Celmu izstrāde nemaina oglekļa bilanci

Pētot mežistrādes ietekmi uz augsnes un koku oglekļa piesaisti pierādīts, ka celmu izstrāde nemaina oglekļa bilanci meža ekosistēmā.

«Bioenerģija ir svarīga, lai Eiropas un pasaules valstis sasniegtu savus nospraustos mērķus klimata izmaiņu mazināšanā. Celmu izstrāde var būtiski palielināt meža biomasas apjomu, kas būtu pieejams bioenerģijas ražošanai. Tomēr, lai izslēgtu celmu izstrādes negatīvu ietekmi, noskaidrotu tās ietekmi uz nākamās mežaudzes attīstību, veikti pētījumi,» informē Zviedrijas Lauksaimniecības zinātņu universitātes (SLU) pētnieks Arnis Jurēvics.

Bioenerģija – CO2 mazināšanai

Šodien nevienam vairs nav jāšaubās, ka pasaulē notiek klimata izmaiņas: pārdabiski plūdi, lietusgāzes, sausums, krasas temperatūras svārstības, vētras un negaisi. Turklāt daudzi zinātnieki ir pārliecināti, ka pie vainas ir paaugstināts siltumnīcas gāzu (CO2) daudzums atmosfērā, kas radies galvenokārt dedzinot fosilos enerģijas avotus, kā piemēram, naftu, akmeņogles un gāzi. Šis fakts tiek uzskatīts par mūsdienu sabiedrības lielāko draudu. Tāpēc, lai samazinātu CO2 emisijas, Latvija ir pievienojusies Kyoto protokolam, solot aizvietot fosilo ar atjaunojamo enerģiju. Kaut arī jau pašlaik ES valstīs lielu daļu no patērētās atjaunojamās enerģijas īpatsvara sastāda biomasa un bioenerģija, arī plānotais atjaunojamās enerģijas īpatsvara pieaugums balstās galvenokārt uz bioenerģiju. Turklāt daudzas valstis atjaunojamo enerģiju atbalsta ar dažādām subsīdijām. Tā visa rezultātā turpina palielināties pieprasījums pēc meža enerģētiskās koksnes – zariem, galotnēm, mazvērtīgās koksnes un arī celmiem.  Ziemeļvalstis lielas cerības liek uz biomasu, kas iegūta no celmiem. Celmi ir koksnes resurss, kura potenciāls vēl nav pilnībā izmantots. Pašlaik liela daļa celmu paliek mežā, kur sapūst un netiek izmantoti. Tāpēc to izstrāde potenciāli var būtiski palielināt meža biomasas apjomu, kas būtu pieejams enerģijas ražošanai.

Pierāda celmu izstrādes ietekmi

Tomēr, lai pārbaudītu, vai viss ir tik labi kā izskatās un noskaidrotu, vai celmu izstrādei var būt arī negatīva ietekme, SLU Meža fakultātes Meža ekoloģijas un apsaimniekošanas katedras zinātnieki Zviedrijā veikuši pētījumu.  Atklāts, ka celmu sastāvā ir ogleklis (C) un barības vielas, kas tiek izvestas no meža kopā ar celmiem. Tādejādi celmu izstrāde var noplicināt augsni un samazināt nākamās audzes pieaugumu. Celmu raušanas darbības uzrušina augsni, kas izraisa augsnes mineralizāciju. Mineralizācija savukārt samazina C sastāvu augsnē un izdala CO2 atmosfērā, kas vērtējami kā celmu izstrādes procesa negatīvie faktori.  Bet, no otras puses, augsnes mineralizācija palielina pieejamo barības vielu daudzumu augsnē. Turklāt uzrušinātā augsnē zāle aug sliktāk. Tātad, iestādot jauno mežu pēc celmu izstrādes, koku ieaugšanas apstākļi uzlabojas.

Lai izpētītu celmu izstrādes ietekmi uz nākamās mežaudzes attīstību, SLU Meža fakultātes Meža ekoloģijas un apsaimniekošanas katedras zinātnieki salīdzinājuši celmu izstrādi pēc kailcirtes ar konvencionālo mežizstrādi, kad celmi tiek atstāti mežā. Viena parauglaukuma lielums bijis 30 X 30 m. «Mūsu rezultāti apliecināja, ka 22 (Dienvidzviedrijā) un 24 (Ziemeļzviedrijā) gadus pēc celmu izstrādes, C daudzums samazinājās augsnē. Tomēr koki auga labāk un ogleklis (C) tajos uzkrājās daudz labāk. Tāpēc nav brīnums, ka kopējā oglekļa (C) bilance (augsne + koksne) palika nemainīga. Secinājām, lai arī augsnē ogleklis (C) tika nedaudz zaudēts, koksnē tas palielinājās un papildus CO2 atmosfērā nenonāca. Šis pētījums pierāda, ka mežs ir jāuztver kā vienota ekosistēma, un, izvērtējot mežistrādes ietekmi, ir jāņem vērā gan augsne, gan koki, gan visa mežaudze. Celmu izstrāde nemaina oglekļa bilanci meža ekosistēmā. Latvijas meža apsaimniekotāji var mācīties no šīs pieredzes, jo augšanas apstākļi Latvijā un Zviedrijā ir līdzīgi,» informē Zviedrijas Lauksaimniecības zinātņu universitātes (SLU) pētnieks Arnis Jurēvics. Viņš ir pārliecināts, ka šis pētījums ieviesis skaidrību, ka oglekļa (C) uzkrāšana mežā nav vienīgā stratēģija cīņā ar klimata izmaiņām.

Avots: Egnell, G., Jurevics, A., Peichl, M.,2015. Negative effects of stem and stump harvest and deep soil cultivation on the soil carbon and nitrogen poolsare mitigated by enhanced tree growth. Forest Ecology and Management 338,57–67.

Arnis Jurēvics