vietu dabai arī urbānās teritorijās, lai uzlabotu iedzīvotāju veselību un dzīves kvalitāti, kā arī mazinātu pilsētu un infrastruktūras ekoloģiskās pēdas nospiedumu.

• Ilgtspējīgi iekšzemes ūdeņi, nodrošinot ūdens plūsmas, ūdens kvalitāti, pasargājot biotopus, mazinot invazīvo sugu izplatību un veicinot konektivitāti.

• Klimata pārmaiņu mazināšana, izmantojot dabā balstītus risinājumus cīņai ar klimata pārmaiņām, izskausta atkarība no fosilajiem resursiem.

• Dabas daudzveidības un cilvēka vienotība, apsaimniekojot ekosistēmas un savvaļas sugas tā, lai atbalstītu veselīgu ekosistēmu un cilvēku pastāvēšanu.

Vineta Kalve

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.