Zemkopības ministrija 8.augustā paziņojusi, ka 2022. gada 22. jūlijā sperts nozīmīgs solis Latvijas enerģētiskās neatkarības nodrošinājumam – dibināts AS «Latvenergo» un AS «Latvijas valsts meži» kopuzņēmums SIA «Latvijas vēja parki».
SIA «Latvijas vēja parki» ir nacionāls uzņēmums, kura darbības mērķis ir energoneatkarības, ilgtermiņa atjaunīgās enerģijas un vērtības pieaugums visu Latvijas iedzīvotāju un uzņēmumu interesēs. Kopuzņēmums ir pirmais, kas paredz kompensējošo mehānismu vietējām kopienām. Kopuzņēmuma uzdevums ir līdz 2030. gadam uzbūvēt vēja parkus ar kopējo jaudu vismaz 800 megavatu (MW), kas nodrošinās atjaunīgās elektroenerģijas ražošanas jaudas ievērojamu pieaugumu un veicinās Latvijas virzību uz enerģētisko neatkarību, drošību un klimatneitralitāti, vienlaikus samazinot SEG emisijas, saglabājot dabas daudzveidību un attīstot aprites ekonomiku.
Jauns solis Latvijas tautsaimniecības attīstībā
Kopuzņēmuma dibināšana notiek laikā, kad Latvija un pasaule saskaras ar ļoti nopietniem ģeopolitiskajiem, energoneatkarības un drošības izaicinājumiem, kā arī ar klimata pārmaiņām un to izraisītajām sekām.
Kopuzņēmuma mērķis ir gūt maksimālu labumu sabiedrībai, izmantojot sinerģiju no valstij piederošu divu stratēģisku kapitālsabiedrību aktīvu, resursu un kompetenču apvienošanas.
Zemkopības ministrs Kaspars Gerhards: «AS «Latvenergo» un AS «Latvijas valsts meži» kopuzņēmuma SIA «Latvijas vēja parki» dibināšana ir nozīmīgs notikums, kas ļaus spert būtisku soli mūsu valsts enerģētiskās neatkarības veidošanā. Šis projekts iezīmē arī jaunu soli Latvijas tautsaimniecības attīstībā – jauna veida kopdarbība starp vadošajām valsts kapitālsabiedrībām, kur, izmantojot katras kapitālsabiedrības uzkrātās zināšanas un pieredzi, tiks radīta jauna pievienotā vērtība. Tā kā valsts mežu zeme aizņem vairāk nekā pusi Latvijas teritorijas, būs iespējams vēja parkus izvietot tālāk no apdzīvotām vietām, vienlaikus stimulējot ekonomisko aktivitāti reģionos.»
Ceļā uz prognozējamu elektroenerģijas cenu
Ministru prezidents Krišjānis Kariņš: «Šodien ir nozīmīga diena Latvijas enerģētiskās neatkarības stiprināšanā – atzīmējam «Latvenergo» un «Latvijas Valsts mežu» kopuzņēmuma «Latvijas Vēja parki» izveidi, kas ir valsts atbilde vidējā termiņā uz jautājumu par Latvijas atkarības mazināšanu no fosilajiem energoresursiem, kas līdz šim pamatā tika importēti no Krievijas. Proti, ne uz rītdienu, bet vairāku gadu garumā Latvija spēs pati saražot nepieciešamo elektroenerģijas daudzumu no atjaunīgajiem energoresursiem, mazāk izmantojot importējamos fosilos energoresursus. Tas nozīmē prognozējamu elektroenerģijas cenu un resursa pieejamību iedzīvotājiem un uzņēmumiem, kā arī mūsu tautsaimniecības konkurētspējas stiprināšanu. Vēlos pateikties «Latvenergo» un «Latvijas Valsts mežu» vadībai par spēju atrast kopīgu valodu, lai īstenotu Latvijas ekonomikai un sabiedrībai nozīmīgu projektu. Tāpat vēlos pateikties ekonomikas ministrei Ilzei Indriksonei un zemkopības ministram Kasparam Gerhardam par ieguldīto darbu, kas vēlreiz parāda – liekot kopā dažādas idejas un politiskās pārliecības, mēs valdībā spējam vienoties un rast kopīgu valodu, lai stiprinātu mūsu valsti un virzītu Latvijas valsts attīstību pareizā virzienā.»
Sekmēs ekonomisko aktivitāti
Ekonomikas ministre Ilze Indriksone: «Latvijas enerģētiskās neatkarības stiprināšanai ir būtiski īstenot liela mēroga stratēģiskus vēja parkus, lai kāpinātu vietējās ģenerācijas jaudas, sniegtu būtisku devumu elektroenerģijas cenas stabilizācijā, kas ilgtermiņā nodrošinās Latvijas sabiedrībai un uzņēmumiem konkurētspējīgas elektroenerģijas izmaksas. Turklāt šāda mēroga projekts nodrošinās arī būtiskas investīcijas Latvijas tautsaimniecībā, kā arī sekmēs apkārtējo reģionu ekonomisko aktivitāti. Projekta atrašanās Latvijā veicinās arī ilgtermiņa pieprasījumu apkalpojošajām augsto tehnoloģiju nozarēm Latvijā.»
Tīras enerģijas ražošanai nākotnē
AS «Latvijas valsts meži» valdes loceklis Jānis Lapiņš: «Mums, «Latvijas valsts mežiem», valsts ir uzticējusi gādāt par lielu daļu no lielākā un vērtīgākā Latvijas resursa – zemes, tādēļ arvien ieviešam efektīvākos un inovatīvākos veidus, kā ilgtspējīgi to apsaimniekot un vienlaikus radīt iespējami lielāku vērtību visai Latvijas sabiedrībai.
Šodien divu spēcīgu Latvijas uzņēmumu komandas zināšanas un pieredze paver jaunas durvis nacionālo resursu gudrai apsaimniekošanai – tīras enerģijas ražošanai.»
Mūsu nacionālie resursi kopējam labumam
AS «Latvenergo» valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Čakste: «Latvijas un Latvenergo enerģētikas kods ir rodams atjaunīgajā enerģijā. Tāpat kā 1939. gadā Ķeguma HES atvēra spožu lappusi, arī tagad esam jauna ceļa sākumā – SIA «Latvijas vēja parki» ir kā jauns sākums, radot augstu nozares kvalitāti un labākajā veidā izmantojot mūsu nacionālos resursus kopējam labumam, neatkarībai un drošumam.» SIA «Latvijas vēja parki» ir pirmais vēja parku attīstītājs, kas piedāvās pašvaldībām saņemt ieguvumus no vēja enerģētikas. Daloties ar vēja enerģijas tirdzniecības ieņēmumiem, paredzēti kompensējoši maksājumi vietējām pašvaldībām, vairojot vietējo kopienu labklājību.
Kopuzņēmuma pamatkapitāls dibināšanas brīdī ir 2 miljoni EUR, 80 % kopuzņēmuma kapitāldaļu pieder AS «Latvenergo», bet 20 % AS «Latvijas valsts meži». Uzņēmuma pagaidu vadībā ir Ilvija Boreiko, SIA «Latvijas vēja parki» valdes priekšsēdētāja, un Zane Norenberga, SIA «Latvijas vēja parki» valdes locekle.
Uzziņai par lieljaudas vēja parku projektu:
Iedzīvotāju viedoklis:
87,6 % Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka Latvijai būtu jācenšas pašai pilnībā saražot nepieciešamo elektroenerģiju.*
77,2 % Latvijas iedzīvotāju atbalsta vēja parku izveidi Latvijā.*
(*SKDS pētījumu centra 2022. gada aprīlī–maijā veiktās aptaujas dati)
Tautsaimniecības un sabiedrības ieguvumi:
Investīcijas – apt. 940 milj. EUR
Saistīto nozaru attīstība – apt. 20 milj. EUR gadā
Dividendes valsts budžetā izglītības, medicīnai un valsts aizsardzībai – apt. 50 milj. EUR gadā
Papildu zaļā enerģija 800 MW/+2,7 TWh gadā
Minimāla CO2 pēda
Nākotnes vērtība:
Ārējās tirdzniecības bilancē uzlabojums par 140 milj. EUR gadā
Valsts meža zemju ienesīguma pieaugums – apt. 5,5 milj. EUR gadā
Visa peļņa projekta dzīves ciklā nonāk sabiedrības rīcībā
Ietekme uz vidi:
Vēja parkus izbūvēs vietās, kur tie pēc iespējas mazāk ietekmēs ainavu, vietējos iedzīvotājus un vidi
Vietas izvēli noteiks kompetentu un neatkarīgu Latvijas un starptautisko ekspertu veikti pētījumi par biotopiem un citām dabas vērtībām
Modernu tehnoloģiju izmantošana ļaus samazināt turbīnu skaitu vismaz 5 reizes
Atmežošana līdz 0,8 hektāriem vienai turbīnai jeb ne vairāk kā 0,01 % no LVM apsaimniekotās valsts meža zemes
Avots: AS «Latvenergo», Zemkopības ministrija