DAP aicina kopt dabas daudzveidību gudri un zinātniski pamatoti

Publicējam Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) skaidrojumu «Meža Avīzes» lasītājam Jurim Strazdiņam, kura viedoklis par regulēto  dedzināšanu priežu silā publicēts 2014. gada jūnija izdevumā.

“Statistika rāda, ka pēdējo 10 gadu periodā, valstī ievērojami sarukušas barības vielām nabadzīgās sausieņu meža tipu platības – sils, mētrājs, lāns. Šo tipu meži pakāpeniski aizaug, līdz ar to strauji samazinās tās sugas, kurām sausieņu meža tips ir vienīgā mājvieta. Pašlaik vienīgais zināmais dabas aizsardzības praksē pielietotais paņēmiens, kā šo procesu ierobežot, ir kontrolēta dedzināšana. Loģiska vieta šādu pasākumu piemērošanai ir īpaši aizsargājamās dabas teritorijas, kā, piemēram, Gaujas nacionālais parks, kura pastāvēšanas mērķis ir dabas aizsardzība un dabas daudzveidības saglabāšana.

Minētajā vēstulē ir paustas bažas par vairākām dabas vērtībām, par kurām tālākajā tekstā sniedzam detalizētas atbildes.

1. Deguma krāšņvabole nekādā gadījumā nav apkarojama mizgraužu suga, bet gan pieskaitāma pie retām un īpaši aizsargājamām vaboļu sugām, kuru ekoloģiskā niša ir nesen atmirušas un apdegušas priedes ar mizu.

2. Sugu nekļūs mazāk, jo dedzināšanas procesa uzdevums ir atsegt minerālaugsni, tātad panākt, lai maksimāli izdegtu zemsedze un humusa slānis, tādejādi radot labvēlīgus un neaizstājamus dzīvotnes apstākļus virknei specifisko sugu, kas raksturīgas pirmatnējiem mežiem – īpaši sūnas, ķērpji, sēnes un bezmugurkaulnieki (galvenokārt vaboles), kas nevar izdzīvot saimnieciskajos mežos.

3. Meža platībās, kurās tiek plānota dedzināšana, humusa slānis ir tikai dažus centimetrus biezs vai vietām ir smilšu atsegumi un tas nozīmē, ka nav iespējama gadiem ilga kūdras slāņa degšana.

4. Lielai daļai projekta platību nepieciešams kokaudzes biezību samazināt, lai iegūtu vēlamo gaismas režīmu audzē, bet vietās, kur nav ekonomiska pamatojuma, mežaudzes biezība netiks samazināta. Jāuzsver, ka, īstenojot apsaimniekošanas aktivitātes šajos dabas lieguma mežos, domājam par ekoloģiskās meža vērtības paaugstināšanu.

Sausieņu mežu tipam raksturīgo dabas vērtību saglabāšanai projektā paredzēts apsaimniekot mežu platības Lenčupes dabas liegumā, Gaujas nacionālajā parkā. Tas tiks paveikts, izcērtot egļu stāvu, kas veido apēnojumu, kā arī retinot priežu audzi un veidojot atvērumus meža stāvā, lai atjaunotu saulainos un skrajos, sausieņu tipa mežiem raksturīgos apstākļus. Tāpat tiks radītas kritalas un sausokņi, vairojot bioloģisko daudzveidību mežā, jo mirusī koksne ir dzīves un barošanās vieta ievērojami vairāk sūnu, ķērpju un kukaiņu sugām, kā dzīva koksne.

2 ha no šīs platības paredzēts apsaimniekot, kontrolēti dedzinot. Tā tiek atzīta par efektīvāko metodi bioloģiskās daudzveidības vairošanai un skraju un saulainu apstākļu atjaunošanai sausieņu tipa mežos. Ar metodes palīdzību tiek dedzināta zemsedze, nevis mežs. Tiek dedzināti zari, čiekuri, kas sausuma apstākļos nesadalās tik labi un uzkrājas uz zemsedzes. Tiek dedzinātas sūnas, kas pastiprināti veidojas ēnainākos meža nogabalos, veidojot biezu zemsedzes segumu, kas pārņem teritorijā esošos mellenājus un kavē sēņu augšanu. Gatavojoties kontrolētajai dedzināšanai, iepriekš tiek izcirsts egļu pamežs, kas izžūstot kalpo, kā papildus degmateriāls efektīvākai zemsedzes dedzināšanai. Visas iepriekšminētās aktivitātes no bioloģiskās daudzveidības viedokļa padarīs apsaimniekojamo platību ievērojami bagātāku. Jāuzsver, ka platība tiks dedzināta apmēram 3m platās joslās, tā pakāpeniski šķērsojot visu dedzināmo platību. Kontrolētā dedzināšana tiks veikta ekspertu un par ugunsdrošību atbildīgo dienestu uzraudzībā.

Konkrētu dienu, kad notiks dedzināšana, nav iespējams nosaukt, jo to nosaka vairāki faktori – nokrišņi, vēja virziens un ātrums, zemsedzes sausuma pakāpe u.c.»

Jānis Andrušaitis, programmas LIFE+ Daba projekta «Meža biotopu atjaunošana Gaujas nacionālajā parkā» Apsaimniekošanas pasākumu koordinators